Mūsu rēķinu smagums!

Uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks – maksājumu disciplīna ir 82%

Šajā gadā daudzdzīvokļu māju pieslēgšana apkurei Rīgā pārsvarā noritējusi raiti. Taču atsevišķās mājās siltums parādījās vēlāk nekā vidēji Rīgā. Iemesls bija iedzīvotāju parādi, kas pārsniedz 20% no iepriekšējā apkures sezonā saņemtā siltumenerģijas izmaksu apjoma.

Kāds Rīgā ir stāvoklis ar komunālajiem parādiem? Baltijā lielākā apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valde pārskatā par 2023. gada deviņiem mēnešiem atzina, ka iedzīvotāju maksātspēja nav stabila.

Parādu vairāk nekā gadu iepriekš

Pārskatā teikts, ka salīdzinājumā ar augustu iedzīvotāju parādi samazinājušies par 0,5%. Tomēr gada griezumā tie pieauguši par 1%.

Lielāki vai mazāki parādi ir 39 000 RNP klientu, kas ir par 0,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Septembrī maksājumu disciplīna uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajos namos sasniedza 82% un, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājās par gandrīz 2,5%.

Uzņēmuma valde šo situāciju skaidro ar to, ka rēķinu apjoms septembrī pieauga par 1%, salīdzinot ar augustu, un pat par 3%, salīdzinot ar 2022. gada septembri.

Parādu piedzinēji piedzen parādu no katra otrā parādnieka

Šādā situācijā RNP turpina parādnieku lietas nodot uzņēmumiem, kas nodarbojas ar naudas atgūšanu ārpustiesas kārtībā. Viņiem parādu piedziņa padodas veiksmīgi: no katra otrā parādnieka nokavēto rēķinu apmaksu izdodas atgūt pilnā apmērā.

„Pagājušajā gadā pārskatījām uzņēmuma iekšējo kārtību darbā ar debitoriem,” Saeimas Mājokļu apakškomisijas sēdē atskaitījās uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Elīna Radziņa. – Piemēram, ieviesām automātisko atgādinājumu.

Tagad dzīvokļu īpašnieki no RNP saņem atgādinājumu par pirmo laikus neapmaksāto rēķinu. Kā stāsta Elīna Radziņa, pēc tam īpašniekiem ir dots zināms laiks samaksāt apsaimniekotājam vai arī iet uz pārrunām un vienoties par pakāpenisku parāda dzēšanu:

– Ja cilvēks nereaģē, tad pēc 90 dienām lietu nododam parāda ārpustiesas piedziņas uzņēmumam.

Tiesu izpildītāji: „Dzīvokļa pārdošana izsolē ir galējais līdzeklis”

Un tomēr lielākais lietu portfelis par iedzīvotāju parādiem uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks ir nevis pie parādu piedzinējiem, bet gan tiesu izpildītājiem.

Latvijas Tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka Saeimas Mājokļu apakškomisijas sēdē atgādināja, ka viņas kolēģi parāda piedziņas procesu sāk tikai ar tiesas lēmumu:

– Šī iemesla dēļ var gadīties, ka ēkā ir vairāki dzīvokļi ar lieliem parādiem, bet mēs strādājam tikai ar vienu dzīvokļa īpašnieku.

Tāpat tiesu izpildītāju izpildu lietās ir daudz gadījumu, kad parādu piedzīt nav iespējams, jo cilvēkam nav ne naudas, ne nekustamā īpašuma. Tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad parādniekam izdodas pārdot vai uzdāvināt dzīvokli, pirms tiesa pieņem lēmumu par parāda piedziņu:

– Ja nemaksātājs ir dzīvokļa īpašnieks, piedziņa ir vienkāršāka. Šajā gadījumā reģistrā tiek izdarīta atzīme par parāda piedziņu, un tas kļūst par šķērsli šī īpašuma atsavināšanai. Proti, nemaksātājs šādu dzīvokli nevar ne pārdot, ne dāvināt un pavisam ekstrēmā situācijā tam var tikt piemērota parāda piedziņa.

Tas nozīmē, ka parādnieka dzīvoklis tiks pārdots izsolē. Taču pēdējā laikā tiesu izpildītāji parādu par nekustamajiem īpašumiem piedzen tikai pēc vienošanās ar kreditoru – uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks.

Vairumā gadījumu parādus tomēr cenšas piedzīt no nemaksātāju ienākumiem vai cita īpašuma.

Labākais risinājums – brīvprātīga vienošanās

– Parādnieks, kuram nav ienākumu, ir relatīvs jēdziens, – saka Iveta Kruka. – Šodien tāds cilvēks nestrādā, rīt nestrādā, bet parīt aiziet uz darbu. Par to nekavējoties saņemam informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un sākam parāda piedziņu no parādnieka ienākumiem.

Taču tiesu izpildītāju redzeslokā nonākušais cilvēks var izvairīties no nepatikšanām, ja panāk vienošanos ar apsaimniekošanas uzņēmumu par labprātīgu parāda samaksu. To var izdarīt gan pirms tiesas, gan pēc sprieduma pasludināšanas.

– Ja parādnieks pats šo lietu vēlas atrisināt gudri un piekrīt parādu samaksāt pa daļām, piemēram, 100–200 eiro mēnesī, tad, vienojoties ar kreditoru, varam pārtraukt parāda piedziņu no parādnieka ienākumiem, – apliecināja Kruka. – Tāpat nevērsīsim piedziņu pret parādnieka nekustamo īpašumu, ja pastāv kaut vismaz viena iespēja saprātīgā termiņā atgūt līdzekļus citā veidā.

– Kādu laika periodu jūs uzskatāt par saprātīgu?

– Man par to bieži jautā. Parasti atbildu, ka kreditoram jābūt apmierinātam ar parāda samaksu gada vai divu gadu laikā. Protams, katrā gadījumā ir jāvērtē parāda lielums un dzīvokļa īpašnieka uzvedība.

Piemēram, labprātīgi samaksājot vienu parādu namu pārvaldei, cilvēkam nevajadzētu uzkrāt citus.