Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

„Cīnos par dzīvokļa maksas pārrēķinu!”

Freepik.com

Juridiski kompetents rīdzinieks tiesā uzvar savas mājas kooperatīvu!

Vladimirs Galočkins zināmās aprindās ir slavens cilvēks – viņš beidzamajos gados ir iesniedzis apmēram 100 prasības tiesā par viņa mājas Rīgā, Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, apsaimniekošanu. Šovasar rīdzinieks uzvarēja vēl vienā kooperatīva apsaimniekošanas prāvā un papildus morālajam gandarījumam saņēma kompensāciju 1138 eiro apmērā.

Smadzeņu satricinājums un vēdera sasitums

Šī gada jūlijā Rīgas apgabaltiesa izskatīja Vladimira Galočkina prasību pret apsardzes firmu Gens, kas strīdus situācijā rīkojās saskaņā ar līgumā ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Jubilejas” (turpmāk – DzĪKS Jubilejas) noteikto.

– Tas notika 2012. gada 18. maijā, – saka Vladimirs Galočkins. – Šajā dienā DzĪKS Jubilejas bija sasaucis biedru kopsapulci. Es ierados sapulces norisei norādītajā vietā Rīgas 88. vidusskolā, bet kooperatīva priekšsēdētāja Olga Pribitoka atteicās mani reģistrēt dalībai sapulcē. Kooperatīva valdes nolīgtie firmas Gens apsargi izgrieza man rokas, iesita pa pakrūti, un es nokritu. 

Citi kooperatīva biedri Vladimiram izsauca ātro medicīnisko palīdzību. Cietušais tika nogādāts slimnīcā, kur viņam konstatēja smadzeņu satricinājumu un vēdera sasitumu.

– Es uzskatīju, ka DzĪKS Jubilejas rupji pārkāpa manas tiesības piedalīties kopsapulcē un apsardzes firmas darbinieki pret mani nelikumīgi izmantoja fizisku spēku, – turpina Galočkins. – Ar tiesas starpniecību es pieprasīju, lai kooperatīvs un apsardzes uzņēmums katrs samaksā man 1000 latu.

Nosauci par nelieti? Maksā!

Daudzās tiesas prāvas par 2012. gada 18. maija incidentu ilga astoņus gadus, līdz beidzot Vladimirs Galočkins tomēr uzvarēja. Tiesas spriedumā noteikts, ka DzĪKS Jubilejas cietušajam neko nav parādā, taču apsardzes firmai Gens par labu Vladimiram Galočkinam jāsamaksā 1138,30 eiro.

– Savas taisnības pierādīšanai es ziedoju daudz laika, – atminas Vladimirs Galočkins. Viņš piebilst, ka kompensācija par morālo kaitējumu ir tikai neliels bonuss. 

Atgādināsim, ka Vladimirs Galočkins, izmantojot tiesas starpniecību, naudas kompensāciju par mājokļa un komunālajiem jautājumiem saņem ne pirmo reizi.

– Pirmo reizi naudu no kooperatīva es saņēmu krimināllietā, – saka Vladimirs. 

2007. gada 27. septembrī Vladimirs Galočkins ieradās DzĪKS Jubilejas valdes telpās Andreja Saharova ielā 3 Rīgā. Lietas materiālos teikts, ka kooperatīva priekšsēdētājs Anatolijs Serebrjanskis uz apmeklētāju sakliedza vairākas reizes, nosaucot viņu par nelieti, tādējādi apvainojot viņa godu un pazemojot cieņu.

– Tā bija pieņemšanas diena, kooperatīva telpās bija arī citi iedzīvotāji, kuri bija sašutuši par priekšsēdētāja uzvedību, – atceras V. Galočkins. 
– Kopā mēs noformējām ziņojumu par incidentu, apliecinot to ar liecinieku parakstiem. Ar šo aktu es devos uz policiju.

Apsūdzētais kooperatīva priekšsēdētājs krimināllietas ietvaros tika sodīts ar naudas sodu vienas minimālās algas (160 latu) apmērā. Tiesa piesprieda kooperatīva priekšsēdētājam par pienākumu samaksāt Vladimiram Galočkinam vēl 500 latu. 

– Atzīmēšu, ka tagad Kriminālkodeksā pants par neslavas celšanu ir atcelts, – brīdina V. Galočkins. – Neskatoties uz to cilvēkam, kuru liecinieku klātbūtnē ir apvainojis pārvaldnieks vai kooperatīva priekšsēdētājs, ir tiesības vērsties tiesā saskaņā ar Civillikuma 2352¹ pantu: „Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. (..) Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam ir jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.” Cietušajam nepieciešams tikai uzrakstīt ziņojumu par incidentu un to apliecināt ar  liecinieku parakstiem.

Kā saņemt dokumentus no pārvaldnieka?

– Kādas citas interesantas uzvaras tiesā jums bijušas?

– Esmu veiksmīgi apstrīdējis dzīvokļu rēķinu. Kooperatīvs Purvciems ikmēneša dzīvokļa rēķinā iekļāva pozīciju Avārijas remontdarbi un naudu iekasēja divus gadus, bet Ministru kabineta noteikumos ir skaidri noteikts: ja mājā notikusi avārija, pārvaldnieka pienākums ir 10 dienu laikā informēt iedzīvotājus par tā novēršanas izmaksām. Protams, šādu informāciju mums neviens nedeva, turklāt kooperatīvs pat avārijas darbus neveica. Es vērsos kooperatīvā Purvciems ar rakstisku iesniegumu: „Lūdzu informēt, kādus ārkārtas remontdarbus apsaimniekotājs veicis beidzamo mēnešu laikā.” Apsaimniekotājs godīgi atbildēja, ka avārijas remontdarbi nav bijuši.

– Oho!

– Tieši tā. Es vērsos tiesā ar prasību izslēgt no rēķiniem pozīciju Avārijas remontdarbi, atmaksāt pārmaksāto naudu un izrakstīt jaunus – pareizus rēķinus.

– Labi, par vienu mēnesi jūs savu naudu atguvāt, bet nākamajā mēnesī atkal saņēmāt nepareizi noformētu rēķinu!

– Tad es atkal iesniedzu pieprasījumu par veiktajiem avārijas darbiem un atkal saņēmu atbildi, ka darbi nav veikti. Tajā pašā laikā kooperatīvs atteicās man izrakstīt pareizu rēķinu, un tas man deva iespēju vēlreiz vērsties tiesā un pieprasīt ne tikai pārrēķinu, bet arī kompensāciju.

Kas ir mājas lieta?

– Kādos gadījumos vēl jūs esat palīdzējis citiem iedzīvotājiem iesūdzēt pārvaldniekus? 

– Es palīdzu pašlaik. Nesen pie manis pēc palīdzības vērsās dzīvokļa īpašniece no kādas piecstāvu ēkas Salaspilī, kuras mājas pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku biedrība. Sieviete lūdza mājas pārvaldniekam finanšu atskaiti par paveiktajiem darbiem. Saņemtajā dokumentā bija norādīts, ka biedrības priekšsēdētāja, 80 gadus veca sieviete, pati zāģējusi kokus pie mājas un remontējusi 140 dzīvokļu lielas mājas jumtu, turklāt – bez jebkādām tāmēm, kas varētu apstiprināt šo darbu izmaksas.

– Ko dzīvokļa īpašniece darīja? 

– Viņa ar saņemtajiem dokumentiem vērsās ekonomikas policijā. Turklāt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 908 katras mājas pārvaldniekam ir jāved mājas lieta, kurā noteiktā kārtībā jāglabā visi mājas dokumenti, to starpā arī finanšu. Dzīvokļa īpašniece, kuras stāstu mēs apspriežam, biedrības priekšsēdētājam uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu ļaut iepazīties ar mājas lietu. Uz šo iesniegumu dzīvokļa īpašniece saņēma atbildi jautājuma formā: „Kas tā tāda – mājas lieta?”

Ar šo atbildi dzīvokļa īpašniece vērsās tiesā, prasot uzlikt pārvaldniekam par pienākumu iekārtot mājas lietu un ļaut ar to iepazīties.

4000 eiro vērta lieta

– Kuru no savām tiesvedībām uzskatāt par svarīgāko?

– Viena svarīga prasība tiks izskatīta šajā gadā. 2007. gadā mūsu kooperatīvs vienpersoniski paaugstināja apsaimniekošanas maksu par 25%, ko es apstrīdēju, un tiesa paaugstināšanu atzina par nelikumīgu. 2008. gadā DzĪKS Jubilejas paaugstināja pakalpojumu maksu par 300%. Es kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem iesniedzu prasību, un tiesvedība ilga 10 gadus. Rezultātā tiesa kopsapulci, kurā pieņēma lēmumu paaugstināt maksu, atzina par nelikumīgu, bet pašu maksas palielinājumu – par nepamatotu.

– Iznāk, ka DzĪKS Jubilejas 10 gadus bez pamatojuma iekasēja no iedzīvotājiem naudu? 

– Jā, un 2018. gadā tiesa ar savu lēmumu to apstiprināja. Lieta turpinās, jo tagad esmu iesniedzis prasību, prasot man izrakstīt rēķinus par beidzamajiem desmit gadiem, izslēdzot no maksājuma par nelikumīgu atzīto pārvaldīšanas maksu.

– Par cik lielu pārrēķinu ir runa?

– Pārrēķina apmērs ir aptuveni 4000 eiro.

– Vai citi DzĪKS Jubilejas dzīvokļu īpašnieki, uzzinājuši par jūsu prasību, sekoja uzteicamajam piemēram?

– Prasību par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas nelikumību mēs kopīgi iesniedzām 12 dzīvokļu īpašnieku vārdā, bet paši saprotat – tiesas process ilgst jau 12 gadus: daži no mūsu biedriem jau miruši, citi pārcēlušies, bet citi – vienkārši noguruši. Es nolēmu uzvarēt, un tagad tas ir vairs ir tikai laika jautājums.   

– Nu ko – lai jums veicas! Nobeigumā tomēr jautāšu – kura uzvara tiesā visvairāk palikusi atmiņā?

– Varbūt tamdēļ, ka pirmā, bet vislabāk atceros tieši pirmo lietu. Toreiz kooperatīvs veica remontu un pieprasīja, lai iedzīvotāji par to norēķinās gada laikā. Personīgi man bija jāmaksā 30 lati, tajā laikā tā nebija maza nauda. Es tiesas ceļā pieprasīju pierādījumus par remonta izdevumiem, bet kooperatīvs varēja uzrādīt dokumentus tikai par 2/3 no iedzīvotājiem pieprasītās summas. Rezultātā es saņēmu pārrēķinu un ietaupīju 10 latus.

Numuru arhīvs: spied un lasi!