Neparasts kopīgi uzkrātās naudas ieguldījums

Dzīvokļu īpašnieki savam apsaimniekotājam lūdz iegādāties sporta inventāru mājas bērnu vajadzībām, un viņš neatsaka

„Mana draudzene dzīvo mājā Kurzemes prospektā 24 Rīgā,” raksta Jeļena Smoļenceva. „Viņa stāsta, ka šovasar viņu mājas apsaimniekotājs palīdzējis iedzīvotājiem iegādāties sporta inventāru spēļu organizēšanai mājas pagalmā. Mēs arī gribētu no kopīgajiem uzkrājumu līdzekļiem savas mājas pagalmā uzstādīt futbola vārtus un nopirkt bērniem futbolbumbu. Kā to izdarīt?”

Māju Kurzemes prospektā 24 apkalpo uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs. Neparasto pieredzi ar pirkuma izvēli komentē apsaimniekošanas uzņēmuma galvenā inženiere Viktorija Kurajeva:

– Māju Kurzemes prospektā 24 mūsu uzņēmums apsaimnieko jau daudzus gadus. Šajā namā lēmumus par to, kādiem mērķiem krāt kopējos līdzekļus un kā rīkoties ar naudu, dzīvokļu īpašnieki pieņem paši, mūsu uzdevums ir precīzi izpildīt viņu gribu.

– Kurš no mājas iedzīvotājiem var vērsties pie pārvaldnieka ar lūgumu nopirkt no kopējiem uzkrājumu līdzekļiem, piemēram, futbola vārtus vai bumbas?

– Mājas Kurzemes prospektā 24 valdē ir pieci dzīvokļu īpašnieki, pa vienai pilnvarotai personai no katras kāpņu telpas. Tieši viņi vērsās pie mums ar lūgumu piešķirt daļu no mājas kopējās naudas rotaļu un sporta inventāra bērniem iegādei.

– Kur bērni varēs spēlēties?

– Apmēram pirms pieciem gadiem dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu norobežot ar žogu lielu zaļā pagalma daļu un šo projektu arī realizēja. Līdz 2015. gadam šajā pagalmā pulcējās nelabvēlīgas kompānijas, bija zagšanas, narkomānijas un vandalisma gadījumi. Tagad ir uzstādīts žogs un pagalms ir pilnībā norobežots, iekļūt tajā var tikai caur slēgtiem vārtiņiem vai caur mājas kāpņu telpām.

– Ļoti ērti!

– Jā, turklāt iedzīvotāji pret savu zaļo zonu izturas ar lielu atbildību. Iepriekš viņi lūdza piešķirt naudu no mājas kopējiem līdzekļiem zāles pļāvēja un dažādu dārza piederumu iegādei. Tos mājas valdes locekļi paši izvēlējās internetveikalā.

– Vai katra māja var pieņemt lēmumu nožogot kopīgo teritoriju?

– Saskaņā ar normatīvu prasībām visvienkāršāk veikt žoga uzstādīšanu vietās, kur iepriekš žogs jau bijis, bet ir nojaukts vai salauzts. Žoga atjaunošanai netiek prasītas īpašas atļaujas. Ja mājai žoga nav bijis, tā uzstādīšanai nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, projekts un tā saskaņošana būvvaldē. Praktiski nav iespējams uzstādīt žogu pie ēkām, kuras atrodas uz trešajām personām piederošas zemes.

Mājai Kurzemes prospektā 24 ir savs stāsts

Piecstāvu māja Kurzemes prospektā 24 ir uzcelta 1975. gadā un atbilst 103. sērijas projektam.

– Šīs mājas saviem darbiniekiem būvēja A. Popova vārdā nosauktā Rīgas radiorūpnīca, – stāsta Anna Drozda, kas 2015. gadā bija mājas vecākā, turklāt bijusi viena no pirmajām iedzīvotājām jaunbūvē. – Kad es saņēmu dzīvokli, nebija pat baltās apdares, par krāsošanu nemaz nerunājot, viss bija jādara pašu spēkiem. Mājas karkass ir uzcelts ļoti labi, piemēram, mums ir monolīts pamats, tāpēc māja pārdzīvos jebkādas dabas kataklizmas.

Vēl viens pluss popovietēm Kurzemes prospektā ir to lielie pagalmi, kuru apzaļumošana savā laikā notikusi pēc speciāla projekta.

– Mums šeit ir baltas un sārtas kastaņas un tādu sugu priedes, kādas pat Botāniskajā dārzā neredzēt, – lielās mājas iedzīvotāji.

Pirms trīsdesmit gadiem kaimiņiem patika sēdēt mājīgajā pagalmā uz soliņiem, jaunieši spēlēja sporta spēles laukumā, bet bērni šūpojās šūpolēs. Gāja laiks, un pagalmu skāra pārmaiņas, diemžēl – ne uz labo pusi: vispirms kāds salauza soliņus, tad arī šūpoles nokalpoja savu laiku. Palika tikai kastaņas, kas joprojām, neskatoties ne uz ko, pavasaros turpina priecēt ar savu ziedēšanu.

Par žogu iedzīvotāji sāka domāt pēc tam, kad notika nelaime.

– Blakus mūsu mājai atradās veikals SuperNetto, kur vietējie puiši iegādājās alkoholu, – stāsta Anna Drozda. – Tad pa ceļam iegriezās mūsu pagalmā. Labi, ja tikai sēdētu, bet piemēsloja taču visu sev apkārt un vēl mājas durvis noķēpāja ar uzrakstiem.

Vienā reizē pie šādas trokšņainas kompānijas piegāja mūsu sētniece un aizrādīja: „Jaunie cilvēki, beidziet trokšņot, citādi izsaukšu policiju.” Jaunieši atbildes vietā metās sievietei virsū ar kājām – viens spēriens trāpīja pa galvu, otrs – krūtīs. Pieskrēja viena no kaimiņienēm un arī saņēma spērienu ar kāju pa galvu. Tas mani burtiski satracināja – vai mēs kādas aitas?

Policija neģēļus aizturēja un ierosināja krimināllietu, bet kas ar viņiem noticis tālāk – nezinām. Tikai mūsu sētniece, sieviete cienījamā vecumā, četras nedēļas pavadīja slimības gultā. Kur rodas šādi necilvēki? Policisti skaidroja – narkomāni!

Pēc notikušā māju Kurzemes ielā 22 un 24 iedzīvotāji pieņēma lēmumu – pagalms ir jānorobežo. Pretējā gadījumā nekas nemainīsies – jauno alkoholiķu paaudze aiz logiem lieto dzērienus, bet māmiņas ar bērniem pat baidās iziet pagalmā.

– Vispirms mēs par lēmumu balsojām. Mūsu mājā žoga uzstādīšanu atbalstīja 87% dzīvokļu īpašnieku, kaimiņiem – arī vairāk nekā puse īpašnieku. Mēs nolēmām, ka šiem darbiem sakrāsim papildu naudu, sadalot izmaksas uz dzīvokļu īpašumu skaitu. Vidēji katram īpašniekam izmaksas bija 50 eiro, – pieredzē dalās A. Drozda.

Ar balsošanas protokolu mājas pārstāve devās uz Valsts privatizācijas aģentūru, lai noskaidrotu, kam pieder pagalma teritorija. Izrādījās, ka visa zeme ir pašu iedzīvotāju īpašums. „Mēs pat nedomājām, ka esam tik bagāti,” saka iedzīvotāji, jo pēc ieraduma uzskatījuši, ka ir īpašnieki tikai tai zemei, kas ir zem mājas. „Izrādās, mēs esam lieli zemes īpašnieki!”

Pārliecinājusies par iedzīvotāju tiesībām rīkoties ar pagalma teritoriju, A. Drozda devās uz Rīgas būvvaldi, kur saņēma tehnisko uzdevumu žoga uzstādīšanai. Tagad viņa atzīst, ka gatavojusies lielajai birokrātiskajai jezgai, bet būvvaldē viss noticis raiti.

– Tur strādā ļoti labi speciālisti, paldies viņiem, ka visu tik labi izskaidroja!

Pēc tam Annai Drozdai iedzīvotāju uzdevumā nācās atrast arhitektu, kurš izstrādāja žoga projektu un veica dokumentu saskaņošanu. Viss projekts kopā ar arhitekta pakalpojumiem iedzīvotājiem izmaksāja 4500 eiro. Pēc tam atlika tikai atrast strādniekus un uzstādīt žogu.

Darbi tika veiksmīgi pabeigti, un mājas pagalmā atgriezās dzīvība: te atkal atpūšas un satiekas pieaugušie, un bērniņi skraida pa zālienu.