Signis Rīns: „Esiet saimnieki savam īpašumam, mēs palīdzēsim!”

2021. gada jūnijā uzņēmuma Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) vadītāja amatā stājās Signis Rīns. Kādus mērķus viņš sev izvirza, un ko jau paspējis sasniegt pusgada laikā? 

Uzņēmuma devīze paliek iepriekšējā

– Savu darba pieredzi esmu uzkrājis, strādājot uzņēmumos, kuri saistīti ar pakalpojumu sniegšanu klientiem. Kā lielāko varu minēt AS Sadales tīkls, kur strādāju uzņēmuma valdē. No 2020. gada strādāju Jelgavas valstspilsētas domē – domes priekšsēdētāja padomnieka amatā, – stāsta JNĪP jaunais valdes loceklis. – Patlaban pilnībā esmu nomainījis darbību un pieņēmis izaicinājumu strādāt sev jaunā – nekustamā īpašuma apsaimniekošanas – nozarē. Nu jau vairāk nekā pusgadu vadu uzņēmumu Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde.

– Kādi bija jūsu mērķi, kad stājāties šajā amatā?

– Kopumā mērķis paliek nemainīgs – nodrošināt esošajiem un topošajiem klientiem uzņēmuma atbalstu viņu māju pārvaldīšanā, izmantojot mūsdienīgas metodes, kvalificētu darbaspēku un piedāvājot jaunus uz klientu orientētus pakalpojumus.

Jārēķinās, ka strādājam tirgus apstākļos, kur pastāv konkurence, bet ne sliktā nozīmē.

– Konkurence visās jomās ir virzītājspēks, arī dzīvojamo māju apsaimniekošanas nozarē. Tā neļauj atslābt, liek pastāvīgi domāt par to, kā uzlabot pakalpojumu kvalitāti un paplašināt to spektru. Atgādināšu, ka JNĪP moto ir: „Esiet saimnieki savam īpašumam, mēs palīdzēsim!”

– Tā ir JNĪP ilggadējā devīze?

– Jā, un tāda tā arī paliks.

– Ko uzskatāt par uzņēmuma stipro pusi?

– Mūsu uzņēmumā ir izstrādāti ļoti veiksmīgi IT risinājumi dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā. Pateicoties tiem, ārkārtējās situācijas apstākļos (Covid-19) mēs spējām mierīgi un droši uzturēt komunikāciju ar iedzīvotājiem un veikt klientu apkalpošanu attālināti. Tikai dažos neatliekamos gadījumos jelgavniekus mēs apkalpojām klātienē pēc iepriekšēja pieraksta. Pārsvarā tie ir klienti, kuriem nav pieejas internetam vai nepieciešams noslēgt īres līgumus.

Noteikti gribu atzīmēt, ka uzņēmums lepojas ar saviem darbiniekiem. Esmu sapratis, ka šeit strādā īsti profesionāļi, kuri augstu vērtē savu darbu un cenšas to padarīt pēc labākās sirdsapziņas.

Remontdarbi: viss rit pēc plāna

– Viens no pārvaldnieka uzdevumiem ir dzīvojamo māju saglabāšana un to labiekārtošana. Kādus remontdarbus JNĪP plāno organizēt 2022. gadā?

– Saskaņā ar pārvaldīšanas līgumiem, kas noslēgti starp dzīvokļu īpašnieku kopībām un mūsu uzņēmumu, JNĪP nodrošina operatīvu avāriju novēršanu un tam sekojošo remontdarbu izpildi. Tāpat mēs veicam plānotus remontdarbus, kurus apstiprina ar katras mājas īpašnieku kopības lēmumu. Piemēram, 2021. gadā mēs veicām remontdarbus par kopējo summu 1 425 000 eiro. Vienlaikus gribu atzīmēt, ka dzīvojamais fonds, tajā izvietotās inženierkomunikācijas noveco. Vairums ēkām ir beidzies garantētais kalpošanas laiks, palielinās avārijas brigāžu izsaukumu skaits. Patlaban aktīvi uzrunājam māju kopības un rosinām pieņemt lēmumus māju saglabāšanai, to energoefektivitātes uzlabošanai.

– Kā jūs skaidrojat to, ka dzīvokļu īpašnieki pagājušajā gadā pieņēmuši mazāk lēmumu par plānotajiem remontdarbiem savās mājās?

– Lielu lomu nospēlēja pandēmija, kā arī cenu pieaugums energoresursiem un celtniecības materiāliem. Šīs izmaiņas iedzīvotājiem likušas ieņemt nogaidošu pozīciju. Neskatoties uz to, mēs kopā ar māju kopībām veiksmīgi turpinām īstenot renovāciju projektus. 2021. gadā veicām darbus 926 000 eiro apmērā. Šeit es vēlos īpaši pateikties JNĪP darbiniekiem, kuri darbojas ar māju atjaunošanas jautājumiem. Uzņēmuma darbinieki ir uzkrājuši milzīgu pieredzi renovēšanas darbu organizēšanā, bet jau siltināto māju piemērs jelgavniekiem uzskatāmi parāda, kā šo darbu izpilde palīdz sasniegt nozīmīgu siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, kas savukārt ļauj taupīt dzīvokļu īpašnieku līdzekļus.

– Kādi ir JNĪP plāni attiecībā uz remontdarbiem 2022. gadā?

– Mēs turpinām organizēt māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces attālinātajā režīmā, izmantojot Zoom platformu. Sapulcēs mēs sniedzam informāciju dzīvokļu īpašniekiem par māju tehnisko stāvokli, par konkrētajā mājā nepieciešamajiem remontdarbiem un to izmaksām.

Mani satrauc fakts, ka jaunu māju būvniecības jomā aktivitāte vērojama tikai Rīgā un tās apkārtnē. Mēs lielākoties apsaimniekojam mājas, kas būvētas pirms 40–50 gadiem un kuru tehniskais stāvoklis gadu no gada pasliktinās. Lai novērtētu māju nolietojuma pakāpi, aicinām dzīvokļu īpašniekus pieņemt lēmumu par mājas tehniskās apsekošanas veikšanu, taču ne visu māju īpašnieki šādam lēmumam ir gatavi.

– Kādēļ JNĪP nevar veikt tehnisko apsekošanu patstāvīgi?

– Daudzdzīvokļu mājas viena no pārvaldīšanas obligāti veicamajām darbībām ir māju vizuālā apsekošana, un šajā jomā JNĪP darbiniekiem ir visas nepieciešamās zināšanas un pieredze. Savukārt veikt mājas tehnisko apsekošanu un izsniegt atzinumu par nepieciešamajiem darbiem atļauts tikai sertificētam būvspeciālistam. Būtībā viņš veic mājai pilnu apsekošanu, nepieciešamo darbu uzskaiti, norādot prioritātes: kurš no mezgliem jāmaina šodien, kuram laiks līdz rītdienai. Manā izpratnē tas ir ļoti svarīgi.

Naudas jautājums

– Ko darīt iedzīvotājiem, lai paātrinātu plānveida remontu organizēšanu mājā?

– Ja mājā savlaicīgi neorganizē plānotos remontdarbus, strauji pieaug avāriju skaits un izdevumi to novēršanai. Ir gadījumi, kad māja vairāku gadu laikā avārijas remontdarbiem izlieto naudas summu, kura būtu pietiekama visas mājas ūdensvada sistēmas un kanalizācijas cauruļvadu nomaiņai. Un kāds ir rezultāts? Mājai pieejamo naudas līdzekļu vairs nav, jaunu inženierkomunikāciju arī nav, bet ir tā pati vecā – savu laiku nokalpojusī un neskaitāmas reizes remontētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

Galvenais iemesls ir dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties un pieņemt lēmumu par nepieciešamo remontdarbu veikšanu, kaut gan daudz pareizāk būtu vienoties par uzkrājumu līdzekļu ieguldīšanu jaunās komunikācijās. Iedzīvotāji var pilnvarot JNĪP organizēt visas nepieciešamās darbības. Tas ir ērtāk un izdevīgi pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

– Kā mēs visi labi saprotam, tas ir naudas jautājums?

– Protams. Pagājušajā pavasarī mēs pirmo reizi kopš 2015. gada dzīvokļu īpašniekiem piedāvājām paaugstināt māju pārvaldīšanas maksu, un šādai rīcībai bija precīzi argumentēts pamatojums. Maksas pieaugums ir nepieciešams, lai nodrošinātu mājai obligātās pārvaldīšanas darbības un minimālos nepieciešamos remontdarbus.

– Kā reaģēja dzīvokļu īpašnieki?

– Bija mājas, kurās dzīvokļu īpašnieki ar sapratni ieklausījās mūsu argumentācijā un nobalsoja par pārvaldīšanas maksas paaugstināšanu. Protams, bija arī tādas mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki pateica: „Nē, mēs neesam gatavi neko mainīt un arī veidot uzkrājumus plānotiem remontdarbiem nevēlamies.” Vienīgais, ko ir gatavi darīt dzīvokļu īpašnieki, ir apmaksāt papildu rēķinus par JNĪP veiktajiem avāriju remontdarbiem.

– Ko šādā situācijā var darīt pārvaldnieks?

– Varu teikt tikai vienu: mēs par katru cenu neturēsimies pie mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki gadiem ilgi nespēj vienoties un pieņemt kopīgu lēmumu par maksas paaugstināšanu nākotnē plānoto remontdarbu veikšanai. Ja mājai, piemēram, nepieciešams jumta vai komunikāciju remonts, tad lēmums par darbu organizēšanu un nepieciešamā finansējuma sagādi ir dzīvokļu īpašnieku atbildība. Vilcinot lēmuma pieņemšanu vai noraidot lēmumu, viņi paši pieļauj savas mājas stāvokļa tālāku pasliktināšanos.

– Kas notiek, ja dzīvokļu īpašnieki spītīgi atsakās pieņemt nepieciešamo lēmumu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas vai summas remontdarbu uzkrājumiem paaugstināšanu?

– Pašlaik mēs turpinām apsaimniekot šīs mājas, taču sniegt visus tos pakalpojumus, kurus dzīvokļu īpašnieki, iespējams, vēlētos saņemt, vairs nespējam. Piemēram, ja mājai ir negatīva bilance, mēs nevaram nodrošināt tai sanitāro kopšanu koplietošanas telpās vai sētnieka pakalpojumus sešas dienas nedēļā, jo iedzīvotāju samaksātais šādiem izdevumiem nav pietiekams. Šajās mājās sētnieks strādās, bet tieši tik lielā apjomā, kādu nodrošina dzīvokļu īpašnieku finansējums.

– Vai ir bijušas mājas, no kuru apkalpošanas esat atteikušies?

– Jā, ir bijušas mājas, kuras pieņēmušas lēmumu sadarbību pārtraukt, tomēr vēlāk dažas no tām pie mums atgriezās.

Jelgavas pašvaldībā ir izstrādāts tipveida atkritumu savākšanas un šķirošanas laukuma novietnes projekts. Parauglaukuma pie mājas Pasta ielā 44

Dzīvokļu īpašniekiem – lielāka atbildība atkritumu apsaimniekošanā

– Kādas vēl būtiskas pārmaiņas 2021. gadā skārušas dzīvokļu īpašniekus Jelgavā?

– Izmaiņas notikušas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, to starpā pakalpojuma apmaksas nosacījumos. Ja iepriekš visi par šo pakalpojumu maksāja pēc Jelgavā noteikta vienota tarifa, tad tagad katras mājas iedzīvotāji apmaksā tikai reāli izvesto atkritumu daudzumu. Šīs izmaiņas kļuva par lielu izaicinājumu JNĪP, jo mums īsā laika periodā vajadzēja organizēt mājās kopsapulces, lai dzīvokļu īpašnieki ar lēmumu dotu pilnvarojumu JNĪP viņu vārdā noslēgt līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekošanas operatoru. Mums izdevās veiksmīgi noorganizēt dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu vairāk nekā 400 adresēs.

– Jaunā kārtība noteikti radīja daudz jautājumu dzīvokļu īpašniekiem.

– Tieši tā, visvairāk cilvēki bija neizpratnē par nosacījumu, ka tagad maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek aprēķināta pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita. Reakcijas bija dažādas: atsevišķi īpašnieki sāka izdeklarēt no saviem īpašumiem tuviniekus, citi apgalvoja, ka fiziski nevar saražot tādu atkritumu daudzumu, par kādu no viņiem prasa samaksu pēc jaunajiem noteikumiem. Situācija nonāca pat tik tālu, ka iedzīvotāji sāka izmest savus atkritumus tiem neparedzētās vietās (autobusu pieturās, kapsētās vai mežā). Lai uzlabotu situāciju, sadarbojāmies ar pašvaldības policiju, atkritumu apsaimniekotāju un iedzīvotājiem.

Nupat ir beidzies pirmais pusgads pēc jaunās atkritumu apsaimniekošanas kārtības ieviešanas, un es varu apliecināt, ka situācija ir uzlabojusies. Paši dzīvokļu īpašnieki kļuvuši atbildīgāki atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Piemēram, viņi ziņo par pārkāpējiem, kuri savus atkritumus izmet citu māju konteineros, un iedzīvotājiem, kuri kopējos atkritumu laukumos novieto būvgružus.

Jaunu parādnieku – arvien mazāk

– Kāda patlaban ir situācija ar iedzīvotāju parādiem?

– Kopumā dzīvokļu īpašnieku parādi par māju apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem nepalielinās. Apsveram iespēju nodot darbu ar parādniekiem specializētiem parādu atgūšanas uzņēmumiem. Piedāvājumi sadarbībai ir saņemti, tagad mēs tos izvērtējam.

Gribu atgādināt, ka mēs ar parādniekiem strādājam gadījumos, kad esam saņēmuši attiecīgu pilnvarojumu no dzīvokļu īpašnieku kopības. Paši dzīvokļu īpašnieki ar kopības lēmumu nosaka kritērijus, piemēram, parāda apmēru un citus nosacījumus JNĪP darbam ar konkrētas mājas parādniekiem.

Pozitīvi ir tas, ka dzīvokļu īpašnieki arvien vairāk apzinās savu atbildību mājas un kaimiņu priekšā. Arvien vairāk mūsu klientu sevi uzskata nevis par atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem, bet visas mājas līdzīpašniekiem.

– Vai JNĪP piemēroja nokavējuma naudu ārkārtējās situācijas laikā un plāno to piemērot pēc ierobežojumu atcelšanas?

– Nē, nokavējuma naudu un soda sankcijas mēs nepiemērojām. Man ir dziļa pārliecība, ka uzņēmuma ienākumi nevar būt atkarīgi no soda procentu iekasēšanas. Mums ir jāstrādā tā, lai soda nauda vispār nebūtu jāpiemēro.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ar vairākuma lēmumu var uzdot mums pret parādniekiem izmantot noteiktus pasākumus. Konkrēts piemērs: īpašnieki var uzdot pārvaldniekam nemaksātājiem atslēgt karstā ūdens padevi.

– Vai tas ir tehniski iespējams?

– Jā, daudzos gadījumos tam ir tehniski risinājumi. Normatīvie akti noteic, ka iedzīvotājiem nedrīkst liegt minimāli nepieciešamos pakalpojumus – dzeramā ūdens piegādi un apkuri, bet karstā ūdens apgāde ir pakalpojums komforta paaugstināšanai un šajā sarakstā neietilpst.

Māja Pasta ielā 34, kas, iespējams, būs pirmā 12 stāvu siltinātā māja Latvijā

Labs sētnieks var arī labi nopelnīt

– Kāda situācija JNĪP ir ar darbiniekiem, vai brīvu vakanču ir daudz?

– Ienākot uzņēmumā, biju pārsteigts par lielo sētnieku brīvo vakanču skaitu – mums pastāvīgi trūkst aptuveni 10–15 darbinieku. Tas daļēji ir saistīts ar atalgojuma apmēru un apkalpojamās teritorijas lielumu. Sētnieks, kas sakopj nelielu teritoriju, saņem mazāku atalgojumu nekā tas, kurš ir centīgāks, strādīgāks un var apkopt lielāku platību. Sētnieka darba alga uzņēmumā ir robežās no 300 līdz 1200 eiro mēnesī.

– Nav slikti!

– Jā! Atzīmēšu, ka sētnieka darbā nav nepieciešama īpaša izglītība, tas nozīmē, ka cilvēks tikai ar centīgu darbu var nodrošināt sev pieklājīgu algu.

– Vai JNĪP piedalās to likuma grozījumu apspriešanā, kuru mērķis būtu atvieglot pārvaldnieka darbu un sadarbību ar iedzīvotājiem?

– Šeit es vēlos atzīmēt uzņēmuma JNĪP iepriekšējā vadītāja Jura Vidža ieguldījumu, kurš joprojām turpina darbu uzņēmumā. Kā cilvēks ar milzīgu pieredzi šajā nozarē viņš turpina piedalīties diskusijās un darba grupās augstākajā līmenī – Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā, Ekonomikas ministrijā.

Seniori pievienojas tiešsaistē

– Vai JNĪP plāno turpināt iedzīvotāju izglītošanas darbu?

– Tas tiek darīts nepārtraukti gan sapulcēs, gan masu medijos, mūsu mājaslapā un arī šajā avīzē.

Kā jau stāstīju, mēs pildām obligāto likuma prasību un mājās organizējam dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. To norise paredzēta virtuālajā vidē, izmantojot Zoom platformu. Mēs paredzam, ka turpmāk iedzīvotāju interese par sazināšanos tiešsaistē tikai turpinās pieaugt. To veicina mūsu uzņēmuma radītā IT instrumenta – mūsu informatīvās sistēmas – attīstība. Pēc dzīvokļu īpašnieku vēlēšanās mēs, protams, varam organizēt arī klātienes kopsapulces plašākai atsevišķu jautājumu apspriešanai.

– Kā rīkoties senioriem, kuriem, iespējams, nav pieredzes tiešsaistes platformu izmantošanā?

– Pārsteidzoši, taču beidzamo divu gadu laikā ir ievērojami pieaudzis senioru skaits, kuri vēlas piedalīties kopsapulcēs tieši attālinātā režīmā. Ja senioram ir interese piedalīties kopīgu lēmumu pieņemšanā, viņš lūdz palīdzību radiniekiem vai kaimiņiem un atrod veidu, kā to realizēt, izmantojot datoru, planšeti vai viedtālruni.

Pateicības vārdi

– Kā jūs vērtējat savu pirmo darba pusgadu JNĪP, kuri rezultāti dod gandarījumu?

– Šis pusgads bija ļoti ražīgs, un es vēlos īpaši pateikties visiem darbiniekiem. Redzu viņos darbaprieku un enerģiju, tādēļ par to esmu ļoti pateicīgs.

Lielu palīdzību mums sniedz Jelgavas pilsētas pašvaldība, jo mēs visi kopā strādājam mūsu pilsētas iedzīvotāju interesēs. Pašvaldības atbalsts ļauj mums tikt galā ar vissarežģītākajām situācijām. Mums ir sadarbības partneri, kuriem esam pateicīgi par gatavību jebkurā brīdī steigties palīgā.

Gribu uzteikt veiksmīgo sadarbību ar dzīvokļu īpašnieku kontaktpersonām, kuras aktīvi iesaistās procesos, uzturot pastāvīgu saikni starp dzīvokļu īpašniekiem un JNĪP.

Pateicoties tieši kontaktpersonas neatlaidīgajam darbam, 2022. gadā tiks sākti atjaunošanas darbi pirmajā 12 stāvu mājā Latvijā. Mēs lepojamies, ka projekts tiks īstenots tieši Jelgavā.