Iedzīvotāji nosargāja 15 kokus!

Kā rīkoties, ja zemes īpašnieks iecerējis tieši zem citas mājas logiem būvēt sešstāvu ēku?

2016. gada pašās beigās Ilūkstes ielas māju iedzīvotāji tika šokēti ar paziņojumu par plānu nocirst 15 kokus tieši aiz viņu māju logiem. Izrādījās, ka zemesgabala īpašnieks bija iecerējis atbrīvoties no eglītēm un apsēm, lai to vietā uzbūvētu jaunu māju. Rajona iedzīvotāji ar neredzētu vienprātību sacēlās pret šo ieceri un panāca savu – koku izciršanu apturēja. Saņēmusi gandrīz 1500 iebildumu pret iecerēto koku izciršanu, pilsētas Apstādījumu saglabāšanas komisija pieņēma lēmumu kokus atstāt.

Agrāk dzīvoja, bēdu nezināja

Rīgas pilsētā, kur par normālu uzskatāma situācija, kad kaimiņš kaimiņu pēc sejas nepazīst, kaut arī dzīvo vienā kāpņu telpā, gadījums Ilūkstes ielā uzskatāms par unikālu. Lai nosargātu zaļu pagalmu starp trim mājām, vienojās vairāku daudzstāvu māju iedzīvotāji, turklāt parakstus savāca rekordīsā laikā. Tas izbrīnīja pat Rīgas domes ierēdņus.

– Personīgi es Ilūkstes ielā 103, 2. korpusā, dzīvoju jau kopš mājas uzcelšanas, tas ir jau 25 gadus, – stāsta iedzīvotāja Anna. – Dzīvokļus mēs privatizējām kopā ar zemi zem mājas. Maksājām nekustamā īpašuma nodokli un bijām pārliecināti, ka viss pagalms pieder tikai mums – iedzīvotājiem. Taču pirms vairākiem gadiem izrādījās, ka starp dzīvokļu īpašnieku zemi ir „iespīlējies” viens pašvaldībai piederošs gabaliņš. Pilsēta tur ierīkoja ļoti skaistu bērnu rotaļlaukumu, gādāja par zāles pļaušanu, un tā mēs dzīvojām, bēdu nepazīdami. Taču 2011. gadā pilsētai piederošais zemesgabals tika nodots privatizācijai izsoles ceļā.

Izrādījās, ka izsole ir bijusi

– 2013. gadā mēs ievērojām, ka minēto pagalma gabalu vairs nepļauj un neuzkopj, – stāsta Olga Belozerova. Arī viņa dzīvo mājā Ilūkstes ielā 103, 2. korpusā. – Tas mūs darīja uzmanīgus, tādēļ sākām ievākt ziņas, un izrādījās, ka jaunais zemes īpašnieks ir privātpersona Igors Babkins. Uz dzīvokļu īpašnieku biedrības Ilūkstes nams 103 pieprasījumu no Rīgas domes Īpašuma departamenta saņēmām atbildi, ka „2011. gada 15. februārī Rīgas pilsētas pašvaldība nodevusi privatizācijai zemesgabalu Ilūkstes ielā, par ko tā paša gada 1. martā oficiāli paziņoja laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Tas nozīmē, ka visus iebildumus, kas būtu saistāmi ar šo zemesgabalu, departamentā vajadzēja darīt zināmus viena mēneša laikā no publikācijas dienas”.

Neviens neņēma vērā to, ka parastie mājas iedzīvotāji ik dienu nepārbauda publikācijas Latvijas Vēstnesī, lai pārliecinātos, vai zemesgabals ir atdots privatizācijai. Rezultātā Īpašuma departaments nekādus iebildumus nesaņēma, tādēļ zeme 2011. gada 15. decembrī bija izlikta izsolē un to iegādājās Igors Babkins. Tā nu jaunais īpašnieks ar savu īpašumu varēja izrīkoties pēc sirds patikas. Gan ar vienu ierobežojumu – privatizācijas nosacījumos tika noteikts, ka pirms jebkādu būvniecības darbu sākšanas zemes īpašniekam ir pienākums organizēt projekta publisko apspriešanu.

Iedzīvotāji neapjuka!

Kādu laiku jaunais zemes īpašnieks par sevi nekādi nelika manīt. Par to, ka vispār notikusi īpašnieku maiņa, liecināja nepļautā zāle un bērnu laukuma nojaukšana.

– Bērnu laukums bija no koka, un to izjauca pa naktīm un tāpat pa baļķīšiem vien arī aiznesa, – atceras Anna. Drīz vien bijušo bērnu šūpoļu vietā parādījās šķembu kaudze. Mājas iedzīvotāji uzskata, ka tās tika atvestas speciāli, lai bērnus atbaidītu no bijušās rotaļu vietas.

– Situācija galēji saasinājās 2016. gada beigās, kad mēs ieraudzījām mazu A1 formāta plakātiņu, kurš bija novietots pagalma tālākajā stūrī, ļoti neērtā vietā, – stāsta Olga. – Lielākā daļa kaimiņu tā arī nodomāja, ka uzlikts kārtējais brīdinājums par pārkāpumiem suņu mīļotājiem, taču mēs tomēr aizgājām līdz plakātam un ar grūtībām izpratām, ka tas ir paziņojums par koku izciršanas sabiedrisko apspriešanu. Laiks sabiedriskajai apspriešanai bija izvēlēts ļoti „interesants” – tas gandrīz vai sakrita ar Jaungada svinību laiku. Cilvēkiem bija jābalso laikā no 2016. gada 20. decembra līdz 2017. gada 3. janvārim, – stāsta Anna. – Taču nekas, mēs tādēļ neapjukām un zem kolektīvas vēstules pret koku izciršanu savācām gandrīz 1000 parakstu. Daži iedzīvotāji parakstījās elektroniski un savas anketas sūtīja tieši pašvaldībai. Kopumā mums izdevās savākt 1600 parakstu.

Kādēļ bija vajadzīga koku ciršana?

Patiesību par to, kādēļ zemes īpašniekam vajadzēja nocirst 15 kokus, atklāja Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes galvenais speciālists Edgars Butāns: „2016. gada 13. oktobrī Rīgas pilsētas būvvalde saņēma iesniegumu atļaujas saņemšanai sākt būvniecību Rīgā, Ilūkstes ielā. Tā kā īpašnieks būvniecības projektam nebija pievienojis atļauju uz zemesgabala augošo koku izciršanai, viņam būvniecības atļauja tika atteikta. Tikai pēc tam īpašnieks sāka cīnīties par ciršanas atļaujas saņemšanu.

Pēc tam, kad pilsētas Apstādījumu saglabāšanas komisija saņēma iesniegumu par nepieciešamību kokus nocirst, viņi pieprasīja, lai tiktu veikta ciršanas sabiedriskā apspriešana. Paziņojumi par sabiedrisko apspriešanu tik izvietoti būvvaldes portālā (www.rbpv.lv, sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”) un pašvaldības portālā (www.eriga.lv, sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”).

Kaimiņos būvlaukumam – cik bīstami?

Balsošanas laikā cilvēki ne tikai izteica savu viedokli par koku izciršanu, bet arī protestēja pret mājas būvniecību, ko bija iecerējis jaunais zemes īpašnieks. Stāsta Olga: – Kā mēs uzzinājām, zemes īpašnieks bija iecerējis zem mūsu logiem uzcelt lielu māju – sešstāvu jaunbūvi ar pazemes autostāvvietu. Jaunbūve bija paredzēta tieši blakus mūsu mājai tā, ka abas mājas atdalītu tikai celiņš.

Kad tapa skaidra šī iecere, iedzīvotāji aktivizējās ar dubultu sparu.

– No sākuma, parakstus vācot, mēs trijatā apstaigājām visus dzīvokļus, – atceras Anna, – bet pēc tam cilvēki nāca paši, pat veselām ģimenēm, arī no kaimiņu mājām. Kādēļ tik asa reakcija? Tādēļ, ka mūsu kvartāls jau tāpat ir pārslogots! Mikrorajonā ir jaunais dzīvojamais komplekss Pūces nami, kura celtniecība prasīja bērzu birzs izciršanu. Dzelzavas ielas māju iedzīvotāji stāstīja, kāds murgs ir bijusi dzīve būvniecības laikā, kas ilga ne vairāk, ne mazāk kā trīs gadus. Visu laiku braukājusi smagā būvniecības tehnika, dzīvokļos pat plaisājušas sienas. Mēs kategoriski nevēlējāmies ko tādu!

Mājām Ilūkstes ielā bez iecerētās jaunbūves jau tāpat netrūkst problēmu ar vecām komunikācijām, turklāt pagalmā sākusi sēsties grunts, par ko liecina lūzumi asfaltētajā ceļā. Vēl vienas būves celšana šo situāciju var ietekmēt tikai sliktākā virzienā.

Tauta savu vārdu pateica

Rīgas pilsētas Apstādījumu saglabāšanas komisija uz publiskās apspriešanas rezultātiem reaģēja un 12. aprīlī tikās ar Ilūkstes ielas iedzīvotājiem. Jau maijā tika noraidīts lūgums izsniegt atļauju koku izciršanai. Izrādās, cīņa arī pašā komisijā bijusi nopietna: pieci tās locekļi balsoja par labu izciršanai, bet septiņi – pret.

– Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norādījis, ka ignorēt 1600 Rīgas iedzīvotāju viedokli nedrīkst, – stāsta Anna. – Šis esot pirmais gadījums, kad rīdzinieki tik vienbalsīgi ir nostājušies pret koku ciršanu un jaunu būvi savu logu priekšā. Nu bet arī mūs ir jāsaprot! Nevarējām sēdēt, rokas nolaiduši. Kaut vai tas, ka ar Rīgas domes atbalstu pavisam nesen tika savests kārtībā mūsu iekšpagalms. Un to lai tagad sadangātu ar smago būvniecības tehniku?

Diemžēl iedzīvotāji saprot, ka zemes īpašnieks tik viegli nepadosies.

Tas ir tikai sākums, – uzskata Olga. – Iedzīvotāji tagad ir saliedējušies un cīņai gatavi.

Rīgas pilsētas Apstādījumu saglabāšanas komisijai katrs iesniegums ir jāizskata, ņemot vērā visu likumdošanas bāzi, tādēļ, kaut arī iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, jāievēro arī Civillikumā teiktais par īpašnieka tiesībām rīkoties ar savu īpašumu.

Tā kā pirmā uzvara ir iedzīvotāju pusē, varam cerēt, ka domes ierēdņi turpinās sadzirdēt iedzīvotāju balsis.