Augšā – bailīgi, apakšā – netīri

Kaitīgās vielas koncentrējas 10–12 metru augstumā. Eiropā dzīvot augstāk par sesto stāvu neskaitās prestiži, tas esot kaitīgi veselībai. Latvijā nav cieņā apakšējie stāvi, it īpaši pirmais. Patiesībā dzīvei jebkurā stāvā ir savi plusi un mīnusi.

Apakšējie ļaudis

No pirmā līdz trešajam stāvam dzīve parasti noris koku ēnā. Zeme nav tālu, stundām var klausīties, kā kļavas zars sitas pret logu, ar vārdu sakot, no psiholoģiskā komforta viedokļa tā dzīvot ir vislabāk – saglabājas reāla saikne ar apkārtējo pasauli, neveidojas ieradums skatīties uz cilvēkiem no augšas.

Taču „piezemētajai” dzīvei ir arī savi trūkumi: palēnināta gaisa cirkulācija, traucēta gaisa apmaiņa, lielāks apēnojums un mitrums. Tas viss tīk patogēnām sēnēm un baktērijām, kuras tādā klimatā lieliski jūtas un ieviešas betona pārsegos, lien mēbelēs un mūsu plaušās. Sēņu sporas var provocēt bronhītu, pneimoniju un iedarbināt alerģisko reakciju mehānismu.

Koku ēnā zāle aug negribīgi, tāpēc nereti zālieni zem dzīvokļu logiem pārvēršas par pastāvīgu putekļu perēkli. Vispār pirmo stāvu iemītnieki vairāk par citiem cieš no dažādiem uz zemes esošiem piesārņojuma avotiem. Mašīnu izmeši, asfalts piesātina gaisu ar formaldehīdiem, oglekļa, slāpekļa oksīdiem.

Bet tad, ja māja atrodas pagalmā, pirmo triecienu uzņem tādas mehāniskās barjeras kā kaimiņos esošās ēkas un apkārtējie koki. Tātad aizsargātā vietā, kas atrodas vismaz 200 metru attālumā no autostrādes, arī pirmajā stāvā var elpot ar pilnu krūti. Ja aizsardzības nav, var rasties problēmas, īpaši prestižā trešā stāva iemītniekiem – kaitīgās vielas koncentrējas tieši šajā augstumā. Jau piektā stāva augstumā to ir daudz mazāk.

Pašaizsardzības paņēmieni. Apēnotu dzīvokli vislabāk vēdināt non-stop režīmā, grīdas mazgāt iespējami biežāk. Nav vēlams aizslēpties aiz hermētiskiem plastmasas logiem – bez svaiga gaisa jūs jutīsities kā dārzeņi polietilēna maisiņā.

Jaunajās mājās telpas tiek vēdinātas caur ventilācijas kameru, kas iet caur visiem dzīvokļiem. Šajā konstrukcijā pirmajos stāvos vilkme ir visspēcīgākā. Tādā mājā sēnītes neieviesīsies.

Visiem, kas dzīvo ceļu tuvumā, nepieciešami gaisa jonizatori, attīrītāji, mitrinātāji: mākslīga atmosfēra šai gadījumā ir labāka par dabīgo.

Augstu debesīs

Daudzi uzskata – jo augstāk, jo labāk: gaiss tīrāks, trokšņu mazāk, skats pa logu skaistāks. Taču, pēc pilsētbūvniecības ekologu domām, nav vērts līst augstāk par sesto stāvu. Gaiss tur, augstu debesīs, nemaz nav tik tīrs: jebkuru pilsētu apdūmo lielu un mazu uzņēmumu skursteņi, un kaitīgo vielu koncentrācija 30 un vairāk metru augstumā var būt pat ļoti ievērojama, īpaši, ja vējš pūš uz jūsu pusi.

Otrs neredzamais ienaidnieks, kas apdraud augšējo stāvu iemītniekus, ir elektroaparātu radītais elektromagnētiskais starojums. Protams, elektroinstalācija un veļas mašīna rada vienādu fonu gan pirmajā, gan 17. stāvā, taču dzelzsbetona konstrukcija nelaiž cauri elektromagnētiskos viļņus, liekot tiem cirkulēt pa dzīvokli un virzot daļu fona uz augšējiem stāviem, līdz pat bēniņiem. Jo augstāk, jo spēcīgāks kopējais fons. Pastāv uzskats, ka tieši tāpēc paneļu māju augšējo stāvu iemītnieki biežāk mokās ar galvassāpēm un sliktu noskaņojumu.

Pašaizsardzības paņēmieni. Izvairīties no dzīves jaukumiem spēcīgā elektromagnētiskajā laukā iespējams, no bloku mājas pārceļoties uz ķieģeļu vai monolīta dzelzsbetona un ķieģeļu konstrukcijas namu, kas neakumulē kaitīgo starojumu. Kas attiecas uz tīru gaisu, tad, pērkot dzīvokli, nebūs lieki izmantot speciālo ekoloģisko dienestu pakalpojumus: tie var noteikt gaisa sastāvu jūsu izraudzītā stāva augstumā un pateikt, pie kāda virziena vēja nevajadzētu iet uz balkona.

Es dzirdu, kā aug bambuss

Pilsētnieku galvenais ienaidnieks ir troksnis, tas spēj aizkļūt gan līdz pirmajam, gan divdesmitajam stāvam. Bet speciālistu sastādītās trokšņu kartes rāda, ka reizēm troksnis iet īsāko ceļu (pretaizdzīšanas sistēmas skaņa „izsit” stiklus pirmajā stāvā), bet reizēm autostrādes duna moka piektā līdz astotā stāva iemītniekus.

Izrādās, ka skaņas viļņa ceļš ir atkarīgs no koku un lielu un mazu būvju daudzuma tā ceļā. Ļoti bieži līdz pirmā stāva logiem troksnis nenonāk, bet brīvi lido augšup: uz pagalma soliņa sēdoša pārīša čuksti vai sētnieka slotas ritmiskie švīksti sasniedz cilvēkus augšējo stāvu guļamistabās. Liela nozīme ir arī akustikai: akas veida pagalmā, piemēram, augšup ceļas atbalss efekta pastiprināta skaņa.

Pašaizsardzības paņēmieni. Izraugoties mājokli, izejiet uz balkona un paklausieties, vai dzirdams, par ko apspriežas tantiņas pie nama ārdurvīm. Izpētiet rajona trokšņu kartes un novērtējiet, kādā zonā atradīsies jūsu dzīvoklis. Ja problēma jau pastāv, to var atrisināt ar speciālu vēdlodziņu konstrukciju logiem: daudzkārt atstarojoties no tiem, skaņas vilnis zaudē spēku.

Svarīgi

No putna lidojuma augstuma. Pēc ārvalstu zinātnieku jaunākajiem datiem, katrs trešais cilvēks baidās no augstuma. Daudzstāvu namu augšējo stāvu iemītniekiem var attīstīties slimīgas bailes no slēgtas telpas (klaustrofobija) vai bailes no atklātiem plašumiem (agorafobija).

Daudzstāvu namu augšējie stāvi vibrē – jo augstāks stāvs, jo vibrācija spēcīgāka. Reizēm tā var pārsniegt pieļaujamos rādītājus un iedarboties uz noteiktām smadzeņu struktūrām, ietekmējot cilvēka nervu sistēmu. Pie rezonanses cilvēks izjūt nomāktību, neizskaidrojamu nemieru, pat šausmas. Dzīve augstu virs zemes cilvēkam nav dabiska – viņš izjūt nedrošību, nevar atslābināties un atbrīvoties no psiholoģiskās spriedzes.