Parādnieki, neslēpieties!

Sabiedrībā valda divējāda attieksme pret nemaksātājiem. Vieni uzskata, ka cilvēkiem vajag palīdzēt, laiks tagad tāds grūts, bez atbalsta parādniekiem neiztikt. Otri ir pārliecināti, ka ar šiem cilvēkiem jācīnās, jo parādnieku vainas dēļ cieš visa māja.

Stingrību vai pretimnākšanu?

SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” juridiskā daļa Janas Antsones vadībā ir gatava gan stingri prasīt nokārtot parādu, gan kopīgi rast risinājumu sekmīgai parāda atmaksai. Viss atkarīgs no situācijas.

– Svarīgākais ir pašu dzīvokļu īpašnieku attieksme parāda jautājumā, – saka J. Antsone. – Ja cilvēks neizvairās no atbildības un ir gatavs meklēt risinājumu savai problēmai, tad pārvaldnieks ir gatavs piedāvāt vairākus risinājumus.

Ir gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieks ir pametis savu īpašumu vai vienkārši ignorē pārējo dzīvokļu īpašnieku intereses, šādos gadījumos pārvaldnieks ir spiests problēmu risināt tiesas ceļā.

Neuzvesties kā “strausam”

Pēc JNĪP juristes teiktā, nepārtraukti notiek aktīvs darbs ar parādniekiem, kas noris sekmīgi. Pārvaldniekam palīdz māju vecākie, kas sīkāk raksturo situāciju, kādā atrodas konkrēti nemaksātāji. Viena lieta, ja cilvēks ir zaudējis darbu un ir nonācis finansiālās grūtībās, pavisam cita, ja cilvēkam nav izstrādāta regulāras maksāšanas tradīcija.

– Pirmais posms mūsu darbā ir situācijas analīze, – stāsta J. Antsone. – Vispirms nosūtām parādniekam uzaicinājumu nomaksāt parādu vai ierasties pie pārvaldnieka, lai vienotos par parāda atmaksu. Tikšanās laikā sastādām parāda samaksas grafiku, ko saskaņojam ar mājas vecāko, ņemot vērā, ka šī problēma skar visus dzīvokļu īpašniekus konkrētajā mājā.

Diemžēl daļa dzīvokļu īpašnieku patiešām piekopj „strausa politiku”: centīgi izliekas nemanām pārvaldnieka raidītos signālus, ignorē rakstiskus un mutiskus brīdinājumus par parāda esamību un izturas tā, it kā viss būtu kārtībā. Bet tādā veidā viņi kaitē tikai sev, uzskata JNĪP.

– Ja cilvēks nevēlas sastādīt parāda atmaksas grafiku un turpina nemaksāt rēķinus, mūsu nākamais solis ir vēršanās tiesā, – atklāj juriste.

Saudzējošais variants

Pārvaldniekam ir iespēja izvēlēties vienu no diviem likumā paredzētajiem tiesvedības procesiem. Pirmais – tiesvedība parastā prasījuma kārtībā.

– Tas ir ilgstošs un dārgs process, – komentē sarunas biedre. – Tāpēc vispirms mēs izmantojam otro procesa veidu, tas ir – saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā.

Tādas lietas tiesa izskata samērā ātri, nosūtot brīdinājumu par saistību izpildi parādniekam. Ja parādnieks savas saistības nenoliedz un laicīgi atbild tiesai, tad pozitīvu rezultātu iespējams sasniegt dažu nedēļu laikā. Pēc Janas Antsones teiktā, šādā veidā iespējams ātrāk atgūt parādu, arī pašam parādniekam šis process ir finansiāli izdevīgāks, jo valsts nodeva ir tikai 2 procenti no prasījuma summas.

– Visi ar tiesvedību saistītie izdevumi beigu beigās ir jāsedz dzīvokļa īpašniekam. To paredz Civilprocesa likums. Ja parādnieks laicīgi atzīst savas saistības un samaksā parādu, papildu izdevumi būs minimāli. Tas būs nesalīdzināmi lētāk nekā tad, ja strīdu nāktos izšķirt parastā prasījumu kārtībā, jo neskatoties uz to, ja parāds būs tikai 100 lati, valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likumu, būs 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk kā 50 lati.

Labāk apmaksas grafiks nekā tiesa

Taču ne jau vienmēr JNĪP var izmantot šo ātro strīda risināšanas veidu. Daudzi dzīvokļi Jelgavā šobrīd stāv tukši vai ir izīrēti, jo īpašnieki atrodas ārzemēs. Vienkāršotais tiesas process tādā gadījumā nav iespējams, jo vajadzīga īpašnieka klātbūtne. Daudzas lietas paliek neizskatītas. Šādās situācijās JNĪP juristiem nākas vērsties tiesā parastā prasījuma kārtībā.

– Lietu izskatīšana parastajā prasījumu kārtībā ir ilgstošs, smags un dārgs process. Tāpēc mēs kopā ar māju vecākajiem skaidrojam dzīvokļu īpašniekiem, ka novest parāda atgūšanu līdz tiesai ir ļoti neizdevīgi, – stāsta Jana Antsone.

Pēdējā pusgada laikā JNĪP ir iesniegusi tiesā vairāk nekā astoņi simti prasības pieteikumu par parāda piedziņu. Liela daļa dzīvokļu īpašnieku, uzzinot, ka ir uzsākta parāda piedziņa tiesas ceļā, cenšas nokārtot savas saistības līdz tiesas lēmuma pieņemšanai vai lietas nodošanai zvērinātam tiesu izpildītājam. Šādos gadījumos parasti tiek noslēgta vienošanās ar parādnieku par parāda atmaksu vai par lēmuma par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atlikšanu. Taču JNĪP vērš uzmanību uz to, ka pati vienošanās parakstīšana neatrisina problēmu, galvenais, lai tiktu pildīti vienošanās noteikumi.

Bīstamā robeža – neapmaksāti trīs mēnešu rēķini

– Mūsu darbs sākas tad, kad cilvēkam iekrājies vidēji 80–100 latu liels parāds – stāsta juriste. – Esam ievērojuši, ka tā ir tāda kā robeža, pēc kuras pārkāpšanas cilvēks sāk strauji krāt parādus. Nelaime tā, ka daži kļūst par parādniekiem tīri aiz neuzmanības, piemēram, nekontrolējot savu ūdens skaitītāju derīguma termiņu. Šādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nākas apmaksāt lielus rēķinus par ūdens patēriņu, jo to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc mēs atgādinām dzīvokļu īpašniekiem, ka jāseko līdzi skaitītāju derīguma termiņiem un skaitītāji ir jāpārbauda precīzi noteiktajā laikā, ik pēc četriem gadiem.

Viss ir atrisināms!

JNĪP pozicionē sevi kā klientiem draudzīgu pārvaldnieku. Tas liek juristiem izturēties saprotoši pret dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ko viņi, pēc daļas vadītājas teiktā, pastāvīgi arī dara.

– Nākas saskarties arī ar situācijām, kas saistītas ar īrnieku izlikšanu no dzīvojamām telpām. Taču pat šādās situācijās mēs cenšamies kopā ar dzīvojamo telpu īpašnieku – Jelgavas pašvaldību, rast risinājumu un pretimnākšanu, lai īrnieks nezaudētu savu mājvietu. Neskatoties uz to, īrniekam ir jāatceras, ka veiksmīga izkļūšana no parādu sloga un savas mājvietas saglabāšana ir atkarīga tikai no viņa paša!

Jana Antsone atkārtoti atgādina dzīvokļu īpašniekiem galveno noteikumu: „Nedrīkst slēpties no saviem parādiem. Nāciet! Runājiet! Vienosimies! Mēs centīsimies izprast problēmu un kopīgi meklēsim risinājumu”.