Jūsu mājas nauda: kur tā pazūd?

Pārvaldnieka gada pārskats atklās patiesību

No 1. aprīļa daudziem dzīvokļu īpašniekiem Latvijā ir tiesības vērsties savā namu pārvaldē un pieprasīt pārskatu par pagājušajā gadā izlietotajiem mājas finanšu līdzekļiem. Būtībā tā ir reāla iespēja uzzināt, kā pārvaldnieks tērējis dzīvokļu īpašnieku naudu. Rīgas pārvaldnieku asociācijas vadītājs Igors Trubko skaidro, kā šī sistēma darbojas.

Kādai kategorijai pieder jūsu māja?

– Vai tiešām katram dzīvokļa īpašniekam pēc 1. aprīļa ir tiesības pieprasīt no mājas apsaimniekotāja pārskatu par tā darbību iepriekšējā gadā?

– Mūsu valstī pastāv divas dzīvojamo māju kategorijas. Pirmkārt, tās ir mājas, kuru īpašnieki ir izpildījuši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” prasības, laikus pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības un noslēguši pilnvarojuma līgumu ar pašu izvēlētu pārvaldnieku.

Piemēram, šajā līgumā var paredzēt, ka pārvaldnieks sagatavo pārskatu par iepriekšējo gadu nevis līdz 1. aprīlim, bet līdz 1. jūlijam, vai arī vienojas par pārskata saņemšanu nevis reizi gadā, bet reizi pusgadā vai pat biežāk.

Otrā kategorijā ir mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības un nav noņēmuši māju no pašvaldības bilances. Šādas mājas parasti apkalpo ārēji iecelta organizācija, piemēram, Rīgā tas ir pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks.

Šajā gadījumā iedzīvotāji paši nevar noteikt kārtību, kādā pārvaldnieks viņiem atskaitās. Pārvaldniekam ir pienākums sniegt gada pārskatu par mājas finanšu līdzekļu izlietojumu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408.

Rakstiet iesniegumu

– Kādā formā mēs, dzīvokļu īpašnieki, saņemam šo pārvaldnieka pārskatu? Kā to iegūt fiziski?

– Šim pārskatam līdz 1. aprīlim jau jāatrodas mājas lietā vai Būvniecības informācijas sistēmā (bis.gov.lv), kur tas ir pieejams katram autorizētam dzīvokļa īpašniekam.

Papildus daudzi pārvaldnieki publicē pārskatus savās iekšējās elektroniskajās sistēmās, taču te svarīgi rūpēties par informācijas drošību.

– Ko darīt cilvēkam, kurš nelieto internetu?

– Šādai personai jālūdz izdruka, uzrakstot pārvaldniekam rakstisku iesniegumu.

Saņēmi naudu? Atskaities!

– Pastāstiet, kāpēc iedzīvotājiem būtu jāpieprasa pārvaldnieka pārskati – ko mēs no tiem varam saprast?

– Vispirms atgādināšu, ka katrs pārvaldnieks ik gadu nosaka dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanas maksu, kuru tie maksā ik mēnesi kopā ar komunālajiem maksājumiem. Tā kā pārvaldnieks katru mēnesi saņem iedzīvotāju naudu, viņam ir pienākums paskaidrot, kā un kādiem mērķiem šī nauda izlietota.

Apsaimniekošanas maksā (piemēram, 0,50 eiro par jūsu dzīvokļa kvadrātmetru – red. piez.) ietilpst vairāki posteņi: maksa par sanitāro uzkopšanu, iekšējo komunikāciju tehnisko apkopi, pārvaldīšanas administratīvie izdevumi. Turklāt iedzīvotāji ik mēnesi iemaksā līdzekļus mājas uzkrājumu fondā remontiem. Pārskatā pārvaldnieks norāda, cik līdzekļu saņemts katram no šiem uzdevumiem, cik no tiem izlietots un vai konkrētā pozīcijā izveidojies iztrūkums vai pārpalikums.

Atsevišķos gadījumos pārvaldnieki atskaitās arī par iedzīvotāju naudu, kas saņemta par komunālajiem pakalpojumiem. Piemēram, pārvaldnieks saņēmis no iedzīvotājiem 1000 eiro par ūdensapgādi un kanalizāciju un šo pašu summu pārskaitījis pakalpojuma sniedzējam, Rīgā – uzņēmumam Rīgas ūdens.

Nedrīkst notikt tā, ka dzīvokļu īpašnieki apmaksā siltumu, ūdeni vai atkritumu izvešanu, bet pārvaldnieks šos līdzekļus izmanto citiem mērķiem. 

Kā pārbaudīt remontdarbu izdevumus?

– Vēl viens būtisks jautājums: vai pārvaldniekam gada pārskatam jāpievieno saraksts ar veiktajiem remontdarbiem un to izmaksām?

– Parasti gada pārskatā tiek norādīta tikai kopējā remontdarbu summa. Tomēr jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības papildu pieprasīt detalizētu sarakstu ar visiem remontdarbiem un to izmaksām.

– Ko darīt, ja pārvaldnieks pārskatā uzrādījis jumta remontu par 20000 eiro, bet iedzīvotāji skaidri zina, ka pagājušajā gadā jumts netika remontēts?

– Pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma pārvaldniekam jāsniedz dokumenti, kas apstiprina veikto darbu – līgumi, tāmes, rēķini un nodošanas akti. Ja šādu dokumentu nav, tad arī nav pierādījumu, ka līdzekļi no mājas konta izlietoti likumīgi. Šādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtētu iespējamu krāpšanu un ierosinātu kriminālprocesu.

Kur paliek nauda par sanitāro uzkopšanu?

– Iedzīvotāji bieži jautā, kāpēc gada pārskatā uzrādīts, ka pārvaldnieks samaksājis sētniekam, teiksim, 12 000 eiro, bet pats sētnieks sūdzas, ka viņam maksājot minimālo algu? Kur pārvaldnieks iztērējis pārējo iedzīvotāju naudu?

– Apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Kopējā sētnieka izmaksu summā ietilpst ne tikai viņa „neto” alga, bet arī visi nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas. Tāpat sētniekam pēc likuma pienākas apmaksāts atvaļinājums – tātad pārvaldniekam budžetā jāparedz nauda sētnieka aizvietotājam. Turklāt darba devējam jāparedz arī izdevumi slimības gadījumam, jo arī tad nepieciešama aizvietošana.

Un tas vēl nav viss. Sanitārās uzkopšanas izmaksās ietilpst arī tīrīšanas līdzekļu un inventāra iegāde.

– Bet kas notiek, ja sētnieks šogad nav slimojis un neņēma atvaļinājumu?

– Iedzīvotāju pārmaksātie līdzekļi par sanitāro uzkopšanu tiek atmaksāti mājas kopējā fondā. Pārskatā tas būs redzams kā pārpalikums mājas uzturēšanas pozīcijā. Šos ietaupītos līdzekļus var izmantot, piemēram, kad nākamreiz no jumta būs jātīra lāstekas vai jāizsauc traktors.

Esiet aktīvāki!

– Kā jūs vērtējat – vai dzīvokļu īpašnieki Latvijā pietiekami aktīvi interesējas par pārvaldnieka pārskatiem?

– Parasti pārskatus pieprasa mājas vecākie, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība izvēlējusies pārvaldnieka darba kontrolei. Ja mājā tādu aktīvistu nav, pārējiem īpašniekiem nevajadzētu visu atstāt pašplūsmā – iesaku šādu informāciju pieprasīt katru gadu pēc 1. aprīļa. Citādi var gadīties, ka pārvaldnieks pēkšņi paziņo – mājai ir lieli parādi vai uzkrājumu fondā trūkst līdzekļu, un jāpieņem steidzami lēmumi.

– Tātad pārvaldnieka gada pārskata pieprasīšana palīdz mums gan individuāli, gan kolektīvi uzraudzīt apkalpojošās organizācijas darbu?

– Jā, tieši tāpēc Saeima arī paredzējusi katra dzīvokļa īpašnieka tiesības pieprasīt un saņemt pārvaldnieka gada pārskatu.