Acis baidās, rokas dara

Mājā Rīgā, Dzirciema ielā 59, ir paveikts sarežģīts remonts ar jaunu logu uzstādīšanu. Ko šeit var mācīties?

Daudzās Rīgas mājās jaunu logu uzstādīšana koplietošanas telpās nav problēma, bet ne mājā Dzirciema ielā 59, kur logu nomaiņai bija nepieciešams būvprojekts un kopējā darbu vērtība pārsniedza 120 000 eiro. Kā iedzīvotājiem izdevās vienoties par finansējuma jautājumu, kādu palīdzību sniedza mājas apsaimniekotājs, un kā iedzīvotājiem izdevās iegūt aptuveni 30 000–40 000 eiro?

Būvnieki neparedzēja sekas

Māja Dzirciema ielā 59 ir 467. sērijas daudzdzīvokļu māja ar 180 dzīvokļiem. No mājas uzbūvēšanas ir pagājuši 45 gadi, un uz jubileju strauji saasinājās problēmas visu piecu kāpņu telpu stiklojumiem.

– Pagājušā gadsimta 70. gados, mājas būvniecības laikā, lielos logus šīs mājas kāpņu telpās aizstāja ar stikla blokiem, – stāsta mājas pārvaldnieka Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Projektētāji toreiz nedomāja, ko tas vēlāk nozīmēs iedzīvotājiem.

Ar gadiem stiklojums ir saplaisājis mājas nevienmērīgas sēšanās dēļ; vietām stiklus izsituši paši iedzīvotāji, ienesot un iznesot mēbeles. Tagad visi, kas kāpa pa kāpnēm, riskēja sagriezties ar stikla šķembām. Un vēl – mājā kļuva auksti, jo visās spraugās pūta vējš.

90. gadu beigās iepriekšējais mājas pārvaldnieks neko labāku nevarēja izdomāt, kā no ielas puses sasistos stikla blokus aizklāt ar polikarbonāta loksnēm.

Polikarbonāts ir labs materiāls, taču pēc 10–20 gadiem tas saplaisāja un spēcīgā vējā sāka lūzt. Lauskas krita lejup un triecās zemē. Skaidrs, ka situācija kļuva bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai un apdraudēja viņu īpašumu.

Pāris grūtu gadu

Mājas iedzīvotāja Lilija Morozova stāsta, ka dzīvokļu īpašnieki labi apzinājušies apdraudējumu, tāpēc nobalsojuši par veco stikla bloku demontāžu un to aizstāšanu ar moderniem logiem.

Visgrūtāk bijis apspriest finansēšanas jautājumu, jo 115 000 eiro ir liela summa pat tādai deviņu stāvu mājai kā Dzirciema ielā 59.

– Dzīvokļu īpašnieki nākotnē plānotiem remontdarbiem katru mēnesi krāj pa 0,15 eiro par katru dzīvojamās platības kvadrātmetru, – stāsta L. Morozova. – Nauda pārvaldnieka kontā ilgi nestāv – mēs pastāvīgi veicam dažādus remontus, piemēram, mainām stāvvadus vai veicam apakšējās sadales caurules nomaiņu pagrabā.

Turklāt māja Dzirciema ielā 59 aptuveni pirms 10 gadiem smagi cieta bēdīgi slavenā apsaimniekošanas uzņēmuma Māju serviss KSA bankrota afērā. Šis uzņēmums no iedzīvotājiem saņēma maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem – siltumu, ūdeni u. tml., bet piegādātājiem tos nepārskaitīja.

– Vēlāk mēs uzzinājām, ka firma šo naudu ieguldījusi jaunas mājas būvniecībā šeit pat – Iļģuciemā, tieši blakus mūsu mājai, – atceras L. Morozova. – Pēc mūsu mājas pārvaldnieka bankrota bija palicis liels parāds uzņēmumam Rīgas siltums – 70 000 eiro.

Dzīvokļu īpašnieki sevi uzskatīja par apkrāptiem un tiesājās ar firmu Māju serviss KSA, taču māja Dzirciema ielā 59 tā arī neatguva ne centa. Dažu nākamo gadu laikā māja līdz uzkrājumiem netika: visa ietaupītā nauda tika atdota parāda atmaksai.

„Kas līdzēs tādai mājai kā mūsējā?”

Atguvušies no trieciena, īpašnieki ķērās pie komunikāciju nomaiņas, bet te sākās nepatikšanas ar logiem. Kur meklēt palīdzību?

– Nopietni būt jārisina jautājums par valsts un pašvaldību atbalstu tādām mājām kā mūsējā, – spriež L. Morozova. – Es meklēju, vai mūsu mājai nav iespējams piesaistīt līdzekļus energoefektivitātes paaugstināšanai no Eiropas Savienības fondu programmām. Man paskaidroja, ka tādas iespējas nav un jaunas programmas atvēršana nebūs tik drīz.

Arī zvanam uz Rīgas pašvaldību rezultāta nebija. Lidija zināja par jauno pašvaldības līdzfinansēšanas programmu daudzdzīvokļu māju remontiem, taču Attīstības departamenta speciālisti paskaidroja, ka naudu uzreiz neizsniegs: „Līdz 2022. gada maijam varat departamentā iesniegt būvdarbu projektu, bet līdzfinansējumu saņemsiet tikai 2023. gadā.” Turklāt pat tam nedeva simtprocentīgu garantiju: starp mājām – pretendentēm – vēl būs konkurss.

Aprēķinājām izdevumus un izlēmām!

Dzīvokļu īpašnieki Dzirciema ielā 59 saprata, ka veikt tik vērienīgu remontu pašu spēkiem nebūs viegli. Lilija stāsta, ka pie viņas vērsušies mājā dzīvojošie pensionāri un jautājuši: „Kā mēs samaksāsim savu izdevumu daļu par jauniem logiem, ja pensija ir tikai 100 eiro?” Viss, ko viņa varēja darīt, bija ieteikt vērsties sociālajā dienestā pēc mājokļa pabalsta.

Iedzīvotāji netiktu galā ar remonta finansēšanu, ja nebūtu apsaimniekošanas uzņēmuma palīdzības. Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs ir pazīstams ar to, ka atļauj klientiem par remontiem norēķināties uz nomaksu. Šo variantu piedāvāja arī mājas Dzirciema ielā 59 iedzīvotājiem.

Dzīvokļu īpašnieki apsvēra piedāvājumu, vēlreiz parēķināja izdevumus un izšķīrās par remontu. Pēc dažām nedēļām viņi nobalsoja par remonta sākšanu.

Tas nav sīkums

Var šķist, ka logu nomaiņa ir tāds sīkums, taču uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs daudz laika pagāja, lai saskaņotu un organizētu darbus pandēmijas laikā.

– Problēma bija tāda, ka stikla bloki bija jānomaina pret pilnvērtīgiem logiem, – stāsta galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Tā kā šie darbi mainīja fasādes kopējo izskatu, to veikšanai bija nepieciešams būvprojekts.

Avārijas situācija mājā tika konstatēta 2020. gada 6. aprīlī, pēc tam iedzīvotāji aptaujas veidā (ar 2/3 balsu no kopējā īpašnieku skaita) atbal­stīja gan projekta pasūtīšanu, gan remontdarbus. Projekts (starp citu, aptuveni 1000 eiro vērtībā) tika izstrādāts un apstiprināts būvniecības informācijas sistēmā 2021. gada janvārī. Tā paša gada pavasarī Rīgas namu apsaimniekotājs atkal aicināja iedzīvotājus balsot, lai apstiprinātu darbu izmaksu tāmi.

– Lai finansētu darbus, mēs iedzīvotājiem piedāvājām izmantot finanšu institūcijas Altum kredītlīniju, ko mūsu uzņēmums ieguva 2021. gadā, – stāsta Viktorija. – Būvniecības darbi sākās 2021. gada augustā un noslēdzās decembrī.

Rezultātā kāpņu telpas kļuva gaišākas, bet galvenais – siltas. Paredzams, ka iedzīvotāji tērēs mazāk siltumenerģijas par kopējo apkuri.

Aptuveni 20% dzīvokļu īpašnieku jau ir vērsušies pie apsaimniekotāja ar lūgumu izrakstīt viņiem pilnu rēķinu par remonta izdevumiem. Pārējiem iedzīvotājiem Rīgas namu apsaimniekotājs piešķīris nomaksas termiņu 36 mēnešiem.

Brīnumainā kārtā nelaime nenotika

Mājas Dzirciema ielā 59 jaunos logus izgatavoja uzņēmums Baltic Fenster. Pārstāvis Igors Berkuls stāsta, ka šīs mājas jaunajiem logiem ir trīskāršs stiklojums pēc tripleksa tehnoloģijas (īpašs segums aizsargā stiklu no sabiršanas šķembās trieciena gadījumā) ar termoprofilu.

– Vēlos atzīmēt, ka cenu un materiālu izmaksas turpina augt, – turpina Igors Berkuls. – Tie iedzīvotāji, kuri pasūtījuši logus pagājušajā gadā, viennozīmīgi ir vinnējuši, jo kopš tā laika cenas ir palielinājušās par aptuveni 30–35% un nekas neliecina par to iespējamo pazemināšanos nākotnē.

Savukārt būvuzņēmuma Panda VA vadītājs Viktors Isajevs uzskata, ka savlaicīgs remonts izglāba mājas iedzīvotājus no iespējamas traģēdijas:

– Spēcīgie vēji, ko mēs vērojam šajā ziemā, varēja līdz galam noraut polikarbonāta plātņu atliekas. Ja atlūzas būtu nokritušas uz mašīnas vai trāpījušas cilvēkam, būtu lielāka vai mazāka nelaime.

Viktors Isajevs atgādina, ka Rīgā ir arī citas mājas, kurās kāpņu telpu stiklošanā izmantoti stikla bloki. Ar laiku bloki nonāk tik sliktā stāvoklī, ka drūp un izbirst no nišām, tos ir grūti pat demontēt, jo bloki sairst tieši rokās. 467. sērijas māju, kurām ir tāds stiklojums, dzīvokļu īpašniekiem jāsteidz domāt par remontu.

Savukārt uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva aicina interesentus iepazīties ar mājas Dzirciema ielā 59 pieredzi:

– Mums ir izstrādāts stiklojuma nomaiņas standarta projekts, ko var izmantot arī citās šīs sērijas mājās.