Kā glābt dzīvojamo fondu?

Mārtiņš Auders: „Pienācis laiks iedzīvotājiem ieviest obligātu maksājumu savu māju uzkrājumu fondā!”

Kompleksa renovācija Latvijā gada laikā tiek veikta 100–150 daudzdzīvokļu mājām. Tas ir aptuveni 0,6% no kopējā daudzdzīvokļu māju skaita, kas mūsu valstī ir jāatjauno. Kur ņemt miljardiem eiro, lai renovācijas programma neievilktos 200 gadu garumā, un kā palīdzēt iedzīvotājiem?

Programma paredzēta tikai 170 mājām

Kā informē Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne, kopš 2007. gada mūsu valstī ir izdevies atjaunot tikai 5,7% māju, kurām nepieciešama renovācija.

Statistika ir ļoti vienkārša. 2007. gadā Latvijas iedzīvotājiem pirmo reizi kļuva pieejami Eiropas granti mājokļu siltināšanai, kas sedza līdz pat 50% no būvdarbu izmaksām.

Tā sauktajā pirmajā programmas kārtā laikā no 2007. līdz 2013. gadam tika renovētas 740 mājas.

Otrajā programmas kārtā laikā no 2014. līdz 2020. gadam tika renovētas 627 mājas.

Šobrīd Latvijā tiek īstenota renovācijas atbalsta programma 2022.–2026. gadam, kas paredzēta tikai 170 mājām. Finanšu institūcija Altum jau ir rezervējusi aptuveni 60% no pieejamajiem līdzekļiem konkrētām mājām, kuru iedzīvotāji vēlas piedalīties programmā.

– Paredzams, ka līdz 2024. gada rudenim tiks rezervēts viss līdzfinansējums, – sacīja Selīna Vancāne. – Mājām, kuru iedzīvotāji pretendējuši uz līdzfinansējumu, būvdarbi būs jāpabeidz līdz 2026. gada beigām.

Renovēs veseliem kvartāliem

Tajā pašā laikā, lai izvairītos no pārtraukuma pieteikumu pieņemšanā, valsts par ES fondu līdzekļiem atklās renovācijas atbalsta programmu jaunajam plānošanas periodam – 2021.–2027. gadam.

– Tās nosacījumi būs ļoti līdzīgi pašreizējai programmai, – informē Selīna Vancāne. – Pieļaujam, ka atbalstu atjaunošanai saņems aptuveni 225 mājas.

Tomēr, pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves sacītā, Latvijai izvirzīto klimata mērķu sasniegšanai jārenovē aptuveni 26 600 daudzdzīvokļu mājas, kas izmaksātu miljardiem eiro. Tādu finanšu apjomu nav kur ņemt, vienīgā iespēja – pašu dzīvokļu īpašnieku līdzekļi. Bet kā piespiest neko negribošos iedzīvotājus uz tādu soli?

– Esam secinājuši, ka dzīvojamo māju atjaunošanu apgrūtina ne tikai nepietiekams līdzekļu apjoms, bet arī dzīvokļu īpašnieku nespēja sanākt kopā un pieņemt kopīgus lēmumus par mājas atjaunošanu. Iespējams, ka šī problēma daļēji atrisināsies 2024. gada 1. novembrī, kad stāsies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas ļaus mājas iedzīvotājiem svarīgus lēmumus pieņemt ar dzīvokļu īpašnieku mazākuma balsojumu, sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve.

Tāpat, pēc Selīnas Vancānes teiktā, minētā līdzfinansējuma programma paredzēs jaunu pieeju renovācijai, piemēram, iespēju mājas atjaunot vesela kvartāla robežās.

Parādus „piestiprinās” dzīvokļiem?

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders arī uzskata, ka grozījumi normatīvajos aktos var stimulēt māju atjaunošanas procesus:

– Dažas lietas jau ir izdarītas, piemēram, likumā nostiprināta iespēja mājai svarīgus lēmumus pieņemt ar dzīvokļu īpašnieku mazākuma balsojumu. Plānojam arī citas izmaiņas, piemēram, atgriezties pie tā, ka komunālo maksājumu parāds ir piesaistīts nevis dzīvokļa īpašniekam (kurš var pārdot īpašumu, bankrotēt vai nomirt, neatstājot mantiniekus, – red. piezīme), bet gan dzīvoklim.

Tāpat, pēc Mārtiņa Audera sacītā, iedzīvotājiem var palīdzēt mājas renovācijai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izmaksu samazināšana:

– Tagad šāda dokumentācija izmaksā ārkārtīgi dārgi, piemēram, mājas energosertifikāts vien iedzīvotājiem izmaksā 1000–1500 eiro. Tiek veiktas pārrunas ar Rīgas Enerģētikas aģentūru un Altum par iespējamu masveida māju sertificēšanu, kas ļautu šī pakalpojuma cenas vienai mājai samazināt līdz 70–100 eiro.

Turklāt, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu domām, Latvijā būtu jāievieš obligātais uzkrājumu iemaksu minimums visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas nepieciešams, lai katrai mājai būtu tās reālajām tehniskajām vajadzībām atbilstīgs remonta fonds.

Ir viedoklis

Lai stiprinātu saikni starp iedzīvotājiem un apsaimniekotāju, kā arī nodrošinātu mājām kvalitatīvu apkalpošanu, Saeimas Mājokļu apakškomisijas priekšsēdētājs Edgars Zelderis rosina izveidot valsts institūciju, kas uzraudzītu māju apsaimniekotāju darbu:

– Valsts ilgu laiku nav izrādījusi nekādu aktivitāti šajā jomā, mums nav nevienas institūcijas, kas uzraudzītu māju pārvaldnieku darbu. Formāli iedzīvotāji var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, taču tur uz lielāko daļu sūdzību viņi saņem padomu – „Vērsieties tiesā!” vai „Pieņemiet lēmumu un mainiet apsaimniekotāju!”

Ja tiktu izveidota šāda jauna valsts aģentūra, tai, pēc politiķa domām, būtu jārisina strīdi starp dzīvokļu īpašnieku kopībām un mājas apsaimniekotāju, tajā skaitā arī māju atjaunošanas jautājumos.