Sapinušies tīklos

Uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks izsludinājis karu nelegālo interneta pakalpojumu sniedzējiem: kādus vadus mājā var nogriezt?

Janvārī apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks paziņoja par nodomu veikt nelikumīgi ierīkotu un neizmantotu mirušo vājstrāvas vadu revīziju galvaspilsētas mājās. Iedzīvotāji satraukušies: vai pārvaldnieks nolēmis viņus atstāt bez interneta?

Uz jautājumiem atbild uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas direktora vietnieks Mārcis Kaktiņš.

■ ■ ■

– Vai apsaimniekotājs tiešām vēlas iedzīvotājus atstāt bez interneta?

– Nē, tā nav pareiza informācija, mēs nevienam negrasāmies atņemt iespēju skatīties televīziju vai lietot internetu, vismaz ne bez savlaicīga brīdinājuma. Pirms jebkādu nelegāli dzīvojamā mājā ierīkotu tīklu atslēgšanas par to tiks brīdināti kā dzīvokļu īpašnieki, tā Latvijas Interneta asociācija.

– Jūsu uzņēmums apkalpo aptuveni 4000 māju. Vai tiešām vēlaties veikt visu to vadu un tīklu revīziju, kas šajās mājās ir ievilkti beidzamo 20 gadu laikā?

– Jā, un es domāju, ka šis projekts aizņems vismaz trīs gadus. Apsekošanas darbi jau ir sākti, un janvārī pirmās mājas jau saņems uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

■ ■ ■

– Kurās mājās tiek sākta apsekošana?

– Apsekošana sākas visos Rīgas rajonos vienlaikus, jo katrā mūsu uzņēmuma teritoriālajā iecirknī ir inženieri elektriķi. Viņi arī pakāpeniski sāks savu māju apsekošanu.

– Kāda būs apsekošanas kārtība?

– Vispirms inženieris apseko visas ēkas komunikācijas. Gadījumā, ja tiks atrasti nelegāli instalēti vadi, mēs par to paziņosim mājas dzīvokļu īpašniekiem un šī konkrētā vadu tīkla īpašniekam. Tiesa, vadu īpašniekus mēs varam atrast tikai tad, ja vadi ir marķēti, bet jāatzīst, ka vairākumā gadījumu marķējumu nav.

– Ko jūs darīsiet gadījumos, ja īpašnieks nav zināms?

– Par mājā atrastiem bezsaimnieku vadiem plānojam ziņot Latvijas Interneta asociācijai, cerot, ka saimnieks tiks atrasts, vadi sakārtoti un mums nebūs vajadzības vadus nogriezt. Mūsu mērķis ir likvidēt nelegāli ievilkto vadu radīto haosu, ko patlaban novērojam vai katrā mājā un kas var novest pat pie traģēdijas.

■ ■ ■

– Izskanējusī informācija liecina, ka nelegālo vājstrāvas vadu revīziju daudzdzīvokļu mājās Rīgā ir pieprasījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Kā vadi, kaut arī nelikumīgi iebūvēti, var ietekmēt mājas ugunsdrošību?

– Pirmkārt, lielākā daļa interneta pakalpojuma sniedzēju nelikumīgi savus vadus izvelk caur mājas ventilācijas šahtām. Otrkārt, viņi nostiprina savu aprīkojumu pie dūmvadiem un tā ir aizliegta darbība.

– Daudzi iedzīvotāji jums vaicās: „Kādā veidā ventilācijas šahtā esošs kabelis kļūst bīstams?”

– Ja drošības jautājums nešķiet tik svarīgs, piedāvāju situāciju aplūkot no otras – materiālās – puses. Interneta pakalpojuma sniedzēji bieži savas iekārtas pieslēdz mājas kopējam elektrotīklam, par patērēto elektroenerģiju liekot samaksāt visiem dzīvokļu īpašniekiem, un tas ir reāls materiālais zaudējums. Nupat saņēmu informāciju par kādu māju, kurā interneta pakalpojuma sniedzēji bija iekļuvuši lifta mašīntelpā, kas ir slēgta telpa pat apsaimniekošanas uzņēmuma darbiniekiem. Šie darboņi iemanījās pieslēgt savu aprīkojumu elektriskajiem tīkliem, kas baroja lifta mehānismu.

Nelegālo kompāniju meistari bez atļaujas tiek uz māju jumtiem un pēc savu darbu pabeigšanas ne vienmēr aiz sevis aizver bēniņu lūkas. Apsaimniekotājs par to parasti uzzina pēc pirmā kārtīgā lietus, jo tiek nolieta kāpņu telpa vai atsevišķi dzīvokļi. Tikko mēs apsekojām vienu jumtu un atklājām, ka nelegāli ir ierīkots internets, kabeļus izvelkot caur ventilācijas šahtu. Tā ir neatļauta darbība, turklāt šahtas vāks ir atstāts neaizvērts un tajā iekļūst nokrišņi – sniegs un ūdens.

– Tas taču arī nodara kaitējumu mājai?

– Protams! Tāpat kā bezatbildīgi darbi uz jumta: šie cilvēki, kurus grūti nosaukt par meistariem, brutāli caursit jumta segumu, un tas ir sākums problēmām ar jumtu, kas sekos.

– Vai uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks no interneta pakalpojuma sniedzējiem ir piedzinis atlīdzību par sabojātu mājas jumtu vai citām konstrukcijām?

– Taisnību sakot, līdz šim mēs neesam veikuši šādu gadījumu uzskaiti.

■ ■ ■

– Vai ar šādiem pārkāpumiem grēko tikai interneta pakalpojumu sniedzēji?

– Nē, ļoti līdzīgas problēmas ir ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, retāk – telefonijas kompānijām.

– Ko darāt, ja atrodat tādas nekārtības?

– Lai nenodarītu kaitējumu mājas iedzīvotājiem, patlaban neko neesam darījuši. Kā saprotat, cietušie būs dzīvokļu īpašnieki, kuriem atslēgsies internets vai televīzija. Mēs turpināsim brīdināt pakalpojuma sniedzējus par nepieciešamību noteiktā termiņā likvidēt pieļautos pārkāpumus.

– Kas jādara pakalpojuma sniedzējam, lai kabeļu tīklu ierīkotu likumīgi?

– Vispirms viņam tīkla ierīkošanas skiču projekts jāsaskaņo Pilsētas attīstības departamentā, kā arī darbi jāsaskaņo ar mājas dzīvokļu īpašniekiem. Mājās, kuru īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, saskaņošana jāveic ar pārvaldnieku, Rīgas pilsētā – ar uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks.

– Kas jādara pakalpojuma sniedzējiem, lai legalizētu jau esošos tīklus?

– Viņiem kabeļi ir jāaizvāc no ventilācijas šahtām un citām neatļautām vietām, kā arī mums jāiesniedz saskaņots skiču projekts kabeļu tīklu likumīgai ierīkošanai. Mēs viņiem tam dosim laiku.

– Cik ilgs būs laiks? 

– Viens–divi mēneši.

■ ■ ■

– Vai interneta pakalpojuma sniedzējam ir jāslēdz līgums ar mājas pārstāvjiem?

– Tas nav obligāti, tomēr dzīvokļu īpašnieku kopībai ar balsu vairākumu ir tiesības pieņemt lēmumu par ikmēneša maksas ieviešanu interneta pakalpojuma sniedzējiem par darbošanos viņu mājā.

– Vai pašlaik pakalpojumu sniedzējiem ir jāmaksā par tiesībām ievilkt savus kabeļus mājā?

– Nē, bet uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās interneta pakalpojumu sniedzējam ir jāmaksā vienreizēja maksa par tiesībām legāli iekļūt mājas slēgtajās kopīpašuma telpās tīklu ierīkošanai vai to remontam. Šādā gadījumā uz konkrēto māju dodas mūsu darbinieks, kura uzdevums ir atvērt telpas un kontrolēt meistara darbu.

■ ■ ■

– Vai daudzdzīvokļu mājās ir daudz nestrādājošo, tā saukto mirušo, vājstrāvas tīklu?

– Ļoti daudz, jo interneta pakalpojuma sniedzējam daudz vieglāk ir pamest vecos kabeļus, nekā tērēt laiku to demontāžai. Pie jautājuma, cik daudz mājās ir nestrādājošo tīklu, mums būs jāatgriežas pēc aptuveni pusgada, kad apsekošana būs pabeigta noteiktā skaitā māju.

– Jūsu aktivitātes jau ir atspoguļotas sociālajos tīklos – iedzīvotāji slavē elektronisko tīklu revīziju: „No mūsu mājas bēniņiem uz kaimiņu mājām stiepjas dažādu vadu kilometri, bet mēs esam pret šīm iekārtām.” Kā rīkoties mājas pārstāvjiem, lai viņu mājas adrese tiktu apsekota viena no pirmajām?

– Viņi var uzrakstīt iesniegumu savas mājas iecirknim. Šim nolūkam pietiek ar vienu vai vairākiem dzīvokļu īpašnieku parakstiem, kopīga balsošana šajā jautājumā nav nepieciešama.

■ ■ ■

– Ja jums izdosies visu savest kārtībā, vai varēsiet garantēt, ka interneta pakalpojuma sniedzēju meistari vairs neatradīs ceļu uz māju jumtiem un neaizmirsīs aizvērt bēniņu lūkas?

– Cilvēcisko faktoru nekad nevajag izslēgt. Ja attiecības ar interneta piegādātājiem tiks noformētas legāli, mēs varēsim precīzi zināt, kuras firmas meistars strādājis uz jumta. Attiecīgi mēs varēsim noteikt vainīgo dzīvokļa vai mājas kopīpašuma bojāšanā.

– Ko darīt mazu interneta firmiņu klientiem? Šiem uzņēmumiem nav izdevīgi legalizēt savu tīklu dažu klientu dēļ. 

– Pakalpojumu sniedzējs var ieguldīt līdzekļus sava tīkla sakārtošanai pat viena klienta dēļ. Viens gan ir skaidrs – par to viņš vēlāk interneta lietotājam atbilstoši paaugstinās rēķinu.