Strīds par dzīvokļa rēķinu

Rīdziniecei Ludmilai radās aizdomas, ka pārvaldnieks veic prāvus finansiālus pierakstījumus: pēc viņas aprēķiniem, par komunālajiem pakalpojumiem mājai Prūšu ielā 78 būtu jāmaksā daudz mazāk, nekā ierakstīts apsaimniekotāja izrakstītajos rēķinos. Cīņa par taisnību pārcēlās uz tiesu, pārvaldnieks aktīvajai Ludmilai atbildēja ar pretprasību.

Ūdens 50% korekcija un jauns nodoklis

Ludmila pastāstīja, ka uz trīsstāvu māju Prūšu ielā viņa pārcēlās 2009. gadā. Būdama zinošs un akurāts cilvēks, viņa uzreiz pievērsa uzmanību dīvainībām dzīvokļa rēķinos.

– Mani nepatīkami pārsteidza tāda pozīcija kā „Ūdens koplietošanas telpās”. Par šo neizprotamo ūdeni man nācās maksāt līdz 50% no pašas reālā patēriņa. Pārvaldnieks skaidroja, ka ar to esot domāta maksa par ūdens korekciju: kāds no iedzīvotājiem šomēnes ir aizmirsis nodot rādījumus, tāpēc pārējiem pagaidām nākas segt skaitītāju rādījumu starpību. Labi, vienreiz samaksājām, bet pēc tam šī pozīcija rēķinos parādījās atkal un atkal, – stāsta Ludmila.

Dzīvokļa saimniece nolēma rūpīgāk papētīt arī citas maksājumu pozīcijas un atklāja daudz dīvainu un nesaprotamu lietu. Piemēram, apsaimniekošanas maksu – 50 santīmu par dzīvojamās platības kvadrātmetru – pārvaldnieks nez kāpēc aplika ar pievienotās vērtības nodokli. „Kāpēc?” brīnījās Ludmila. „Pēc likuma taču apsaimniekošana ir atbrīvota no PVN!”

– Tālāk rēķinā atradu pozīciju „Apkures sistēmas apkope”, – turpina Ludmila. – Tā kā katrā mūsu mājas dzīvoklī ir uzstādīts atsevišķs gāzes katls, nekādas kopējas apkures sistēmas mājā nav un nevar būt.

Nošķirt personisko siltumu no kopējā

Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Izrādījās, ka visi seši dzīvokļi maksā prāvu naudu par koplietošanas elektroenerģiju. Dažu mēnesi maksa pat sasniedza 9,50 latu. Iznāca, ka par trim spuldzītēm kāpņu telpā iedzīvotāji maksā gandrīz 60 latu mēnesī.

Ludmilai ir aizdomas, ka tādā veidā pārvaldnieks lika mājas iemītniekiem maksāt par viņam piederošās garāžas apgaismošanu ēkas pirmajā stāvā. Tas pats sakāms par kāpņu telpas apkuri no pārvaldnieka personiskā gāzes katla. Mūsu lasītāja domā, ka apkure tukšās kāpnēs vispār nav vajadzīga, bet, ja reiz tāda ir, tad pārvaldniekam vajadzētu paskaidrot, kā viņš savus personiskos megavatus nošķir no kopīgi izlietotajiem.

Kad Ludmila beidzot nolēma iegūt no pārvaldnieka pamatojumu apsaimniekošanas maksai, sākās problēmas. Vispirms pārvaldnieks klusēja, bet, tiekoties ar Ludmilas advokātu, vien sacīja: „Neko nezinu. Jūsu pienākums ir maksāt rēķinu, un viss!”

– Tad paziņoju, ka vērsīšos tiesā, prasot piespiedu kārtā piedzīt no pārvaldnieka apsaimniekošanas tāmi, – tā Ludmila, – bet, kamēr maksa nebūs apstiprināta ar dokumentiem, par dzīvokli maksāšu tikai 40 latu mēnesī. Pārvaldnieks atbildēja ar to, ka 2010. gada 30. gecembrī atslēdza man elektrību.

Iedomājieties, kādu šoku piedzīvoja sieviete, kurai pašā ziemas vidū dzīvoklī pazuda ne tikai gaisma, bet arī apkure, jo gāzes katls bez elektrības nedarbojas. Ludmila izsauca Latvenergo elektriķus un policiju. Izrādījās, ka uzņēmīgais pārvaldnieks sadales skapī izslēdzis viņas automātiskos drošinātājus un sadales skapi aizslēdzis ar priekškaramo atslēgu. Pārkāpums tika fiksēts protokolā. Ludmilai ieteica noraut atslēgu un pašrocīgi pieslēgt elektrību.

Pieci mēneši bez elektrības

– Pēc tik patvaļīgas izrīkošanās es patiešām vērsos tiesā ar prasību, lai pārvaldnieks pamato apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu un kompensē man elektroenerģijas nelikumīgas atslēgšanas radītos zaudējumus, – saka Ludmila.

Pārvaldnieka atbilde nebija ilgi jāgaida: viņš atkal Ludmilai atslēdza elektrisko strāvu, šoreiz pārgriežot kabeli savā personiskajā garāžā, kur nevarēja iekļūt ne Ludmilas uzaicinātie elektriķi, ne policisti.

Piecus mēnešus – no maija līdz oktobrim – dzīvokļa saimniece bija spiesta dzīvot bez gaismas, karstā ūdens un apkures. Izglāba vienīgi Latvenergo atļauja ierīkot dzīvoklim jaunu pieslēgumu.

– Pārējie mājas iemītnieki sākumā par mani smējās, – stāsta Ludmila. – Bet ar laiku arī viņi sāka uzdot pārvaldniekam nepatīkamus jautājumus, jo runa taču bija par mūsu naudu! Beidzot 2012. gada martā šis cilvēks pavēstīja, ka vairs nevēlas pārvaldīt mūsu māju.

Tagad Ludmilas māju pārvalda cits uzņēmums. Dzīvokļu rēķini samazinājušies gandrīz uz pusi, kas pierāda, ka iepriekš maksa bijusi nepamatoti paaugstināta. Taču Ludmila savu panākusi tikai daļēji, un cīņa par taisnību viņai var dārgi maksāt. Iepriekšējais pārvaldnieks, kuram Ludmila maksāja 40 latu mēnesī, pasludinājis viņu par nemaksātāju. Tagad dzīvokļa īpašniecei pašai jātaisnojas tiesā un jāpierāda, ka 1800 latu lielais parāds ir mākslīgi radīts.

Katram dzīvokļa īpašniekam ir jāaizstāv savas tiesības uz godīgu maksu par dzīvokli, bet tas jādara pareizi. Piemēram, Ludmilai tomēr vajadzēja maksāt pilnu maksu par dzīvokli un vienlaikus prasīt tiesā, lai pārvaldnieks pamato apsaimniekošanas tarifu un pēc tam atmaksā naudu, ko tiesa būs atzinusi par pārmaksātu.