Vētra ūdensglāzē vai monopola gals?

Rīgas namu pārvaldnieks starp biržas ambīcijām un iedzīvotāju dumpi

Lielākais namu pārvaldnieks Baltijā – Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) – ir nonācis “ideālās vētras” centrā. Nesen izskanēja paziņojumi par Rīgas domes plāniem pārdot uzņēmumu kopumā. Lēmumprojektu bija sagatavojis pašvaldības izpilddirektors un RNP vadība. Lai gan vicemērs Edvards Ratnieks apturēja tā virzību, vai tas ko mainīja?

RNP vadība zīmē skaistus grafikus par iespējamo iziešanu biržā (IPO) un sola padarīt par uzņēmuma akcionāru ikvienu rīdzinieku, kurš to vēlas. Tomēr paši rīdzinieki tikmēr “balso ar kājām”.

Vairāk nekā 100 māju aiziešana un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) iejaukšanās rada paradoksālu situāciju: uzņēmums mēģina pārliecināt investorus par savu pievilcību tieši tajā brīdī, kad tā klientu bāze sāk plaisāt pa vīlēm.

"X stunda"

Atslēga notiekošā izpratnei ir 2026. gada 1. janvāris. Šajā dienā stājas spēkā Likums par dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanu. Būtība ir vienkārša: beidzas “piespiedu laulību” ēra starp iedzīvotājiem un pašvaldības namu pārvaldi. Ja agrāk RNP pārvaldīja mājas pēc inerces, jo iedzīvotāji nebija izvēlējušies citu apsaimniekotāju, tad tagad likums prasa no dzīvokļu īpašniekiem apzinātu izvēli.

Rīgas domei vairs nebūs ne pienākuma, ne tiesību iecelt pārvaldnieku “pēc noklusējuma”. Tas pārvērš līdz šim snaudošo apsaimniekošanas tirgu par atklātu kaujas lauku, kur RNP pirmo reizi daudzu gadu laikā saskaras ar reāliem un masveidīgiem klientu aizplūšanas draudiem.

Arī Rīgas dome pēc 1. janvāra varēs vairs nenodarboties ar māju apsaimniekošanu. Tieši tāpēc radusies vēlme pārdot namu pārvaldi – lai atbrīvotos no apgrūtinoša uzņēmuma un vienlaikus gūtu ieņēmumus.

Nesaskaņu līgums

Kamēr uzņēmuma pārdošana vēl nav notikusi, 2025. gada rudenī RNP piedāvāja iedzīvotājiem parakstīt jaunus apsaimniekošanas līgumus. Ja viss būtu noticis pēc RNP plāna, jaunie līgumi būtu palielinājuši tā vērtību biržā - tie saturēja patiesi feodālus noteikumus:

■ namu pārvalde var mainīt remonta darbu plānu līdz četrām reizēm gadā,

■ namu pārvalde var izmantot daļu no iedzīvotāju remonta uzkrājumiem bez atsevišķas saskaņošanas,

■ namu pārvalde var divas reizes gadā mainīt apsaimniekošanas maksu,

■ māja var pāriet pie cita pārvaldnieka tikai tad, ja ir nomaksāti visi parādi (un, kā saprotams, tas ir neiespējami?).

Tomēr lieta izvērtās par PR katastrofu. Sabiedrības un PTAC spiediena rezultātā "monstrs" atkāpās. Valdes loceklis Mārtiņš Paurs apstiprināja, ka punkti par parādiem tika izņemti ("parāds seko dzīvoklim, nevis mājai"), un līguma laušanas termiņš tika saīsināts no trim mēnešiem līdz vienam.

Tomēr citi strīdīgie punkti palika, un RNP reputācijai nodarītais kaitējums jau ir radīts. 109 mājas nobalsoja pret jauno līgumu. Milzim ar tūkstošiem māju tas varētu šķist kā piliens jūrā, taču tas ir bīstams precedents. Kā atzina pats Paurs, "109 māju aiziešana liks mums strādāt labāk". Jautājums tikai, vai nav par vēlu?

Ratnieks pret Ozoliņu

Uz klientu nemieru fona Rīgas domē risinās politiska drāma. RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš aktīvi lobē ideju par iziešanu biržā. Viņa arguments ir "tautas kapitālisms". Proti, ja RNP kļūs par publisku uzņēmumu, rīdzinieki varēs iegādāties akcijas un piedalīties apsaimniekošanas uzņēmuma pārvaldībā.

Plāns paredz, ka sākumā biržā tiks pārdoti 51% namu pārvaldes akciju, 49% atstājot Domes īpašumā ar turpmāku pārdošanu trīs gadu laikā. It kā tas nodrošināšot caurspīdīgumu, ienākumus pilsētas budžetā un aizsargāšot uzņēmumu no "aizkulišu" darījumiem, kas iespējami, pārdodot visas akcijas vienam investoram.

Taču Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks šodien ir nospiedis politisko "stop-krānu". Viņš oficiāli apturēja privatizācijas projekta virzību, paziņojot, ka jautājums "nav pietiekami izdiskutēts". Viņa skepse ir saprotama: pašreizējais IPO scenārijs izskatās tā, it kā tas būtu rakstīts paša uzņēmuma, nevis pilsētnieku interesēs. Turklāt pilnīgas tirgus atvēršanas priekšvakarā 2026. gadā pārdot aktīvu, kas klientu aiziešanas dēļ var strauji zaudēt vērtību, ir riskants solis.

Ko tas nozīmē parastam rīdziniekam?

2025. gada decembra situācija ir unikāla – dzīvokļu īpašniekiem pirmo reizi ir parādījušies reāli ietekmes mehānismi pār namu pārvaldi, kuru daudzi vaino nepietiekami labā darbā. Tātad iedzīvotāji vairs nav dzimtcilvēki. Ja jūsu māja nobalsoja pret RNP līgumu, jums ir laiks izvēlēties citu pārvaldnieku. RNP tagad ir spiests jūs pierunāt palikt, piedāvājot "izlīdzinātos maksājumus" un elastīgus nosacījumus.

Privatizācijas apturēšana nozīmē, ka tuvāko pusgadu RNP paliks pašvaldības uzņēmums. Tas dod cerību, ka uzņēmuma sociālā funkcija netiks nekavējoties upurēta akcionāru peļņai.

Tajā pašā laikā pasīvās mājas var kļūt par jaunās kārtības upuriem. Pirmkārt, jau no 2026. gada 1. janvāra tās atklās, ka viņu mājās ir stājies spēkā jaunais RNP līgums, pat ja tā "mīkstinātā" versija. Otrkārt, gada vai divu laikā RNP vietā apsaimniekošanu var automātiski pārņemt pavisam cits uzņēmums.

Eksperti jau prognozē, ka visvairāk par liela RNP akciju paketes iegādi ir ieinteresēti Lietuvas apsaimniekošanas uzņēmumi, kas aktīvi pārņem māju pārvaldīšanu dažādās pilsētās. Tā jau notika, piemēram, Jūrmalā, kur pašvaldības namu pārvaldes saistības vienā jaukā dienā pārņēma uzņēmums "Civinity". Daudzi rīdzinieki joprojām turējās pie RNP kā pie pašvaldībai piederoša uzņēmuma, cerot, ka pilsētas varas iestādes neļaus pārvaldniekam pārāk "izpausties". Tagad šādas kontroles pār valsts galvenā namu apsaimniekotāja darbu Rīgas domē vairs nebūs.

Prognoze

Rīgas namu pārvaldnieks cenšas nosēdēt uz diviem krēsliem: pārvērsties par efektīvu biržas korporāciju un saglabāt māju portfeli, kas balstījās uz administratīvo resursu.

109 māju aiziešana ir pirmais zvans. Ja RNP nespēs pierādīt, ka spēj konkurēt ar pakalpojumu kvalitāti, nevis tikai ar atsaucēm uz likumu, tad līdz reālam IPO (ja tas notiks pēc gada) investoriem nebūs ko pārdot, izņemot vecos parādus un tukšus birojus.

Kā pareizi atzīmēja vicemērs Ratnieks: "Kvalitatīvi ir jāizvērtē visi scenāriji", un tirgus realitāte šo novērtējumu jau ir sākusi bez ierēdņu līdzdalības.