„Mājai uzspiež neizpildāmas prasības!”

Daudzdzīvokļu māja Jūrmalā nevar nomainīt apsaimniekotāju, kaut arī ir izpildījusi visas Dzīvokļu īpašuma likuma prasības...

Latvijā jau sen visa atbildības nasta par daudzdzīvokļu māju stāvokli ir uzlikta dzīvokļu īpašnieku pleciem – tikai viņi krāj naudu savas mājas remontiem un labiekārtošanai, dod rīkojumus pārvaldniekiem par īpašuma sakārtošanu. Ja īpašuma apsaimniekotājs ar dotajiem uzdevumiem netiek galā, dzīvokļu īpašniekiem nekas cits neatliek, kā izvēlēties citu apsaimniekošanas organizāciju. Vismaz tādas tiesības viņiem ir noteiktas normatīvajos aktos. Diemžēl mājā Engures ielā 5, Jūrmalā, šis princips nedarbojas – šķēršļu licēja, pretēji jebkuriem loģikas apsvērumiem, ir vietējā vara – pašvaldība.

Precīzi – kā noteikts likumā

Māja Engures ielā 5 ir liela – 78 dzīvokļi, tādēļ tik daudziem īpašniekiem nonākt pie kopēja viedokļa svarīgos jautājumos nav vienkārši. Taču, kad mājā sāka apspriest iespēju nomainīt apsaimniekošanas organizāciju, aptuveni 60% īpašnieku atbalstīja pāriešanu pie uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs.

Savu izvēli pamatoja ar to, ka ar esošā apsaimniekotāja darbu nav mierā, bet izvēlētajam pretendentam ir laba reputācija, viņš ir gatavs mājā nekavējoties veikt akūtākos remontdarbus un organizēt uzkrājumu veidošanu nākotnē plānotajiem remontdarbiem. Dzīvokļu īpašnieki izvēlējās lēmumu pieņemt aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Aptauja beidzās 2017. gada 13. maijā, un balsošanas protokolā ir redzams, ka par mājas pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku valdījumā un apsaimniekotāja maiņu ir nobalsojuši 54 no 78 dzīvokļu īpašniekiem. Balsojums 69,2% jāvērtē kā ļoti pārliecinošs gribas apliecinājums.

Vēl protokolā redzams, ka aptauja organizēta stingri pēc Dzīvokļu īpašuma likuma 20. panta prasībām: aptaujas lēmuma projekts un ar lēmuma pieņemšanu saistītie dokumenti visiem dzīvokļu īpašniekiem izsūtīti pa pastu ierakstītā vēstulē, aptaujas norises laiks bijis divas nedēļas.

Pašvaldība nepiekrīt!

Mājas pārstāvji Anastasija Šitova un Jevgēnijs Bubnovskis visus dokumentus nogādāja Jūrmalas domei, jo dzīvokļu īpašnieku lēmums par mājas pārņemšanu savā valdījumā ir jāapstiprina pašvaldībai, kā arī pārvaldīšanas tiesības jānodod dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai, uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs.

Jūnija beigās mājas pārstāvji no domes saņēma pavisam negaidītu atbildi. Pēc pašvaldības pārstāvju ieskata, dzīvokļu īpašniekiem nav bijis tiesību pieņemt lēmumu, vadoties pēc Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām. Jūrmalas dome pieprasa lēmuma pieņemšanu saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50. un 50.¹ pantā noteikto.

Šī likuma saturu, iespējams, daudzi jau ir nedaudz piemirsuši, tādēļ atgādināsim, ko nosaka šie panti:

50. panta 1. daļa nosaka termiņu, kādā  sasaucama daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai  noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tas jāizdara ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.

Ja dzīvokļu īpašnieki savu pienākumu vienalga kādu iemeslu dēļ nav izpildījuši, valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā – pašvaldība (50. panta 2. daļa). Turpat arī noteikta kārtība, kā sapulce sasaucama – uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

Savukārt tad, ja sapulce likumā prasītajā kārtībā tikusi sasaukta, bet lēmumu nav izdevies pieņemt, likuma 50.¹ pants dod tiesības: pašvaldībai, valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem sākt dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (ar rakstveida anketas palīdzību – red. piezīme).

Tāpat kā Dzīvokļa īpašuma likums, arī likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteic, ka „lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai uzskatāms par pieņemtu, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita”.

Tātad, ja vadās pēc likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju prasībām, tad lēmumu ar aptaujas palīdzību pieņemt nevar, un pašvaldība tā arī savā 30. jūnijā sagatavotajā atbildē dzīvokļu īpašnieku pārstāvjiem paskaidro: „Tā kā, organizējot lēmuma pieņemšanu par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu no pašvaldības, dzīvokļu īpašnieki nav ievērojuši Likuma prasības, proti, iepriekš nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, uzaicinājums uz kopsapulci nav iesniegts dzīvokļu īpašniekiem pret parakstu, 2017. gada 13. maija balsošanas protokols nevar būt par pamatojumu dzīvojamās mājas pārvadīšanas pārņemšanai.” Loģiski, ka mājas apsaimniekošanas uzdevumu, balstoties uz noslēgtā līguma pamata ar Jūrmalas pilsētas domi, turpina pildīt uzņēmums Jūrmalas namsaimnieks.

Visiem lēmumiem ir vienāds spēks

Mājas Engures ielā 5 iedzīvotāji lielā neizpratnē iepazinās ar minēto vēstuli, zem kuras savu parakstu bija licis Jūrmalas domes izpilddirektora p. i. E. Stobovs.

Prasība izpildīt likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteikto, šķiet ļoti barga vairāku iemeslu dēļ, pirmkārt, šobrīd prasība izsniegt pret parakstu paziņojumu 100% visiem īpašniekiem vai viņu ģimenes locekļiem ir kļuvusi neizpildāma, jo daudzi atrodas prombūtnē (strādā citā valstī). Otrkārt un galvenokārt, – 2011. gadā ir pieņemts speciālais Dzīvokļa īpašuma likums, kurš no jauna un daudz precīzāk izskaidro dzīvokļa īpašnieka pienākumus un tiesības. Tā, piemēram, 18. panta 2. un 3. daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt

■ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē,

■ nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā, vai

■ citādi savstarpēji vienojoties.

■ Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no iepriekš minētajiem veidiem tie pieņemti.

Atgādināsim, ka Latvijas galvaspilsētas pašvaldība strādā pēc Dzīvokļa īpašuma likuma – pārliecinās, vai 100% dzīvokļu īpašnieki par kopsapulci vai aptauju informēti ar ierakstītas vēstules palīdzību, vai sapulce izsludināta ne mazāk kā vienu nedēļu pirms tās norises, vai aptaujai atvēlētais laiks nav īsāks par divām nedēļām un, visbeidzot, vai jautājumā par apsaimniekošanas uzņēmuma maiņu ir balsojis vairākums – 50% + 1 no mājas kopējā īpašnieku skaita.

Ministrija ir iedzīvotāju pusē

Mājas Engures ielā 5 iedzīvotāji pēc skaidrojuma vērsās Ekonomikas ministrijā un saņēma atbildi, kas apstiprināja, ka taisnība ir viņu pusē. Atbildi sniedza EM valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītājs, Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders paskaidrojot, ka likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju normas „…uzliek pašvaldībai par pienākumu sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā sešus mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas sākšanu. Tādēļ šādā situācijā pašvaldības atsaukšanās uz saistību, kuru nav izpildījusi pati pašvaldība, kā iemeslu, lai atteiktu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašniekiem, ja lēmums pieņemts aptaujas veidā, ministrijas ieskatā vērtējama kā nelabticīga pienākumu pildīšana un tiesību izlietošana un nevar būt arguments, lai liegtu dzīvokļu īpašniekiem realizēt likumā paredzētās tiesības piedalīties mājas pārvaldīšanā”.

Gatavi tiesāties!

Apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs ir gatavs aizstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses un, ja tas būs nepieciešams, vērsties tiesā.

– Pirmkārt, Jūrmalas dome pati nav izpildījusi likuma prasību un sasaukusi dzīvokļu īpašnieku pirmreizējo sapulci, otrkārt, šobrīd vairs nav iespējams sastapt 100% visus dzīvokļu īpašniekus, lai viņiem pret parakstu izsniegtu paziņojumu. Mēs iestājamies par to, lai māju pārņemšana dzīvokļu īpašnieku valdījumā notiktu pēc Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām, – pārliecināts ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

Namu pārvalde ir gatava vērsties tiesā, lai turpmāk izslēgtu tādus gadījumus citās mājās.

„Likumam jābūt vienam!”

Dzīvokļu īpašnieku pusē ir arī Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācija.

– Problēma ir tā, ka patlaban spēkā esošie divi likumi, kuri regulē māju pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku valdījumā, ir pretrunā viens otram, – uzskata asociācijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis. – Likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju tika pieņemts 1993. gadā un ir jau novecojis, tādēļ 2011. gadā pieņēma speciālo likumu Dzīvokļa īpašuma likums, kurā nosaka jaunu kārtību kā sasaukt kopsapulci un pieņemt lēmumu par pārvaldnieka nomaiņu. Pat Ekonomikas ministrija ir apstiprinājusi, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāvadās pēc Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām. Taču Jūrmalas dome pastāv uz savu taisnību.

Jūrmalas namu pārvaldnieku asociācijai ir informācija, ka pašvaldība septembrī centīsies mājā Engures ielā 5 organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci atbilstoši likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju prasībām. Tikai pagaidām nekādu konkrētu darbību no Jūrmalas domes puses nav, un liela māja jau kopš maija nevar nomainīt apsaimniekotāju.

– Asociācijas vārdā esmu iecerējis vērsties Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā un Mājokļu apakškomisijā Saeimā, – stāsta A. Sakovskis. – Nepieciešams, lai turpmāk likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju būtu noteikts, ka lēmumi par mājas pārņemšanu tiek pieņemti saskaņā ar speciālo Dzīvokļa īpašuma likumu.