Runā, ka...

Ik dienas lietojot ar kalciju bagātus produktus, mēs varam pagarināt savu mūžu – pie tāda secinājuma nākuši Stokholmas Karolīnas institūta zinātnieki.

Runa nav par pārtikas piedevām, bet gan tieši par pārtikas produktiem, kas bagāti ar kalciju. Eksperimentā piedalījās 23 000 vīriešu vecumā no 45 līdz 79 gadiem. Galvenais kalcija avots eksperimenta dalībnieku dietā bija piena un graudu produkti.

Tiem, kuri ik dienas lietoja produktus ar paaugstinātu kalcija saturu, risks nomirt no dažādām slimībām nākamo 10 gadu laikā bija par 25% mazāks nekā viņu vienaudžiem, kuru uzturā kalcija bija mazāk.

Tas ļauj secināt, ka kalcija ikdienas patēriņš virs noteiktās normas (1000 mg dienā vīriešiem no 19 līdz 50 gadiem un 1200 mg dienā par 50 gadiem vecākiem) patiešām samazina mirstības risku jebkuras slimības gadījumā.

Lai būtu vesels un nodzīvotu garu mūžu, jāizveido tikai četri ieradumi: jāatsakās no smēķēšanas, ik dienas uzturā jālieto dārzeņi un augļi, jāseko savam svaram un jānodrošina sev neliela fiziska slodze līdz divarpus stundām nedēļā. Tās ir četras kolonnas, uz kurām balstās veselīgs dzīvesveids, apgalvo zinātnieki, kas apsekoja 708 amerikāņus vecumā no 45 līdz 64 gadiem. No apsekotajiem tikai 8% ievēroja šo ilga mūža zelta likumu.

Amerikāņu pētnieki nosauca arī tos kaitīgos ieradumus, kuri priekšlaicīgi sagrauj organismu: imunizācijas ignorēšana un pārmērīga ticība zāļu brīnumdarītājam spēkam, nesabalansēts uzturs, neizgulēšanās un stress.

Mediķi pavisam noteikti iesaka atteikties arī no ieraduma skatīties televīziju, uzskatot to par vienu no veselībai kaitīgākajām nodarbēm. Vidēji statistiskais amerikānis nosēž pie televizora divarpus stundas darbdienās un vairāk nekā trīs stundas brīvdienās. Ārsti to atzīst par bezmērķīgu pasīvu laika nosišanu, kas novērš cilvēku no derīgiem darbiem.

Cilvēki, kas cieš no smagām migrēnas formām, no veselajiem atšķiras ne tikai fiziski, bet arī materiāli. Viņi biežāk zaudē darbu, krīt depresijā un sirgst ar citām kaitēm.

Pētnieki izanalizēja datus par aptuveni 12 000 cilvēku, kas mokās ar galvassāpēm. Hroniskas migrēnas pacientiem biežāk radās tādas problēmas kā darbspējas pagaidu zudums, darba kavējumi galvassāpju lēkmju dēļ un finansiālo līdzekļu nepietiekamība.

Cilvēki ar hroniskām galvassāpēm divreiz biežāk arī sūdzējās par depresiju, pastiprinātu nemiera sajūtu un sāpēm citās ķermeņa daļās. Bez tam viņiem bija par 70% augstāks insulta rašanās risks. Pētnieki atklāja saistību starp migrēnu un tādām slimībām kā bronhiālā astma, arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens) un cukura diabēts.

Tāpēc – neļaujiet galvai sāpē!