Pirmais solis zemes izpirkšanas virzienā

Saeimā pieņemts likums Par dalītā īpašuma izbeigšanu daudzdzīvokļu mājām: kā tas palīdzēs dzīvokļu īpašniekiem?

Notika tas, ko dzīvokļu īpašnieki gaidīja vismaz desmit gadus: viņiem tiek dotas tiesības izpirkt privātīpašniekiem piederošo zemi zem savām mājām. Novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu par dalītā īpašuma izbeigšanu

Pārsteigumu nebija!

Beidzamo reizi skatot likumprojektu, pārsteigumi neatgadījās. Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, vairākums deputātu nobalsoja par tiesībām dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem mājas par spēkā esošo kadastrālo vērtību.

Zemes izpirkšanai nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ar vienkāršu vairākumu (50% +1 balss). Šim lēmumam nāksies pakļauties arī tiem īpašniekiem, kuri balsojuši „pret”. Jāpakļaujas būs arī zemes īpašniekam, jo viņam vispār nav balsstiesības lēmuma par izpirkšanu pieņemšanā.

Likums stāsies spēkā tikai pēc gada, ar 2023. gada 1. janvāri. Šajā laikā Ministru kabinetam ir jāpieņem papildu noteikumi par valsts atbalstu programmai.

Galvenā intriga slēpjas jautājumā, kā tieši valsts atbalstīs dzīvokļu īpašniekus zemes izpirkšanā. Patlaban neviens nevar atbildēt uz šo jautājumu, bet dalītā īpašuma izbeigšanas piekritēji iestājas par reāla finansiāla atbalsta sniegšanu. Starp šiem ekspertiem ir viens no likumprojekta galvenajiem autoriem, Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Izpirkumam jābūt divreiz izdevīgākam par nomu

– Valaiņa kungs, kādēļ likums par zemes izpirkšanu stāsies spēkā nevis 2022. gadā, bet tikai 2023. gadā?

– Kā jūs atceraties, šī likuma apspriešana turpinājās aptuveni desmit gadus. Tagad tas ir pieņemts, bet, lai to sekmīgi realizētu, līdz spēkā stāšanās dienai ir jāizdara grozījumi citos normatīvajos aktos, kā arī jāpabeidz Rīgā uzsāktā mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu izmēru pārskatīšana. Tas viss prasa laiku. 

– Līdz likuma spēkā stāšanās dienai valdībai ir uzdots apstiprināt zemes izpirkšanas atbalsta mehānismus. Kāda veida atbalstu iedzīvotāji šajā jautājumā var sagaidīt no valsts?

– Izstrādājot likumu par dalītā īpašuma izbeigšanu, mēs modelējām dažādus valsts atbalsta variantus. Valsts galvenais uzdevums ir nodrošināt dzīvokļu īpašniekiem tādu palīdzību, lai viņu maksājumi par zemes izpirkšanu būtu divas reizes izdevīgāki nekā maksājumi par zemesgabala nomu. Tā ir likumprojekta galvenā ideja, tādēļ arī valdība atbild par to, lai iedzīvotājiem piedāvātu atbilstošus atbalsta instrumentus. Atzīmēšu, ka saskaņā ar likumā noteikto, valstij jau tagad ir jāuzņemas daži iedzīvotāju izdevumi par zemes izpirkšanu, piemēram, valsts nodevas un tiesu izpildītāju pakalpojumi. Tas, protams, nav pietiekami, lai likums sāktu sekmīgi darboties.

Garantijas vai granti?

– Kad mēs uzzināsim par valsts atbalsta formām un to apmēriem zemes izpirkšanai?

– Visticamāk, šie lēmumi tiks pieņemti 2023. gada valsts budžeta apspriešanas ietvaros. Personīgi es uzskatu, ka atbalstam ir jāpiešķir vismaz 2 miljoni eiro gadā. Iespējams, būs iedzīvotāji, kuri gatavi izpirkt zemi bez jebkādiem atbalsta pasākumiem, bet lielākajai daļai cilvēku būs svarīgi, lai izpirkuma maksājumi būtu ievērojami zemāki par nomas maksu. To garantēt var tikai finansiālā palīdzība no valsts.

– Kādā formā valsts atbalsts varētu nonākt līdz iedzīvotājiem?

– Tas ir atkarīgs no finansējuma. Ja no 2023. gada valsts budžeta šim mērķim tiks piešķirti vismaz 2 miljoni eiro, tad mēs varam runāt pat par grantiem zemes izpirkšanai.

– Pēc to grantu parauga, kādus finanšu iestāde Altum izsniedz dzīvojamo māju siltināšanai, tas nozīmē, sedzot dzīvokļu īpašniekiem līdz 50% no izmaksām?

– Jā, tieši tā. Ja skaidrojam vienkārši, tad atbilstoši grantu programmai valsts izsniedz iedzīvotājiem naudu un neprasa tās atmaksu. Pieņemsim, ja zeme tiek izpirkta par 100 eiro, tad grants uzreiz kompensē 50 eiro (vai jebkuru citu summu, ko valsts akceptēs – red. piezīme). Tāpat ir iespējams, ka valsts izmantos cita veida atbalsta instrumentus, piemēram, finanšu garantijas. Kāds mehānisms būs visefektīvākais iedzīvotāju motivēšanai zemes izpirkšanai, mēs uzzināsim tikai pēc valsts finansējuma apstiprināšanas 2023. gadam. Es uzskatu, ka ministri šo ideju atbalstīs, jo tieši no valsts finansējuma būs atkarīgs, vai iedzīvotāji zemes izpirks vai ne.

Veco kļūdu labošana

– Uzdošu nepatīkamu jautājumu: vai pastāv iespēja, ka līdz 2023. gada 1. janvārim valdība nebūs pieņēmusi lēmumu par valsts atbalstu zemes izpirkšanai?

– Teorētiski šāda varbūtība pastāv, jo kopumā tas ir valdības politiskās gribas jautājums. Bez valsts atbalsta likums par dalītā īpašuma izbeigšanu zaudēs jēgu. Varbūt tas vēl varētu darboties Latvijas reģionos, bet ne galvaspilsētā, kur zemju kadastrālās vērtības ir ārkārtīgi augstas. Šāda rezultāta dēļ mums nebija vērts desmit gadus strādāt pie likuma.

Vispār dalītā īpašuma problēma radās ne jau iedzīvotāju vainas dēļ, bet gan to kļūdu rezultātā, kuras tika pieļautas privatizācijas laikā. Mēs zinām, ka atsevišķās pilsētās privātīpašnieku zemes problēmas nav vispār, jo tur jau no paša sākuma nepieļāva dalīta īpašuma rašanos. Ja valsts vai pašvaldību institūcijas, kas bija iesaistītas privatizācijā, ir ļāvušas rasties dalītam īpašumam, tad valstij ir jāpiedalās arī šīs krīzes likvidēšanā.

Mēs gadiem ilgi diskutējām par šo tēmu un sapratām, ka pati valsts neredz nekādu iespēju izpirkt privātīpašnieku zemes. Tikai tagad mēs esam spēruši pirmo soli pareizajā virzienā, bet mums jāturpina darboties, ja vien vēlamies, lai dalītā īpašuma problēma tiktu izbeigta uz visiem laikiem.

Nepieciešami grozījumi

– Likumā ir noteikta atvieglota procedūra privātās zemes izpirkšanai pēc tās kadastrālās vērtības.

Vai šis mehānisms darbosies arī gadījumos, kad cena būs zem kadastrālās vērtības, piemēram, ja dzīvokļu īpašnieki vienosies ar zemesgabala īpašnieku par atlaidi?

– Tas ir ļoti labs jautājums, jo jau tagad ir zināmi gadījumi, kad zemes īpašnieks piekrīt pārdot zemesgabalu, teiksim, par pusi no kadastrālās vērtības. Tomēr likumā teikts, ka visi tā nosacījumi attiecas tikai uz izpirkumu pēc pilnas kadastrālās vērtības. Piemēram, šādā gadījumā iedzīvotāji var kopīgi iegādāties zemi, ja „par” izpirkumu nobalso tikai vienkāršs dzīvokļu īpašnieku vairākums. Kā panākt, lai  likuma par piespiedu izpirkumu mehānismi darbotos arī gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki ar zemes īpašnieku vienojušies par atlaidi? Lai risinātu šo jautājumu iedzīvotāju labā, likumā ir jāizdara grozījumi. Kā likumprojekta līdzautors varu atzīties, ka ir arī citas pretrunīgas nianses, kuras likumā pagaidām nav atrunātas.

– Kāpēc tā notika? 

– Pagaidām esam pieņēmuši likuma pamatversiju, ko uzlabosim ar labojumiem. Saeimas debatēs jau brīdināju kolēģus, ka šādi grozījumi būs nepieciešami, turklāt tuvākajā laikā, tiklīdz sapratīsim, ar kādām grūtībām saskaras iedzīvotāji, izpērkot zemi.

Svarīgākos punktus no jaunā likuma par dalītā īpašuma izbeigšanu lasiet 8.–9. lpp.