Vispirms rēķiniet, tikai pēc tam siltiniet!

Ekonomikas zinātņu doktors: „Nevar apgalvot, ka visām mājām Latvijā ir nepieciešama renovācija!”

Ekonomikas ministrija un finanšu institūcija Altum ir paziņojusi par drīzu jaunas atbalsta programmas sākumu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātesuzlabošanai. Eiropas finansējumu Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt grantu veidā. Kaut arī kopējā atbalstiem paredzētā summa ir 173 miljoni eiro, tiek runāts, ka naudas pietiks tikai aptuveni 266 mājām. Kā saprast, vai mājai tik tiešām ir vajadzīga renovācija vai arī var iztikt bez tās?

Dala miljonus

Atgādinām, ka valsts ir gatava atbalstīt projektus māju energoefektivitātes uzlabošanai, piešķirot finansējumu līdz 50% apmērā no darbu izmaksām. Dzīvokļu īpašnieki savas mājas kompleksai renovēšanai no Altum var saņemt lielu summu – kaut vai miljonu eiro, bet tas nozīmē, ka tieši tikpat daudz par remontu būs jāsamaksā pašiem iedzīvotājiem.

„Paskatieties uz šo lielisko programmu!” – vērtē vieni. „Nu, nē, mēs kaut kā izdzīvosim bez šādiem ieguldījumiem renovācijā,” ar pārliecību pauž citi.

Kurai pusei ir taisnība?

Vēsturiskās problēmas

Šo jautājumu apspriežam ar cilvēku, kam ir liela praktiskā pieredze māju renovēšanas jautājumos, ekonomikas zinātņu doktoru un Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes locekli Aleksandru Sakovski.

– Aleksandr, jauno valsts atbalsta programmu māju siltināšanai plānots sākt martā. Tai paredzēta liela nauda – 173 miljoni eiro. Taču no mūsu lasītājiem ļoti bieži dzirdu jautājumu: „Vai mūsu mājai, kas ir tik laba un pamatīga, patiešām nepieciešama renovācija? Kāpēc mums ar tādu neatlaidību uzspiež siltināšanu?”

– Tik tiešām, neskatoties uz visām valsts atbalsta programmas pozitīvajām īpašībām, arī es uzskatu, ka ne katrai mājai Latvijā ir vajadzīga renovācija tādā formā, kādā tā šobrīd tiek piedāvāta.

Piemēram, ir daudz māju, kas būvētas pirms 1940. gada, kur būvniecībā izmantotais materiāls ir ķieģelis, turklāt mūris ir ļoti biezs un būvei ir vēsturisks statuss. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes prasībām šādu ēku ielas fasādes ir aizliegts siltināt. Tie paši noteikumi attiecas uz mājām pilsētas vēsturiskajās zonās.

Ar vienu šāvienu – divi zaķi!

– Dažreiz arī vēsturisku māju īpašnieki cenšas saņemt Altum grantu un siltina iekšpagalma vai mājas gala sienas. Tomēr nevar panākt pat ne 40% primārās siltumenerģijas ietaupījumu, kas attaisnotu renovācijā ieguldītos līdzekļus. Pirmkārt, māja jau bijusi silta, otrkārt pilnībā nosiltināta tā arī netika...

Tajā pašā laikā Rīgā un ne tikai Rīgā ir daudz iedzīvotāju, kuriem dalība renovācijas atbalsta programmā patiesi ir vienīgā iespēja savest kārtībā savu mājokli. Galu galā renovācijas procesā ēkas ne tikai tiek siltinātas, bet arī tiek veikts kapitālais remonts, un par to var saņemt  no valsts līdzfinansējumu 40–50% apmērā.

– Proti, renovācijas mērķis var nebūt tikai siltināšana, bet vienlaikus arī dzīvojamās ēkas remonts?

– Jā, un mums ir daudz šādu piemēru. 1900. gadā uzbūvētais divstāvu koka nams Rīgā, Latgales ielā 137, vienkārši bruka kopā. Altum programmas ietvaros mēs to ne tikai nosiltinājām, bet vienlaikus pilnīgi atjaunojām. Un tagad tā ir skaista, pamatīga māja, uz kuru patīkami skatīties. Taču renovācija šīs mājas iedzīvotājiem bija pēdējā iespēja, jo atbildīgās pašvaldības institūcijas jau bija pieņēmušas lēmumu par ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu.

Pieprasiet energosertifikātu

– Ko jūs varat teikt par padomju laikā celtajām ķieģeļu un paneļu mājām?

– Šādām mājām svarīgākais dokuments ir energosertifikāts. Šajā pārskatā energoauditors norāda, kā māja zaudē siltumu un cik daudz siltuma var ietaupīt, ja tiek veikti tādi vai citādi darbi.

Šobrīd, lai piedalītos Altum renovācijas līdzfinansējuma programmā, jānodrošina energoauditora slēdziens, kurā norādīts, ka renovācijas rezultātā ēka var sasniegt 30% primārās enerģijas ietaupījuma. Es teiktu, ka ietaupījums 30% apmērā ir ļoti pieticīgs mērķis, tādēļ ir jādomā, vai tas ir pūļu vērts. Cita lieta, ja māja pēc renovācijas var ietaupīt 50% vai pat vairāk, siltināšana ir ekonomiski pamatota arī situācijā, kad tā nav saistīta ar mājas remontu.

– Daži kaimiņi aicina: „Piedalīsimies, mums piedāvā tik daudz naudas!” Savukārt daļa kaimiņu ir pret: „Nu, klausieties, mums jau ir silti, ar mums viss ir kārtībā, mēs nepiedalāmies.” Lai atrisinātu konfliktu starp šīm divām iedzīvotāju grupām, vispirms ir jāpasūta mājas energoaudits?

– Noteikti.

Pastāv arī iespēja saņemt atbalstu no Rīgas Enerģētikas aģentūras

– Cik maksā energoaudits?

– Šobrīd energoaudita vidējā cena svārstās ap 1500 eiro.

– Rīgā, cik atceros, šiem mērķiem varēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu.

– Jā, ir tāda Rīgas valstspilsētas pašvalības programma, ko administrē Rīgas Enerģētikas aģentūra. Mājas iedzīvotāji var saņemt atbalstu līdz 90% apmērā no energoaudita izmaksām.

Kā rīkoties, ja paredzamais ietaupījums nesasniedz 40%?

– Tātad, lai atrisinātu jautājumu, vai mums ir nepieciešams renovēt savu māju, mēs ejam uz Rīgas Enerģētikas aģentūru, pieprasām atbalstu, pasūtām energoauditu un energoauditora ziņojumā lasām, kādus ietaupījumus varam panākt ar renovāciju.

– Bet ko tad, ja šis ietaupījums ir mazāks par 30–40% ietaupījuma no primārā patēriņa?

– Ja ietaupījums ir mazāks par 30%, tad mājas iedzīvotāji vienkārši nesaņems līdzfinansējumu Altum programmā. Ja ietaupījums ir 30–35%, tad arī ļoti rūpīgi jāizrēķina, kādu labumu mājas iedzīvotāji gūs no renovācijas.

Atkārtošu vēlreiz, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki ar renovāciju vēlas atrisināt uzreiz vairākas problēmas: nosiltināt māju un sakārtot fasādi, uzlikt jaunu jumtu ar siltinājumu un jaunu ūdensvadu.

Ne vienai vien mājai šis jautājums ir ļoti aktuāls. Teiksim, Rīgā ir mājas ar tik noplukušām fasādēm, ka pašvaldība draud iedzīvotājiem ar nekustamā īpašuma nodokļa likmes paaugstināšanu no 0,2 līdz 3 procentiem (tas ir piecpadsmit reizes!) no īpašuma kadastrālās vērtības gadā. Nodokļa likmes paaugstināšana mājas sliktā stāvokļa dēļ ir reāla, un šādi piemēri galvaspilsētā ir ne viens vien.

Šādā gadījumā iedzīvotājiem saistīties ar Altum ir izdevīgi, jo, maksājot nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā, viņi maksās vairāk, nekā būtu jāmaksā par renovāciju, vienlaikus savedot kārtība mājas fasādi, kuras dēļ tika pieņemts lēmums par nodokļa likmes paaugstināšanu.

Uzsveru, ka situācijas ir dažādas, katrai mājai nepieciešams individuāls risinājums. Un nav tā, ka visām daudzdzīvokļu mājām būtu nepieciešama renovācija. Daļa no dzīvokļu īpašniekiem var darboties pēc principa – soli pa solim, piesakoties uz līdzfinansējumu kādā no Rīgas valstspilsētas pašvaldības programmām.

Nākamās rindā ir paneļmājas

– Vai ir kāda paneļmāju sērija, kurām, kā liecina jūsu pieredze, renovācija nav nepieciešama?

– Patiesībā visas padomju paneļu mājas ar laiku vajadzēs atjaunot. Pat jaunākās un uzticamākās 119. sērijas ēkas. Vienkārši darbs var vai nu paveikt dārgi, vai arī ekonomiski. Šis ir tieši tas gadījums, kad nepieciešams pieredzējis būvspeciālists, pieredzējis apsaimniekošanas uzņēmums, lai kopā ar mājas īpašniekiem varētu izskatīt dažādus risinājumu variantus, kas būtu izdevīgākie, nosakot izmaksas par vienu kvadrātmetru.