Uz veselībām!

Negarlaikoties. Tie, kas sūdzas par garlaicību, divreiz biežāk mirst no sirdstriekas vai insulta nekā tie, kam dzīve šķiet interesanta, liecina Londonas universitātes koledžā veiktais pētījums. Pētnieki 25 gadus novēroja 7000 ierēdņu. Starp tiem, kas nomira līdz pētījuma beigām, bija par 40% vairāk „garlaicīgo” nekā „priecīgo”. Pēc zinātnieku domām tas tāpēc, ka aiz garlaicības cilvēki vairāk dzer un smēķē tā vietā, lai izdomātu sev ko jaunu un motivējošu. Tiem, ko māc garlaicība, iesaka vairāk domāt par citiem cilvēkiem, nekoncentrējoties vienīgi uz savām problēmām.

Dzert alu! Kalifornijas universitātes (ASV) jaunākie pētījumi liecina, ka alus ir silīcija avots, savukārt silīcijs ir nepieciešams kaulu stiprībai. Turklāt silīcijs alū sastopams īpašā bioloģiski pieejamā formā, kas par 50% paaugstina tā uzsūkšanos organismā, tāpēc alus ir kļuvis par nozīmīgu Rietumu diētas elementu. Testējot vairāk nekā 100 alus šķirņu, pētnieki konstatējuši, ka silīcija tajās ir no 6,5 līdz 56,5 mg/l. Visvairāk silīcija satur miežu alus. Pētnieki uzskata, ka alus mērenās devās palīdz cīnīties pret osteoporozi.

Tablete pret vecumu. Zinātnieki izstrādā supertableti pret visizplatītākajām vecuma kaitēm – diabētu, sirds slimībām un Alcheimera sindromu.

Izstrādnes pamatā ir atklātie trīs gēni, kas sargā no sirds slimībām, diabēta un vecuma plānprātības. Tos atklāja Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (Ņujorka, ASV) zinātnieki, pētot 500 aškenazi ebreju DNK, starp kuriem ilgdzīvotāju procents ir ievērojami lielāks nekā vidēji populācijā. Tie, kam ir šie gēni, piedevām vēl mazāk cieš no mazkustīga dzīvesveida, mazāk smēķē un lieto alkoholu. Zinātnieki izstrādā zāles, kas imitēs šo gēnu darbību organismā. Paredzams, ka jauno zāļu testi sāksies jau pēc trim gadiem.

Esi dabiska. Katru dienu vidēji statistiskā sieviete uzziež uz sejas vairāk nekā 515 ķīmisko vielu, paziņojuši britu zinātnieki. Viņi aprēķinājuši, ka sievietes ik dienas lieto 13 kosmētiskos produktus sejai, no kuriem lielākā daļa satur vismaz 20 dažādu ķīmisko vielu. Piemēram, lūpu pomādē vidēji ir 33 ķīmiski ingredienti, ādas losjonos – 32, skropstu tušā – 29 un mitrinošā roku krēmā – 11. Bet dažos parfimērijas izstrādājumos ir līdz pat 400 dažādu ķimikāliju. Zinātnieki brīdina, ka tāda ķīmisko vielu daudzuma iedarbība uz ādu un visu organismu kopumā nav izpētīta, bet alerģisko slimību skaits ar katru gadu palielinās.