Tas ir jāzina!

■ Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības koordinācijas padome novembrī paziņoja, ka sāk vākt parakstus zem aicinājuma Saeimai un Satversmes tiesai. Kustības vadītājs Genādijs Limars uzskata, ka atjaunot taisnīgas attiecības starp daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem var ļoti vienkārši, mainot tikai vienu likuma pantu.

Runa ir par likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Limars jau nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam, vēršot uzmanību uz likuma 12. pantu, kurā teikts, ka zemes nomas maksu nosaka, pusēm savstarpēji vienojoties. Ja puses nevar vienoties, nomas maksa tiek noteikta 6 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

„Tā ir reti sastopama netaisnība,” sašutumu pauž padomes pārstāvis. „Zemes gabali ir ļoti atšķirīgi pēc labiekārtojuma, lieluma un apgrūtinājumu daudzuma. Bet likums pilnībā ir zemes īpašnieku pusē. Vai iedzīvotāji ir vai nav ar mieru, tiesa piespiedīs viņus maksāt 6% gadā. Tas ir visīstākais cilvēktiesību pārkāpums”.

Nosacījumu, ka iedzīvotāju un zemes īpašnieka domstarpību gadījumā maksa nosakāma 6% apmērā, Genādijs Limars iesaka mainīt šādi: „Tādā gadījumā nomas maksa tiek noteikta līdz 6% apmērā”.

Viens papildinājums pilnībā visu maina. Ja grozījums tiktu pieņemts, iedzīvotāji varētu tiesā aizstāvēt tiesības atkarībā no apstākļiem maksāt īpašniekam 3–4–5% no zemes kadastrālās vērtības un pārstātu būt beztiesiski sešu procentu vergi.

Parakstīties par iniciatīvu var Rīgā, Puškina ielā 20, juridiskajā birojā Gelios.

■ Tieslietu ministrija sākusi izstrādāt koncepciju likumam par nošķirtu īpašumu attiecībā uz zemi un uz tās esošajām mājām.

Ministrijas pārstāve Līga Brice pavēstīja, ka ar jaunā likuma palīdzību valsts centīsies reizē atrisināt vairākas problēmas, kas saistītas ar nomas maksu par zemi zem daudzdzīvokļu ēkām, nodokļa kompensācijas apmēru, mājai piesaistāmā zemes gabala lieluma noteikšanu, kā arī māju un zemes īpašnieku tiesisko aizsardzību.

Ko sola Tieslietu ministrija? Vis-pirms – nodrošināt, lai turpmāk iespējami mazāk māju tiktu nošķirtas no zemes. Pēc tam tiks pārskatīti mājām piesaistīto zemes gabalu lielumi. Pastāv liela varbūtība, ka nākotnē tiks ieviesti kadastrālās vērtības aprēķināšanas koeficienti, kas palīdzēs samazināt nekustamā īpašuma nodokli.

■ Septembra beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Diemžēl grozījumi aizstāv tikai zemes īpašnieku intereses. Agrāk likumā bija teikts, ka „zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības”, tagad tā vietā ierakstīts: „ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības”. Atkāpšanās ceļi māju iemītniekiem nav atstāti.