Visus izdevumus sedz parādnieks...

Nemaksājāt dzīvokļa rēķinu? Uzziniet, kad pārvaldnieks pret jums cels prasību tiesā

Rīdziniece Jeļena strādā par pārdevēju, bet veikala īpašnieks pastāvīgi viņai aizkavē algas izmaksu. Rezultātā Jeļena nevar laikus samaksāt par dzīvokli un tagad pārvaldnieks viņai draud ar tiesu. Vai sieviete var prasīt, lai darba devējs atlīdzina viņai zaudējumus?

Bez vainas vainīga

Jeļena trīs mēnešus nemaksāja par dzīvokli, bet arī neslēpās no mājas pārvaldnieka SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Pārrunu rezultātā apsaimniekotāja speciālisti apsolīja neiesniegt Jeļenas parādu tiesā.

– Beidzot es saņēmu algu uzreiz par vairākiem mēnešiem, bet lielākā daļa no saņemtās summas gandrīz uzreiz pazuda no konta. Izrādījās, ka Rīgas namu pārvaldnieks tomēr ir iesniedzis manu parādu tiesā un ar to sācis strādāt tiesu izpildītājs.

Jeļena neiebilst atdot parādu nama apsaimniekotājam, bet arī tiesu izpildītājs no konta noņēmis 140 eiro par saviem pakalpojumiem.

– Sanāk, ka esmu cietusi tikai tādēļ, ka mans darba devējs laikus nemaksāja algu, – domā sieviete. – Kopumā man ir divi jautājumi: vai pārvaldniekam bija tiesības sniegt prasību tiesā pret mani par tikai dažu mēnešu kavējumu? Vai man ir tiesības prasīt no darba devēja segt papildu izdevumus 140 eiro apmērā par tiesu izpildītāja darbu? 

Varbūt vienosimies?

Situāciju komentē un uz jautājumiem atbild Rīgas namu pārvaldnieka pārstāve Laura Vaļuma.

– Parasti parādniekam tiek doti četri–pieci mēneši, lai viņš norēķinātos par parādiem labprātīgi. Vispirms nosūtām viņam atgādinājumus par parādu, un, ja cilvēks uz tiem nereaģē, tikai tad iesniedzam tiesā.

– Kad jūs izsūtāt pirmo vēstuli ar atgādinājumu par parādu?

– Pirmā vēstule tiek sūtīta aptuveni divus mēnešus pēc nemaksāšanas sākuma, otrā – vēl pēc diviem mēnešiem, tas ir, četrus mēnešus pēc tam, kad īpašniekam sāka uzkrāties parāds.

– Kas notiek, ja klients uz jūsu vēstuli nereaģē?

– Tādā gadījumā mēnesi pēc beidzamās vēstules nosūtīšanas mēs nosūtām pirmstiesas brīdinājumu, kurā norādīts datums parādsaistību apmaksai. Ja arī pēc šī datuma klients nesamaksā, tad mēs iesniedzam tiesā. Ja arī pēc tiesas sprieduma klients nevēlas labprātīgi apmaksāt rēķinu, izpildraksts tiek nodots tiesu izpildītājam parāda piespiedu piedziņai. Parāda piedziņas izdevumus apmaksā parādnieks.

– Cik lielai jābūt parāda summai, lai jūs celtu prasību pret nemaksātāju?

– Nav tādas konkrētas summas, pēc kuras sasniegšanas mēs vērstos tiesā. Pirms iesniegt prasību, mēs vērtējam parādsaistību apmēru attiecībā pret piedziņas izdevumiem.

Notariāla vienošanās

– Vai Rīgas namu pārvaldnieks slēdz vienošanos ar klientiem par pakāpenisku parāda samaksu?

– Jā, šāda iespēja pastāv. Klientam ar apsaimniekošanas uzņēmumu jāslēdz notariāli apstiprināta vienošanās par parāda samaksu pa daļām noteiktā termiņā. Tā ir vienošanās, ko viņš ir apņēmies izpildīt. (Jeļenas vienošanās notika bez notariāla apliecinājuma – redakcijas piezīme.)

Arī tad, ja tiesas process jau ir sākts, jebkurā tiesas procesa stadijā klientam ir iespēja noslēgt ar prasītāju notariāli apstiprinātu līgumu par parāda samaksu pa daļām. Šajā gadījumā ar viņu nestrādās tiesu izpildītājs un parādniekam nebūs jāmaksā piedziņas izmaksas.

Pirms izlīguma noslēgšanas pie notāra klientam ir pienākums aizpildīt un iesniegt pieteikumu, kas atrodas Rīgas namu pārvaldnieka mājaslapā. Pēc tam tiks sagatavots grafiks un parāda dzēšanas samaksas projekts, kas noteikti tiks apspriests ar pašu klientu. Ja vienošanās projekts un izmaksas grafiks klientu apmierinās, tad viņam tiks noteikts tikšanās laiks pie notāra.

Klientam ir tiesības izvēlēties notāru, kuram viņš uzticas, ja tāda nav, tad notāru izvēlas apsaimniekotājs.

– Kurš maksās par notāra pakalpojumiem, un cik maksā vienošanās noslēgšana?

– Par notāra pakalpojumiem maksā klients, izdevumi mēdz būt līdz 150 eiro. Notāra atlīdzības apmērs ir atkarīgs no parāda summas, par kādu tiek slēgta vienošanās.

– Kas notiks, ja klients konkrētajā termiņā nesamaksās noteikto summu?

– Ja klients neievēro vienošanās noteikumus, tad notariālais izpildu akts tiks nodots zvērinātam tiesu izpildītājam parāda piespiedu piedziņai.

No redakcijas. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājam ir tiesības uzreiz, bez tiesas sprieduma, sākt naudas piedziņu no parādnieka algas, pensijas vai citiem ienākumiem, kā arī uzkrājumiem bankā. Ja ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo mēneša algu, tad tiesu izpildītājam ir tiesības vērst piedziņu uz parādnieka mantu, piemēram, nekustamo īpašumu – dzīvokli. Agrāk, kad vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu tika noslēgta bez notāra apliecinājuma, pārvaldnieks zaudēja daudz laika, kamēr prasību iztiesāja un darbu varēja sākt zvērināts tiesu izpildītājs. Šajā laikā parādniekam bija iespēja savu parādu vai tā daļu samaksāt atbilstoši izveidotajam grafikam.

– Kas notiek, ja klients nepiekrīt doties pie notāra, lai noslēgtu vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu, bet ir gatavs bez šīs vienošanās maksāt parādu pa daļām?

– Pret šādu cilvēku mēs vienalga ceļam prasību tiesā.

„Vēlos saņemt kompensāciju!”

Vai Jeļenai ir tiesības prasīt, lai darba devējs atlīdzina viņai tiesu izpildītāja izmaksas? Atgādinām, ka lasītāja uzskata, ka laikus samaksāta alga viņai būtu ļāvusi izvairīties no parāda par mājas pārvaldīšanu.

Atbild juriste Viktorijas Auziņa:

– Lai prasītu zaudējumu atlīdzību, jāpierāda cēloņsakarība starp Jeļenas problēmu un viņas darba devēja rīcību. Jā, darba devējs laikus nemaksāja darbiniecei algu, bet viņa naudu rēķinu apmaksai varēja aizņemties, nopelnīt citur vai ņemt kredītu. Diemžēl nav pierādāma tieša saistība starp algas nemaksāšanu un parādu par dzīvokli, komunālajiem pakalpojumiem. Galu galā, Jeļenai bija iespēja aiziet no šī konkrētā darba un iekārtoties darbā citā darbavietā, lai noteiktā termiņā izpildītu savas saistības pret nama apsaimniekotāju.