„Jāmācās no savām kļūdām!”

Mērķis tuvāko septiņu gadu laikā renovēt līdz 2000 māju un nepievilt iedzīvotāju cerības 

Apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks joprojām saglabā lielākā apsaimniekošanas uzņēmuma statusu Baltijā. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš un valdes loceklis Mārtiņš Paurs skaidro, kā iecerējuši vadīt šo flagmani un kas tiks mainīts tā darbā. 

Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes locekļi regulāri ierodas Rīgas domē atskaitīties par paveikto. Šajā Mājokļu un vides jautājumu komitejas sēdē netika skatītas konfliktsituācijas, kas saistītas ar uzņēmuma darbību, bet jaunajiem uzņēmuma valdes pārstāvjiem, kuri nesen stājušies amatā, ļāva pastāstīt par saviem nākotnes plāniem un RNP attīstību.

„Mēs visi lasām avīzes”

RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš atzina, ka piedāvājumu vadīt uzņēmumu pieņēmis, labi apzinoties tā reputāciju:

– Mēs visi lasām avīzes un zinām, cik bieži tur atrodamas negatīvas atsauksmes par uzņēmuma darbu. Kaut uzņēmuma vadība mainās ļoti bieži, klienti kopš seniem laikiem ir neapmierināti ar tā darbu un visu laiku izsaka pretenzijas. Un tomēr arī pašiem iedzīvotājiem trūkst izpratnes par dzīvokļu īpašnieka pienākumiem. Viņiem šķiet, ka par visām lietām mājā atbild tikai apsaimniekotājs.

Jaunā RNP vadība problēmas uzņēmumā nenoliedz. Piemēram, valdes priekšsēdētājs atzīst, ka pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumam de facto ir jākonkurē ar komercsabiedrībām, kas sniedz to pašu māju apsaimniekošanas pakalpojumu. Taču saskaņā ar statūtiem RNP nav tiesību veikt daudzus darbus, kurus dara privātie uzņēmumi.

– Turklāt mums ir daudz fiziska darba strādnieku, – stāsta Ozoliņš. – Un mēs apzināmies, ka viņu algas šobrīd neatbilst tirgus prasībām.

Tomēr RNP joprojām ir lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums Baltijā, un pēc jaunā vadītāja teiktā, tas ir labs pamats, lai RNP izveidotu par modernu uzņēmumu un uzlabotu tā pakalpojumu kvalitāti.

Līdz 2025. gadam kotēt biržā

– Pārņemot vadību, mēs un pārējiem valdes locekļi sapratām, ka būs grūti. Taču praksē izrādījās, ka ne viss ir tik slikti. Daudzas lietas jau ir sakārtotas, pie citām sākts darbs, – stāsta valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir konkrēti mērķi, un to sasniegšanai ir izstrādāta ilgtermiņa stratēģija.

– Šī stratēģija nozīmē RNP pakalpojumu modernizāciju, – norāda Ozoliņš, – kā arī papildu privātā kapitāla, tas ir, investoru, piesaisti. Jāstrādā tā, lai klienti būtu apmierināti, turklāt viņiem jāsniedz informācija par dažādām sociālajām programmām.

Jau tika ziņots, ka RNP māju apkalpošanas uzlabošanai iecerējis izmantot vairāk tehnikas, piemēram, nesen iepirkta pirmās universālās mašīnas, kas piemērotas gan zāles pļaušanai, gan teritoriju uzkopšanai. Šīs tehnikas vienības nodos jaunizveidotām brigādēm māju iekšpagalmu tīrīšanai.

Vēl viens solis attīstības virzienā ir uzņēmuma tālāka digitalizācija. Nākotnē tiks ieviestas 14 jaunas IT sistēmas. Lai ko tas arī nozīmētu, Māris Ozoliņš sola, ka jaunie risinājumi atvieglos dzīvi gan namu apsaimniekošanas darbiniekiem, gan klientiem.

Protams, tas vēl nav viss, – uzņēmuma valde strādās pie tā, lai līdz 2025. gadam sagatavotu RNP kotēšanu akciju biržā.

– Šādus uzdevumus nosaka uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija. Kad būsim gatavi, galīgo lēmumu par iekļūšanu vai neiekļūšanu biržā pieņems Rīgas dome, – stāsta Ozoliņš.

„Tam nepieciešams miljards eiro!”

Jaunais RNP valdes loceklis Mārtiņš Paurs ir atbildīgs arī par māju atjaunošanas programmas īstenošanu:

– Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo mēs zinām, cik sliktā stāvoklī ir daudzas pirmskara un padomju laikā celtās mājas. Šo māju iedzīvotājiem – mūsu klientiem – mēs palīdzam piedalīties renovācijas programmās, no kurām zināmākā ir finanšu institūcijas Altum atbalsta programma.

Pēc Mārtiņa Paura teiktā, Rīgas dome līdz 2030. gadam plāno atjaunot aptuveni 2000 daudzdzīvokļu māju. Tikai tam ir nepieciešams piesaistīt ļoti lielu finansējumu. Ja varam pieņemt, ka vienas mājas renovācijai vidēji nepieciešams 500 000 eiro, tad runa ir par miljardu eiro.

– Jautājums, kur mēs varam rast tādus līdzekļus, – spriež Paurs. – Mēs strādājam, lai sasniegtu šos mērķus. Piemēram, ja uzņēmuma akcijas kotēs biržā, iespējams, radīsies iespēja piesaistīt papildu kapitālu dažādiem projektiem.

Protams, tas nenozīmē ka iedzīvotājiem mājas remontēs bez maksas. Kā varēja noprast no RNP valdes locekļa teiktā, uzņēmums plāno ieviest ESKO principu. Tas nozīmē, ka turpmāk RNP varētu atjaunot un nosiltināt kādu daļu Rīgas namu, neizmantojot banku aizdevumus, savukārt dzīvokļu īpašnieki par šo darbu 20–30 gadus maksātu tieši apsaimniekošanas uzņēmumam.

Runājot par klasisku māju atjaunošanu, RNP ir panācis zināmu progresu. Pašreizējās Altum programmas ietvaros apsaimniekotājs saviem klientiem ir palīdzējis sagatavot un iesniegt vairāk nekā 100 pieteikumus līdzfinansējuma saņemšanai, lai realizētu siltumnoturības pasākumus. Diemžēl līdz darbu uzsākšanai nonākušas tikai 46 mājas: savu lomu nospēlējis Covid un krasā izmaksu sadārdzināšanās būvniecībā, kas tik ļoti sabiedējusi dzīvokļu īpašniekus, ka viņi pieņēmuši lēmumu darbus neturpināt. Rīgas domes Mājokļu un vides jautājumu komitejas sēdē septembrī tika ziņots par pabeigtiem atjaunošanas darbiem 12 mājās, bet darbi turpinās vēl 36.

– Turklāt deviņas RNP apsaimniekotās mājas saņēma Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu apdraudējuma novēršanas programmas ietvaros, – stāsta Mārtiņš Paurs.

Apsaimniekošanas uzņēmuma valdes pārstāvji apliecināja, ka nemitīgi strādā ar iedzīvotājiem, sniedzot viņiem informāciju par iespējām piesaistīt pašvaldības, valsts un ES fondu naudu māju remontam.

Temps jāpalielina par 2000%

Un tomēr māju atjaunošanas darbi Rīgā norit daudz lēnāk, nekā tam vajadzētu būt, – Mārtiņš Paurs Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātiem atzina, ka līdz šim RNP varējis renovēt tikai sešas – septiņas mājas gadā:

– Tāds darbu temps neļaus sasniegt ambiciozos mērķus, ko mums izvirzījusi Rīgas dome – līdz 2030. gadam atjaunot 2000 daudzdzīvokļu māju. Lai to paveiktu, process būtu jāpaātrina par 2000%, ko nevar saukt par neiespējamu, bet, lai to paveiktu, vajadzīga nestandarta pieeja.

Viens no šādiem risinājumiem ir māju atjaunošana pēc ESKO principa, tomēr uz situāciju vienalga jāskatās nopietni – arī izmantojot ESKO principu, apsaimniekotājam kaut kur būtu jārod miljards eiro, lai septiņos gados atjaunotu 2000 māju. Taču pat atrisināts finansiālais aspekts vēl negarantētu šī projekta izdošanos, – atzīst Mārtiņš Paurs. – Galu galā katrā no šīm 2000 mājām vispirms būtu jāsaņem dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu par renovāciju ir jānobalso dzīvokļu īpašnieku vairākumam.

Arī par šo RNP valdes loceklim ir ideja – viņaprāt, šeit varētu līdzēt ne tikai burkāns, ko iedzīvotāji saņem kā zemākas siltumpatēriņa izmaksas, bet arī pātaga. Piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība varētu informēt iedzīvotājus par noteiktām sekām, kas viņus sagaida, ja tuvāko desmit gadu laikā viņi ignorēs prasību krasi paaugstināt savas mājas siltumnoturības rādītājus.

Kādas iespējas var piedāvāt pašvaldība?

Lai sasniegtu savus mērķus, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai būtu dzīvokļu īpašniekiem jāpiedāvā jaunas atbalsta formas, norāda Mārtiņš Paurs:

– Mēs analizējām citu pilsētu pieredzi un ievērojām, cik liela nozīme ir pašvaldības sniegtajai palīdzībai. Piemēram, pilsētas pašvaldība par saviem līdzekļiem varētu izremontēt kāpņu telpas mājās, kuru iedzīvotāji ir nobalsojuši par renovāciju. Tā tiek darīts, piemēram, Olainē. Šāds projekts nav tik dārgs, bet dod tūlītēju rezultātu. Teicams pašvaldības ieguldījums varētu būt atjaunošanas darbiem ņemtā kredīta procentu daļēja atmaksa dzīvokļu īpašnieku vietā. Protams, par šādu palīdzību varētu domāt tikai nestabila finanšu tirgus vai strauja procentu likmju kāpuma gadījumā, kā tas notiek tieši pēdējā laikā.

Turēt doto vārdu

Rīgas domes deputāti, protams, vēlējās uzzināt, kā jaunā RNP valde gatavojas risināt ieilgušās problēmas, piemēram, vai uzlabosies komunikācija ar iedzīvotājiem, kuriem dažkārt atbilde uz sūdzību vai pieprasījumu jāgaida nedēļām ilgi.

– Jā, mēs vēlamies, lai katrs nama pārvaldītājs, kura atbildībā ir konkrēti objekti, uzlabotu komunikācijas kvalitāti ar iedzīvotājiem, – sacīja Mārtiņš Paurs. – Lai to sasniegtu, jāstrādā pie namu pārvaldītāju kvalifikācijas paaugstināšanas. Mūsu mērķis ir panākt, lai neviens dzīvokļa īpašnieka iesniegums nepaliktu bez atbildes. Tāpat apsaimniekošanas uzņēmumam ir pienākums pildīt dotos solījumus. Līdz šim ar to ir bijušas grūtības. Piemēram, agrāk pārvaldīšanas uzņēmums saplānoja atsevišķus remontdarbus katrai mājai, taču ne vienmēr pieturējās pie plāna, jo remontdarbu izpilde kļuva neiespējama, piemēram, krasā materiālu un būvniecības pakalpojumu sadārdzinājuma dēļ. Iedzīvotāji redzēja, ka darbi nenotiek un bija vīlušies. Tas ir jāmaina. Uzņēmumam jāmācās no pagātnes kļūdām.

Attīstībai nepieciešama nauda

– Kas ir zināms par RNP akciju kotēšanu biržā? Lai atceramies, ka pirms Rīgas domes vēlēšanām visu partiju pārstāvji apgalvoja, ka pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu pārdot nedrīkst.

– Ir jāsaprot, ka uzņēmuma kotēšana biržā, nenozīmē tā pārdošanu un ka tādēļ pašvaldība pārstās būt RNP kapitāldaļu turētāja – skaidro Māris Ozoliņš. Gluži pretēji, iziešana akciju biržā ļaus uzņēmumam piesaistīt jaunus akcionārus (saprotams, pašvaldības noteiktā proporcijā). Turklāt par akcionāriem varēs kļūt gan uzņēmuma darbinieki, gan iedzīvotāji.

– Jūs sakāt, ka vēlaties piesaistīt privāto kapitālu. Kādiem nolūkiem tas tiks izmantots?

– Pirmkārt, nonākšana biržā un privāto investoru piesaiste ļautu mums kļūt par tādu pašu komercuzņēmumu kā jebkurš mūsu konkurents no privāto uzņēmumu vidus. Šādos apstākļos mēs varētu attīstīt savus pakalpojumus. Otrkārt, iegūto naudu mēs tērētu attīstībai.

– Piemēram, renovētu 2000 māju?

– Būsim reālisti –, pat kotējot uzņēmuma akcijas biržā, mēs nevarētu piesaistīt tādus līdzekļus, lai ar tiem pietiktu lieliem projektiem renovācijas jomā. RNP nav tik vērtīgs uzņēmums, lai biržā piesaistītu miljardu eiro vai pat desmito daļu no šīs summas. Tomēr zināmu līdzekļu apjomu mēs varētu piesaistīt.

100 mājas vienam pārvaldītājam

– Jau daudzus gadus tiek runāts par to, ka katram RNP namu pārvaldītājam ir piesaistīts pārāk daudz māju. Apjoms ir tik liels, ka darbiniekiem nav laika iedziļināties katrā gadījumā. Kā risināsiet šo problēmu?

– Mēs labi saprotam, ka namu pārvaldītāju ir par maz. Turklāt tagad ir mainījušās prasības šādu speciālistu minimālajai kvalifikācijai. Mēs intensīvi strādājam, lai uzlabotu vienas darbinieku grupas prasmes, šis process aizņems veselu gadu. Šī gada septembrī darbu RNP sākuši pieci jauni namu pārvaldītāji. Uzskatām, ka nākotnē vienam namu pārvaldītājam būtu jāpiesaista aptuveni 100 mājas.

– Šogad iedzīvotāji nesaprata, kur vērsties, kad lietusgāzes applūdināja viņu mājas. Ko iesāksiet, lai reakcija uz šāda rakstura sūdzībām būtu ātrāka?

– Mēs tiešām novērojām, ka lietusgāžu laikā izsaukumu skaits pieauga 50–80 reizes, mūsu zvanu centrs ar tādu zvanu intensitāti netika galā. Strādājam, lai neviens zvans nepaliktu neatbildēts. Lai to garantētu, vēlamies izveidot papildu komunikācijas kanālus ar iedzīvotājiem. Piemēram, mūsu virtuālais asistents vietnē rnparvaldnieks.lv jau tagad spēj pieņemt pieteikumu un nofiksēt adresi, kur radusies problēma.