„Iedzīvotāji bija patīkami šokēti!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts Piektdiena, 13 Decembris 2024 17:01
Pēdējo 12 gadu laikā daudzdzīvokļu mājā Rīgā, Aleksandra Bieziņa ielā 6 ir veikti teju divi desmiti apjomīgu remontu: kā tas iespējams?
Katrs dzīvokļa īpašnieks vēlas, lai viņa māja būtu skaisti izremontēta, taču ne katrs ir gatavs tajā ieguldīt savu laiku un pūles. Natālija Mihņeviča pirms daudziem gadiem piekrita kļūt par mājas vecāko un atzīst, ka viņa vienkārši nevarēja citādi: „Tas ir grūts darbs, bet kādam tas ir jādara.”
„Oho, cik šeit skaisti sakopts!”
Jau no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka māja Aleksandra Bieziņa ielā 6 atšķiras no blakus esošajām augstceltnēm. Sakopts ieejas mezgls, rūpīgi hermetizētas starppaneļu šuves...
– Kāpņu telpu remonts tika pabeigts 2017. gadā, – stāsta Natālija Mihņeviča, – bet sveši cilvēki, kas ierodas ciemos pie mūsmājas iedzīvotājiem, joprojām ir pārsteigti: „Oho, cik šeit skaisti sakopts!”
Kāpņu telpas patiesi ir atjaunotas ar mīlestību pret detaļām. Piemēram, blakus pastkastītēm ir speciāls stends reklāmas materiāliem – lai reklāmu iznēsātāji nemestu bukletus un žurnālus pastkastēs, labāk, lai katrs iedzīvotājs var pats izvēlēties reklāmas materiālu. Vējtveru grīda ir izklāta ar speciālām akmens masas flīzēm. Pirmā stāva kāpņu laukumiņam ir epoksīda pārklājums. Vispirms grīdu vienkārši nokrāsojām, bet ar laiku krāsa sāka lobīties. Epoksīda pārklājums nav lēts, bet ļoti efektīvs risinājums un nu jau vairākus gadus kalpo nevainojami.”
„Šos darbiniekus varu ieteikt ar tīru sirdsapziņu!”
Mājā A. Bieziņa ielā 6 ir daudz šādu efektīvu risinājumu, pie kuriem iedzīvotāji nonākuši paši savas pieredzes ceļā. Piemēram, šogad pabeigta pilnīga stāvvadu nomaiņa visos 40 dzīvokļos, nomainītas arī aukstā un karstā ūdens guļvadi pagrabā un bēniņos. Iepriekš nomainīts maģistrālais kanalizācijas vads.
– Agrāk firma ARTS Būve mūsu mājā veica darbus kā apakšuzņēmējs, – komentē Natālija. – Ieskatījāmies tuvāk – puiši strādā kvalitatīvi un profesionāli, ārkārtīgi apzinīgi un ātri, bez pīppauzēm, aiz sevis rūpīgi sakopj visus būvgružus, pat izsūc darba vietu ar speciālu profesionālu putekļu sūcēju. Kad nonācām līdz stāvvadu nomaiņai dzīvokļos, nolēmām uzticēties šim uzņēmumam un mums bija taisnība. Tagad ar tīru sirdsapziņu varu ieteikt ARTS Būve ikvienam, kas domā par komunikāciju nomaiņu.
Jautājums ir aktuāls, jo tuvāko gadu laikā gandrīz visās mājās Rīgā būs jāmaina komunikācijas, ja tas nebūs vēl izdarīts. Pēc Ministru kabineta noteikumiem un veselā saprāta apsvērumiem, padomju laikā celto māju ūdensvada un kanalizācijas sistēmu kalpošanas laiks ir beidzies jau sen.
Nepieciešams aktīvs mājas pārstāvis
Pēdējo 12 gadu laikā mājā Aleksandra Bieziņa ielā 6 ir veikti tik daudzi nozīmīgi remontdarbi, ka Natālijai pat grūti tos uzskaitīt.
– Manā sarakstā ir vismaz 20 lieli darbi un vēl daudzi citi, kas laika gaitā vienkārši jau piemirsti.
Bet 2010. gados tā bija māja kā māja. Iedzīvotāji paļāvās uz savu apsaimniekotāju un neredzēja jēgu pašiem iedziļināties remontdarbu jautājumos.
– Tolaik mūsu 119. sērijas desmitstāvu ēka bija pašvaldības uzņēmuma Zemgale apsaimniekošanā, – stāsta mājas vecākā. – Vairāk nekā divdesmit gadus apsaimniekotājs mūsu mājā veicis tikai trīs lielus remontdarbus, un tajā pašā laikā 2011. gada pārskatā mājai bija 5000 latu parāds.
Natālijai ir pilnīgi nesievišķīga profesija – viņa ir kuģu būves inženiere, kas specializējas kuģu būvē un remontā. Karjeru sākusi Rīgas kuģu remontu rūpnīcā (a/s Rīgas kuģu būvētava). Vēlāk kļuvusi par uzņēmuma līdzdibinātāju, kas specializējās bērnu galda spēļu un poligrāfijas projektu īstenošanā. Uzņēmums izstrādāja 22 veidu bērnu galda spēles, bet elektroniskās spēles tika saliktas no importētām komponentēm (atcerieties slaveno Vilku, kuram vajadzēja ķert zaķi?). Vēlāk Natālija apguva datoru dizaineres profesiju. – Es biju izstrādātāja, grāmatvede un lietvede, – viņa stāsta par tiem laikiem. Kad mājā sākās neapmierinātība ar pašvaldības uzņēmuma darbu, jau pirmajā kopsapulcē tieši Natālija tika ievēlēta mājas valdē un saņēma kaimiņu lūgumu tikt galā ar uzkrātajām problēmām.
Ar ko sākām? Ar ūdens zudumiem!
Natālija uzņēmās šo pienākumu, jo viņa ciena godīgumu un taisnīgumu:
– Bet godīguma un taisnīguma mūsu attiecībās ar apsaimniekotāju toreiz nebija. No apsaimniekotāja uz daudziem jautājumiem nevarējām saņemt atbildes, bet svarīgākais bija zemes nomas līgums ar tās īpašnieku. Bija sakrājušās arī citas nopietnas problēmas.
Viena no šīm cilvēku sāpīgajām problēmām bija ūdens zudumi. Pēc uzņēmuma Rīgas ūdens kopējā mājas skaitītāja rādījuma mājas iedzīvotāji mēnesī patērēja 350–370 kubikmetrus ūdens, bet paši iedzīvotāji nodeva dzīvokļa skaitītāju rādījumus 250–270 kubikmetru apmērā. Veidojās ikmēneša ūdens pārtēriņš 80–100 m3 apjomā, par kuru apsaimniekotājs saskaņā ar Ministru kabineta (KM) noteikumiem lika maksāt visiem dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli viņu individuālajam patēriņam.
– Izrādījās, ka par ūdens zudumiem visvairāk maksāja godīgi cilvēki, kuri iesniedza reālus skaitītāju rādījumus, bet zagļi nemaksāja neko, – atceras sarunas biedre.
Kāpēc tik daudz zemes?
Otra problēma, ko jau minējām, skāra mājai piesaistīto zemes gabalu. Māja Bieziņa ielā 6 atrodas uz diviem zemesgabaliem, no kuriem viens bija pašvaldības, bet otrs piederēja īpašniekam. Iedzīvotāji ik gadu maksāja nekustamā īpašuma nodokli par zemi un nomas maksu īpašniekam par aptuveni 6000 kv.m.
– Kaimiņi jautāja: „Kas tā par zemi? Kāpēc tik daudz?” – saka Natālija. „Tomēr pie apsaimniekotāja mēs pat nevarējām saņemt zemes robežu plānu. Iedzīvotāju rokās plāns nonāca tīri nejauši un vēlāk uzzinājām, ka maksājam par reāli citām mājām piegulošo zemi, kā arī sarkanajās līnijās iekļauto Rīgas pašvaldībai piederošo koplietošanas ceļu.”
Ir risinājums!
Problēmas šķita nepārvaramas, tomēr tās bija jāatrisina, atceras mājas vecākā:
– Sāku ar domubiedru atrašanu, un vispirms viņi sāka kārtot ikmēneša ūdens skaitītāju pārbaudes, pārbaudot reālos rādījumus, ko dzīvokļu īpašnieki iesniedza apsaimniekotājam. Mēs apsvērām iespējas aizstāt ūdens skaitītājus ar jutīgākām ierīcēm. Tajā pašā laikā sākām strādāt pie zemes jautājuma. Viens no juristiem, ar kuru Natālija tajās dienās sazinājās, paskaidroja, ka zemes nomas līgumu iedzīvotāju vārdā ir noslēdzis mājas apsaimniekotājs. Ja tas nevēlas līgumu izbeigt, vienīgais risinājums ir apsaimniekotāja maiņa. Pēc tam attiecīgais nomas līgums vairs nebūs spēkā. Kopš tā brīža Bieziņa ielas 6 dzīvokļu īpašnieki sāka apsvērt iespēju pāriet pie cita apsaimniekotāja. Interesējāmies par citu māju lietām, uzklausījām ieteikumus un izvēlējāmies Rīgas namu apsaimniekotāju.
„Ne reizi nenožēloju mūsu izvēli”
„Kopš tā laika ir pagājuši jau 12 gadi,” bilst Natālija, – un es nekad neesmu nožēlojusi mūsu kopīgo izvēli. – Jā, ir bijušas sarežģītas situācijas, bijuši un ir strīdi... Bet jaunā apsaimniekotāja darbinieku vidū atradām reālus palīgus – piemēram, juridiskās nodaļas vadītāja Rūta Grīnberga mums palīdzēja tikt skaidrībā jautājumā par piesaistīto zemes gabalu.
Rezultātā pašvaldība atzina savu kļūdu, noteica mājai funkcionāli nepieciešamo zemi, veica pārrēķinu un trīs gadu laikā atmaksāja iedzīvotājiem iztērētos līdzekļus. Šodien, saka Natālija Mihņeviča, mājas funkcionālā platība ir daudz mazāka nekā pirms 12 gadiem:
– Pašvaldības zemes gabalu zem mājas esam privatizējuši un par to maksājam tikai nekustamā īpašuma nodokli, savukārt īpašniekam par zemes lietošanu katru mēnesi no dzīvokļa maksājam 1,5–2 eiro. Salīdzinājumam, iepriekš trīsistabu dzīvokļa īpašnieks par īpašnieka zemes nomu maksāja 35–36 eiro ceturksnī. Tagad mājai funkcionāli nepieciešamā platība ir tikai 1607 kv.m., tajā ietilpst 1064 kv.m. iedzīvotāju privatizētās zemes un 543 kv.m. īpašniekam piederošs zemes gabals, par kuru jau pieņemts mājas īpašnieku lēmums par atsavināšanas tiesību izmantošanu, to izpērkot
Ūdens zudumi ir strauji samazinājušies
Rīgas namu apsaimniekotājs atrisināja arī ūdens zudumu jautājumu. 2013. gada sākumā visā mājā tika uzstādīti C klases ūdens skaitītāji un elektroniskā ūdens patēriņa nolasīšanas sistēma. Sistēmas lietošanas noteikumi izslēdza nesankcionētu iejaukšanos. Turklāt pirmos astoņus gadus pēc uzstādīšanas nebija vajadzības verificēt skaitītājus, jo gada auditos nekādas neatbilstības faktiskajiem skaitītāju rādījumiem netika atklātas. Natālija stāsta, ka katru mēnesi saņēmusi visus rādījumus un reizi gadā apmeklējusi dzīvokļus, lai veiktu salīdzināšanu:
– Nomainījām tikai tās ierīces, kuras sabojājās, kas uzreiz bija redzams no to elektroniskajiem un faktiskajiem rādījumiem. Jaunu skaitītāju ar elektronisko nolasīšanas sistēmu uzstādīšana palīdzēja iedzīvotājiem krasi samazināt ūdens zudumus līdz 2%. Taču ar laiku mājas priekšniekam tomēr nācās sazināties ar uzņēmumu Rīgas ūdens:
– Sāku ievērot, ka pēc Rīgas ūdens kopējā mājas skaitītāja nomaiņas ūdens zudumi ar katru mēnesi pamazām pieaug un pēc 1,5–2 gadiem sasniedza 20–30% vai vairāk. Tas radīja aizdomas, ka iemesls ir kopējais mājas skaitītājs. Sazinājāmies ar uzņēmumu. Paldies par problēmas tehniskā risinājuma atrašanu. Turklāt aiz Rīgas ūdens skaitītāja uzstādījām savu kontrolskaitītāju. Vēlos šādu risinājumu ieteikt arī citiem – šāda iekārta palīdz uzraudzīt situāciju.
Sākām ar sestdienas talku
Kad tika atrisinātas divas galvenās mājas problēmas, Natālija un viņas domubiedri sadarbībā ar pārvaldnieku Rīgas namu apsaimniekotājs ķērās pie citiem darbiem. Dzīvokļu īpašnieki sāka ar visas mājas sakopšanu, kuras laikā kārtīgi iztīrīja gan pagrabu, gan bēniņus. Pēc tam tika veikti darbi, lai atjaunotu kanalizācijas ventilāciju bēniņos, jo, kā izrādījās, tā bija izjaukta un nepildīja savas funkcijas, tāpēc kāpņu telpā vienmēr bija slikta smaka. Pēc ventilācijas atjaunošanas bēniņos, sekoja sensoru apgaismojuma uzstādīšana kāpņu telpās, siltummaiņa un cirkulācijas sūkņa nomaiņa siltummezglā, veicot nelielu rekonstrukciju.
Kāpēc atjaunot vārstus?
– Pēc tam, – stāsta sarunu biedre, – sapratu, ka mājā ir jāatjauno ūdensvada un apkures sistēmu cauruļu vārsti. Galu galā, ja iepriekš notika avārija vai bija nepieciešams remonts, piemēram, radiatoru nomaiņa, bija jāatslēdz ūdens vai siltums visai mājai, jo vecie vārsti bija tik ļoti sarūsējuši, ka nedarbojās. Pēc vārstu nomaiņas varējām pēc vajadzības atslēgt tikai atsevišķus stāvvadus, uzstādījām arī automātisko atgaisošanas sistēmu. Vārstu nomaiņai bija liela nozīme visā turpmākajā kopējo komunikāciju maiņas procesā. Pēc tam mājas remontdarbi sāka uzņemt apgriezienus. Jaunajā būvniecības sezonā tika pilnībā nomainīts starppaneļu šuvju hermetizējums.
Būvnieki ne tikai pārklāja vecās šuves ar hermētiķi, uzsver mājas vecākā. Nē, viņi iztīrīja šīs šuves un aizpildīja tās, izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, katrā savienojumā tika uzstādītas īpašas caurules, lai paneļi un šuves varētu elpot.
Ieeja atkritumu konteineru telpās – tikai ar mikročipu!
– Pēc tam divas reizes nācās veikt daļēju mājas jumta, ieejas nojumes jumta un lietus notekas remontu, – uzskaita Natālija. – Pēc tam sekoja centrālā atkritumu vada tīrīšana, dezinfekcija un metināšana. Paralēli izremontējām telpu atkritumu konteineriem, uzstādījām jaunas metāla durvis ar elektronisko atslēgu (čipu). Arī kāpņu telpām ir sava drošības sistēma – kodatslēga un namruņi dzīvokļos. Darbu saraksts, par kuriem runā Natālija, aizņem divas lapas. Ja nebūs pierakstu, kaut kas noteikti aizmirsīsies:
– Redziet, te arī mainījām trošu sistēmu lifta šahtā, tas bija būtisks remonts, bez kura lifts vispār varēja apstāties... Un tad tika saremontēta ieeja mājā: meistari nokrāsoja to no iekšpuses un ārpuses, nomainīja pastkastītes, kas bija briesmīgā stāvoklī, nomainīja arī iekšējās koka durvis pret stikla pakešu durvīm, salaboja un nokrāsoja vecās metāla ieejas durvis. Ielikām jaunus stikla pakešu logus virs ārdurvīm un pieejas mājas jumtam.
Iedzīvotājus gaidīja patīkams pārsteigums
Pēc kāpņu telpas atjaunošanas Natālija nopietni pievērsās komunikācijām. Mājā nomainīta visa kanalizācijas sistēma kā dzīvokļos, tā pagrabā. Bēniņos ir karstā ūdens guļvads. Un, lūk, kā ķirsītis uz tortes: šogad mājā Bieziņa ielā 6 pabeigta ūdensvada nomaiņa gan dzīvokļos, gan pagrabā. Vienkāršā valodā – visi stāvvadi un guļvadi ir nomainīti!
– Daudzi iedzīvotāji, uzzinot par gaidāmajiem remontdarbiem, bija ļoti noraizējušies, jo līdzīgus darbus redzēja pie radiem un draugiem. – Nu, būs atkal dzīvoklis jāremontē, – nopūtās un raizējās tomēr saprata, ka jāmaina caurules. Viens no kaimiņiem apgalvoja, ka meistari lauzīs sienas un liks iedzīvotājiem demontēt virtuves iekārtas – Citādi šīs caurules nevar nomainīt. – Bet cik patīkamu šoku piedzīvojām, kad uzņēmuma ARTS Būve darbinieki nomainīja stāvvadus, praktiski netraucējot normālu dzīvi mājā! Katram īpašniekam atradām pieeju un individuālu problēmas risinājumu, – priecājas Natālija. – Daudzi cilvēki joprojām brīnās, kā viņiem tas izdevās.
Pēc viņas teiktā, katrā dzīvoklī strādnieki pirms darba uzsākšanas klāja kartonu, un pēc pabeigšanas to iztīrīja tik rūpīgi, ka īpašnieki vienkārši noelsās.
– Starp citu, mēs redzējām tādu pašu pieeju, nomainot guļvadus pagrabā. Ejam apskatīties?
Mēs nokāpām pagrabā. Kā cilvēks, kas paviesojusies ne vienā vien Rīgas mājas pagrabā, varu apliecināt, ka visi darbi veikti ar juveliera rūpību (diemžēl fotogrāfijās to fiksēt nevar, bet var atbraukt apskatīties). Meistari ņēma vērā arī visas mājas vecākās vēlmes, piemēram, izveidoja atsevišķu pieslēgumu sētniekam, lai vasarā būtu ērti aplaistīt piemājas stādījumus.
Lai priecētu arī pagalms
Par šiem stādījumiem jāsaka vismaz divi vārdi. Natālija stāsta, ka mājas iedzīvotāji no uzkrājumiem pavasarī stādu iegādei atvēl nelielu finansējumu:
– Ar katru gadu mūsu skaistuma izjūta uzlabojas, mēs vēlamies, lai mājas teritorija būtu acij tīkama. Viena no kaimiņienēm rūpējas par stādījumiem un par to viņai ir piešķirti nelieli līdzekļi.
Nākamais darbs – videonovērošanas uzstādīšana
Ar šo uzskaitījumu mājas Bieziņa ielā 6 darbu saraksts nav pilnīgs, jo iespējams, ka kaut kas ir izslīdējis no atmiņas, kaut kas šķitis nenozīmīgs... Taču Natālija nepagurst atkārtot, ka pēdējo 12 gadu laikā mājā daudzkārt vairāk ticis darīts nekā iepriekšējā pārvaldnieka darbības laikā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji nav kļūdījušies, lemjot par labu izmaiņām.
Visbeidzot, galvenais jautājums:
– Natālija, es saskaitīju apmēram 20 lielus mājas labiekārtošanas darbus. Pastāstiet, kādas iemaksas iedzīvotāji maksā uzkrājumu fondā?
– Kopš 2014. gada uzkrājumu fondā maksājam 0,21 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru.
- Tas nemaz nav daudz!
– Jā, tādēļ ir nolemts no 2025. gada iemaksas palielināt līdz 0,25 eiro. Tas nepieciešams, lai uzkrātu līdzekļus videonovērošanas sistēmai, ko jau tagad prasa daudzi iedzīvotāji, un citiem darbiem, kas radīsies ēkas turpmākas ekspluatācijas laikā.