Būs kā jauna!

Jūrmalā cenšas glābt veco koka apbūvi, pirmā sarakstā ir „māja ar spoguļsienu”, kurā patlaban dzīvo 12 ģimenes

Jūrmalas vēsturiskā apbūve ir koka ēkas, turklāt labajos laikos – greznas būves. Daudzas no tām ir renovētas un atdzimušas pilnā skaistumā, vēl vairāk ir tādu, kuru spožās dienas palikušas tālā pagātnē un cerība uz remontu ir kā sapnis. Mājas Jūrmalā, Rīgas ielā 4, iedzīvotāji daudzus gadus sapņoja par jaunu jumtu, tagad ar jaunā pārvaldnieka – AS Rīgas namu apsaimniekotājs – palīdzību tiek plānots visas mājas remonts.

Jumts jāgaida trīs gadus?

Ēkas Rīgas ielā 4 vēsture ir tipiska pagājušajā gadsimtā celtai koka mājai. Kādreiz – izsmalcināti skaista, garāmgājēju skatienus piesaistoša, tagad – remontu kā savu beidzamo glābiņu gaidoša.

Par šo objektu jau esam rakstījuši un jau toreiz dzīvokļu īpašnieku pārstāve Valentīna stāstīja, kā lūguši iepriekšējo apsaimniekotāju saremontēt mājai jumtu. 12 dzīvokļu īpašnieki pat sakrājuši remontam nepieciešamās naudas lielāko daļu – 12 tūkstošus eiro. Trūkstošo daļu apsaimniekotājs piedāvājis gādāt aizdevuma veidā.

– Piekritām, jo citas izvēles nebija, bet rudenī apsaimniekotāja plāni mainījās – mums piedāvāja krāt naudu vēl divus gadus, – atceras Valentīna.

Apsaimniekotāja maiņa nāca par labu

Izmisušie iedzīvotāji neredzēja citu izeju kā nobalsot par apsaimniekotāja maiņu un pārgāja pie Rīgas uzņēmuma AS Rīgas namu apsaimniekotājs. Jaunais pārvaldnieks nolēma palīdzēt ne tikai ar jumta remontu, bet uzreiz sāka gatavot dokumentus pilnai mājas renovācijai ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Ja viss izdosies, mājas īpašnieki no finanšu institūcijas Altum saņems atpakaļ pusi no mājas remontā ieguldītās naudas.

Jau pagājis viens gads, un gandrīz visi sagatavošanas darbi koka mājas glābšanai ir pabeigti. Iedzīvotāji cer, ka pavisam drīz sāksies remonts.

– Uzzinājuši, ka mājas iedzīvotāji sākuši cīņu par sava īpašuma glābšanu, asociācijā nolēmām šim procesam organizēt sabiedrisko uzraudzību, – stāsta Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis. – Uzskatu, ka gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai glābtu šo Jūrmalas pērli. Ļoti ceram, ka drīz ieraudzīsim arī rezultātu.

Arhitekte: „Māja ir jāglābj!”

Projektu veido arhitekte Dzintra Putniņa, kurai ir pieredze vēsturisku koka ēku atjaunošanā.

– Kad pirmo reizi atbraucu uz objektu, ēka bija bēdīgā stāvoklī, – stāsta arhitekte. – Koka sienas bija sadēdējušas, vietām nepārtraukta mitruma iedarbē – puvušas. Pa tādām sienām vējš pūš mājai cauri. Pagraba pārsegums stūrī zem torņa bija jau ielūzis. Kļuva skaidrs, ka glābšanas darbus atlikt nedrīkst nemaz, pretējā gadījumā vairs nebūs ko glābt.

Iedzīvotāji agrāk paši saviem spēkiem centās glābt apmetumu un kaut kā māju siltināt, taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālisti šīs ieceres aizliedza.

Izrādās, ēkai Rīgas ielā 4 ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, tādēļ jebkuri remonta vai celtniecības darbi ir atļauti tikai ar inspekcijas saskaņojumu.

– No galvas varu nosaukt piecas vai sešas Jūrmalas pilsētas domes instances, kurās jāsaskaņo mūsu iecerētie būvdarbi, – stāsta Dzintra Putniņa.

Sapratuši, ka pašu spēkiem galā netiks, dzīvokļu īpašnieki darbu uzticēja profesionālam arhitektam. Vasaras vidū jābūt gatavam projektam, pēc tam mājā notiks sapulce, kurā dzīvokļu īpašniekiem būs jāapstiprina kopējā mājas remontdarbu tāme.

Unikālā iespēja remontēt par puscenu

– Iedzīvotāji saprata, ka remontēt māju pa posmiem būs grūti un neizdevīgi, – stāsta A. Sakovskis. – Viņi ar apsaimniekotāju apsprieda pilnas renovācijas iespēju un uzreiz nolēma iesniegt projektu finanšu institūcijā Altum konkursā par iespēju saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pēc visu dokumentu sagatavošanas un apstiprinājuma saņemšanas iedzīvotāji atgūs 50% no remontdarbos ieguldītajiem līdzekļiem.

Pašlaik konkursā uz renovāciju ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu galvenokārt piedalās padomju gados būvētās tipveida daudzdzīvokļu ēkas, taču nekur nav teikts, ka palīdzību nesaņems nelielas koka ēkas. Tieši tās, kuru īpašniekiem remontam patstāvīgi sakrāt ir visgrūtāk, jo mājas ir mazas – dzīvokļu nav daudz. Savukārt pēc remonta un nosiltināšanas šāda māja var sasniegt tādu siltuma ietaupījumu, par kādu paneļmāja var tikai sapņot. Tas nozīmē, ka uz siltuma izmaksu ietaupījuma iedzīvotāji daudz ātrāk atpelnīs remontā ieguldītos līdzekļus.

Mazas mājas izdevīgāk siltināt nekā lielas?

Mājas Rīgas ielā 4 iedzīvotāji uzreiz saprata lietu būtību un gaitu. Jau pagājušajā gadā nobalsoja par energoaudita veikšanu savā mājā un dokumentu paketes gatavošanu iesniegšanai finanšu institūcijā Altum projektu konkursā par līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem. Apsaimniekotājs, liekot lietā pieredzi renovācijas darbu veikšanā, apņēmās pilnībā atbalstīt klientu vēlmes.

Iesākumā daļa iedzīvotāju šaubījās, vai vispār konkursā tiks pieņemts nelielas koka mājas projekts? Mājā tik tiešām ir tikai 12 dzīvokļu un krāsns apkure, turklāt māja ir kultūras piemineklis. Rīgas namu apsaimniekotājs cilvēkus nomierināja – pilna renovācija ir iespējama un konkursā jāpiedalās.

– Konkursā par mājas siltumnoturības paaugstināšanas darbu līdzfinanasēšanu var piedalīties ikviena māja, kurā ir vairāk par 5 dzīvokļiem. Centralizēta apkure vai autonoms siltumenerģijas avots nav būtisks aspekts, galvenais ir mājas energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas.

Energoauditori ir secinājuši, ka renovācijas rezultātā koka mājas iegūst daudz lielāku siltuma ietaupījumu nekā daudzdzīvokļu tipveida mājas.

Pašlaik mājas Rīgas ielā 4 siltumpatēriņš sasniedz 188kW/m³ gadā. Pēc renovācijas darbu pabeigšanas patēriņš samazināsies vairāk nekā uz pusi – līdz 75 kW/m³ gadā. Jāuzsver ne tikai tiešais ietaupījums, bet arī komforts: patlaban ēkas koka apšuvums vietām ir tiktāl sapuvis, ka pa caurumiem sienā var skatīties uz ielu. Pēc fasāžu remonta iedzīvotāji iegūs praktiski jaunu māju.

Kā redzams, remonts un pilna mājas renovācija ir iespējama koka mājām kā Jūrmalā, tā Rīgā. Galvenais, atrast pārvaldnieku, kuram ir pieredze un vēlme palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem šajā sarežģītajā darbā.

Ja šaubāties un jums ir jautājumi, ja vēlaties savā mājā veikt remontu vai renovāciju – pēc konsultācijas vērsieties Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijā, iepriekš piezvanot pa tālruni 27037230.

Kā glābj arhitektūras pieminekļus?

Arhitekte Dzintra Krūmiņa stāsta, ka arhitektūras pieminekļa renovācija sākas ar ēkas vēstures izpēti

Jāsaprot konkrētās ēkas vēsturiskā vērtība un unikalitāte, salīdzinot ar citām ēkām. Projekta izstrādē arhitekta pienākums ir saglabāt esošo pieminekļa apjomu un iespēju robežās paredzēt vēsturisko detaļu atjaunošanu.

Dzintra Putniņa, sākot darbu pie ēkas būvapjoma noteikšanas darbiem, saprata, ka bez vēsturiskām izziņām neiztikt, tādēļ devās uz Jūrmalas pilsētas muzeju.

– Vēlos sirsnīgi pateikties muzeja darbiniekiem par laipnību, jo no fondiem iegūtā informācija bija neatsverams palīgs mājas detalizācijas izpratnē. Piemēram, mums izdevās atrast unikālu fotomateriālu, kurā izpētāmā māja bija redzama visā savā krāšņumā. Pirms 110 gadiem celtā māja fotogrāfijās fiksēta jau XX gadsimta sākumā ar nosaukumu „Lielupes paviljons”.

Pirmā dzīve: viesnīca un restorāns

„Majoros, pašā Lielupes krastā gandrīz pie ostas, ir redzama skaista māja ar verandu un greznu torni. No tā logiem skatāma Lielupes panorāma, – sacīts muzeja fondu glabātājas Līvijas Baumanes-Andrejevskas sniegtajā izziņā. – Diemžēl patlaban šīs Jūrmalai tik raksturīgās koka būves izteiksmīgums ir pasliktinājies laikapstākļu un dažādu pārbūvju ietekmē.”

Pagājušā gadsimta sākumā ēka saucās „Lielupes paviljons” (vācu valodā – Aa pavillon), un tajā bija izvietots restorāns un viesnīca. Tālaika skatu kartēs var pat saskatīt izkārtni uz fasādes upes pusē „Viesnīca Aa – paviljons”. Jāpiebilst, ka labajos laikos mājas parādes fasāde bija uz upes pusi, lai pa upi braucošajiem ļautu priecēt acis par skaisto skatu.

Vasarās atpūtnieki aizrautīgi apmeklēja paviljonu, atpūtās upes krastā, priecājās par mūžam mainīgajiem Lielupes skatiem un klausījās patafona skaņās.

Neko netraucēja arī 1913. gadā avīzē Dzimtenes Vēstnesis publicētais raksts par naktī viesnīcā arestētajām apšaubāmas reputācijas sievietēm.

Otrā dzīve: jahtklubs

Jūrmalas pilsētas valde bijušo „Lielupes paviljonu” nodeva Rīgas jūrmalas jahtklubam, kura atklāšana notika 1927. gadā. Turpat blakus uzcēla nelielu jahtu ostu. Interesanti, ka jahtklubs nodarbojās ne tikai ar buru sporta attīstīšanu un sacensību organizēšanu, bet piedāvāja arī mācības peldēšanā un airēšanā, tāpēc ēka ieguva jaunu nosaukumu – „Ūdens sporta paviljons”. Ap 1937. gadu pilsētas valde ēku izremontēja.

Pienāca Latvijai liktenīgais 1940. gads, tam sekoja karš, ēka pārgāja padomju īpašumā un tika sadalīta dzīvokļos, taču ar to mājas spilgtā vēsture nebeidzas.

Trešā dzīve: dzīvesvieta vietējam Gaudi

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados mājā Rīgas ielā 4 dzīvokli saņēma latviešu arhitekts un skulptors Oļģerts Miķelsons. Šī neordinārā cilvēka dzīvesstāsts ir tikpat spilgts kā ēkai, kurā viņš dzīvoja: karš, gūsts, atgriešanās Latvijā, dziļa reliģiozitāte laikā, kad ticība tika vajāta, ļoti sarežģītas attiecības ģimenē. Visas likstas mākslinieks prata pārdzīvot un emocijas pauda neatkārtojamos mākslas darbos.

Dzīvodams pirmā stāva dzīvoklī, skulptors nežēloja spēkus un izdaiļoja visu māju un tās teritoriju: pie ieejas ciemiņus sagaida stikla mozaīka uz sienas. Pateicoties šai rotai, māja tautā iesaukta par „māju ar spoguļsienu”. Pie vārtiņiem – divu cilvēku figūras, izveidotas no smalkiem olīšiem. Viena figūra sēž, otra – guļ. Mājas iedzīvotāji stāsta, ka tās esot divas krastā izkāpušas Lielupes nāras; vecie jūrmalnieki zina teikt, ka tas esot pats mākslinieks ar savu kundzi.

Ceturtā dzīve: māja – kino uzņemšanai

Pagalmā ir vēl vairākas brīnumainas būtnes: akmens pārģērbšanās kabīne, kaijas, kas izveidotas no mozaīkas, un iespaidīgākais objekts – liela akmens ķirzaka, kas guļ upes krastā un ar ilgām skatās ūdenī. 1979. gadā skata gleznaino un noslēpumaino iespaidu novērtēja Rīgas kinostudijas ļaudis un nolēma mājas pagalmā uzņemt daļu latviešu detektīvfilmas Nepabeigtās vakariņas (pēc romāna Policija, policija, kartupeļu biezputra). Tādā veidā Oļģerta Miķelsona veikums ir iemūžināts.

Piektā dzīve: kas būs tālāk?

Patlaban vēl nav līdz galam skaidrs, kā vēsturiskā ēka izskatīsies pēc renovācijas. Viennozīmīgi tā būs siltāka un iedzīvotājiem ērtāka. Arhitekte mierina, ka viss tiks saglabāts, tostarp vēsturiskais tornītis.

– Nesaku, ka tas būs vienkārši, jo tornis pašlaik ir neiedomājami sliktā stāvoklī – konstrukcijas ir ļoti bojātas, – saka arhitekte. – Tā kā pieminekļu inspekcijas speciālisti stingri uzstāj uz torņa atjaunošanu, mēs to veiksim.