Halturētājiem ir jāsaņem sods

Likumā par sliktu mājas apsaimniekošanu ir paredzēts sods, bet pagaidām tas ir pilnīgi neefektīvs 

Vai likums dod iespēju sliktu pārvaldnieku sodīt ar naudas sodu? Ja tas tā ir, tad kādēļ daži apsaimniekošanas uzņēmumi un atsevišķi privāti pārvaldnieki nemaz nebaidās? Jautājums, kas jau sen interesējis dzīvokļu īpašniekus, beidzot nonācis Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas izskatāmo jautājumu darba kārtībā.

Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Edgars Zelderis atgādina, ka saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā noteikto pašvaldībai ir tiesības apsaimniekošanas uzņēmumam piemērot administratīvos sodus:

– Par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību neveikšanu, kura skar sabiedrības intereses, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu dzīvojamās mājas pārvaldniekam.

Saeimas apakškomisijas sēdes mērķis bija noskaidrot, vai dzīvē šī likuma norma tiek piemērota un cik bieži iedzīvotāji vēršas atbildīgajās iestādēs ar sūdzībām par šādiem māju apsaimniekošanas pārkāpumiem.

■ ■ ■

Iesākumā atgādināsim obligātās pārvaldniekam uzdotās pārvaldīšanas darbības, par kuru izpildi viņš ir atbildīgs dzīvokļu īpašnieku un likuma priekšā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas pirmajā punktā dots šo obligāti veicamo darbu uzskaitījums:

■ dzīvojamās mājas sanitārā apkope;

■ siltumenerģijas, arī dabasgāzes piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju;

■ elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai);

■ dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts;

■ dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana;

■ dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana;

■ ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana.

■ ■ ■

Galvenās kārtības policijas pārvaldes pārstāvji informēja Saeimas deputātus, ka trīs gadu laikā, kopš Dzīvojamo namu pārvaldīšanas likumā varas iestādēm dotas tiesības sodīt māju apsaimniekotājus, Valsts policija sākusi 17 šāda veida procesus, taču jāsaprot, ka galīgo lēmumu katrā no šiem gadījumiem pieņem pašvaldības administratīvā komisija.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāve Līga Ostrovska ziņoja, ka lietas pret pārvaldniekiem–pārkāpējiem var ierosināt ne tikai policija, bet arī citas institūcijas, tostarp pašvaldība.

– Pēc mūsu centra datiem, kopējais šādu gadījumu skaits visās instancēs pieaug. 2020. gadā pieņemti 11 lēmumi par kopējo naudas sodu 3000 eiro apmērā, 2021. gadā jau bija 19 lēmumi 3525 eiro apmērā. Pagājušajā gadā kopumā visā Latvijā ierosinātas 28 namu apsaimniekotāju pārkāpumu lietas un pieņemti 10 lēmumi par naudas sodu piemērošanu kopumā par 1200 eiro. Piecos gadījumos pārvaldnieki lēmumu par naudas soda piemērošanu pārsūdzēja, deviņos gadījumos process beidzās bez soda piemērošanas. Vēl septiņos gadījumos iedzīvotājiem atteikts uzsākt administratīvo procesu, proti, apsaimniekotāja vaina netika konstatēta.

■ ■ ■

Galīgo lēmumu par to, vai sodīt apsaimniekotāju par sliktu savu pienākumu veikšanu, pieņem pašvaldības administratīvā komisija. Rīgas pilsētas administratīvajā komisijā darbojas arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Līga Lapiņa. Viņa paskaidroja:

– Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka ne par visiem pārkāpumiem, kas skar obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, pie administratīvās atbildības varam saukt mājas apsaimniekotāju. Ja šāds pārkāpums neskar sabiedrības intereses, tad esam spiesti lietu izbeigt. 

Pēc Īres valdes sniegtās informācijas, izplatītākais pārkāpums, ja tā drīkst izteikties, ir Rīgas dzīvojamo māju apsaimniekotāju nespēja nodrošināt elektrību koplietošanas telpās. Apsaimniekotāji grēko arī ar to, ka laikus neveic dzīvojamās ēkas un tās komunikāciju apskati vai pavirši izturas pret viņiem uzticētā īpašuma uzturēšanu. Vēl viens pārkāpums ir atteikšanās noslēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas operatoru.

– Kopumā redzams, ka sūdzību skaits par nekvalitatīvu pārvaldnieka darbu pieaug, – atzina Līga Lapiņa. – Proti, dzīvokļu īpašnieki trīs gadu laikā, kas pagājuši kopš soda sankciju iekļaušanas normatīvajā regulējumā, ir sapratuši, ka pārvaldnieku var saukt pie administratīvās atbildības. 

Administratīvās komisijas pārstāve atzina, ka 2022. gadā pārkāpējiem naudas sods piemērots tikai vienu reizi. Tagad vēl vairākas lietas tiek izskatītas vai atrodas pierādījumu apkopošanas stadijā Rīgas pilsētas Īres valdē un citās instancēs.

■ ■ ■

Mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti bija pārsteigti par šādu statistiku. Piemēram, apakškomisijas vadītājs Edgars Zelderis atgādināja, ka Latvijā ir aptuveni viens miljons dzīvokļu īpašumu:

– Tajā pašā laikā visā Rīgā – tikai viens naudas sods, un citās lielajās pilsētās statistika ir līdzīga. Vai nav par maz?

Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka likuma normu par naudas sodu mājas apsaimniekotājam nosauca par eksistējošu, bet absolūti neefektīvu:

– Ja mēs šo likuma pantu atstājam spēkā, tad vispirms vajag tam piešķirt lielāku ietekmi. Iespējams, cilvēki vienkārši nezina savas tiesības. Viņiem vieglāk ir aiziet uz apsaimniekotāja biroju un sūdzēties par apsaimniekošanu pašam apsaimniekotājam. Dzīvokļu īpašnieki nezina, ka viņi var efektīvi meklēt patiesību citur.

Pēc I. Līdakas domām, Saeima ir izvēles priekšā: vai nu pilnībā svītrot no likuma neefektīvo normu, vai iet sarežģītāku ceļu un skaidrāk informēt māju īpašniekus par viņu tiesībām.

■ ■ ■

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) statistika liecina, ka iedzīvotāji līdz galam neizprot, kā meklēt taisnību namu apsaimniekošanas jautājumos.

Beidzamo piecu gadu laikā centra speciālisti snieguši aptuveni 5000 mutisku konsultāciju par konfliktiem starp dzīvokļu īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem. Turklāt ik gadu centra speciālisti saņem aptuveni 130 rakstiskas sūdzības par sliktu māju uzturēšanu.

Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra ekspertu domām, kopumā pakalpojuma kvalitātes jautājumi neietilpst PTAC kompetencē. Viņi nevar sodīt apsaimniekotāju, ja tas, piemēram, mājai nenodrošina atkritumu izvešanu, taču centrā var sūdzēties par apsaimniekotāju, kurš savā darbībā pārkāpj Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu vai Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Šādi gadījumi ir. Beidzamo piecu gadu laikā centrs divas reizes sodījis apsaimniekošanas uzņēmumu par minēto likumu pārkāpumiem. Katrs no uzņēmumiem tika sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā. Piemēram, vienā gadījumā pārvaldnieks vispirms iedzīvotājiem izrakstīja rēķinus par pārvaldīšanu saskaņā ar līgumā apstiprinātajiem tarifiem, bet pēc tam nolēma veikt milzīgu pārrēķinu.

Protams, sašutušie dzīvokļu īpašnieki vērsās PTAC un pārkāpējs saņēma naudas sodu.

■ ■ ■

Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālisti uzskata, ka dzīvokļu īpašnieki dažkārt no apsaimniekotājiem prasa pārāk daudz, pilnībā aizmirstot par saviem pienākumiem.

Līdzīgi domā arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis:

– Godīgi pārvaldnieki nekad tīšām neatņems iedzīvotājiem kādus no pakalpojumiem. Visbiežāk tas notiek tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par attiecīgo darbu finansēšanu. Ja dzīvokļu īpašnieki nespēj pieņemt kopīgu lēmumu par to, kā uzturēt sētnieku vai salabot mājas jumtu, tad apsaimniekotājam šajos darbos ieguldīt savus līdzekļus par pienākumu neuzliek neviens normatīvais akts.

Jautājumu par pārvaldnieku administratīvās atbildības paaugstināšanu tuvāko nedēļu laikā atkal aktualizēs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē. Viens no apspriežamajiem priekšlikumiem būs likumā paredzēt tipveida nosacījumu, ko iekļaut dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekošanas uzņēmumu līgumā. Papildinājums likumā paredzēs pārvaldnieka atbildību par obligāto pārvaldīšanas darbību nepildīšanu mājā.

Tādējādi apsaimniekošanas uzņēmumu par sliktu darbu sodīt varēs ne tikai valsts, bet arī paši mājas dzīvokļu īpašnieki.