Rudens lutina, rudens dziedē

Irbenes

Irbenes pēc vitamīnu sastāva ir unikālas ogas. Tās satur C vitamīnu, pektīnus, organiskās skābes, tai skaitā baldriānskābi un izobaldriānskābi, kurām piemīt izteikta nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu. Irbeņu ogām ir arī diurētiska un sviedrējoša iedarbība, tās pastiprina sirds saraušanos, palīdz pret kuņģa slimībām.

Irbeņu ogām ir rūgtena garša, tāpēc tās jāievāc pēc pirmajām rudens salnām, kad rūgtums ir zudis un ogas kļuvušas saldākas. Irbenes reti ir redzamas tirgos, tās nepārdod aptiekās un veikalos, tāpēc saulainā rudens dienā pēc pirmajām salnām dodieties uz mežu. Bet vēl labāk būtu iestādīt irbenāju piemājas dārziņā.

Irbenes var glabāt saldētavā celofāna maisiņos, var arī sarīvēt vienādās daļās ar cukuru. No irbenēm var vārīt ievārījumu, kompotu, ķīseli, ar tām var cept kūkas un pīrāgus.

Irbenes ar medu. Īsts brīnumlīdzeklis pret daudzām slimībām. Ogas applaucē ar verdošu ūdeni un izberž caur sietiņu. Iegūto masu samaisa ar medu proporcijā viens litrs masas uz litru medus. Pēc nedēļas garšīgās zāles ir gatavas. Viena tējkarote tukšā dūšā, un vitamīnu krājums visai dienai ir nodrošināts. Cilvēkiem ar noslieci uz hipertoniju ir pastiprināta tieksme pēc irbenēm. Tiem, kam spiediens ir pazemināts, jābūt piesardzīgiem: tējkarote dienā, ne vairāk.

Kakla slimību un aizsmakuma gadījumā vienu ēdamkaroti irbeņu (var iepriekš saspaidīt) apliet ar glāzi verdoša ūdens, turot siltumā, ļaut ievilkties divas stundas. Ja piemeklējusi angīna, skalot kaklu, ja ir aizsmakusi balss, lietot iekšķīgi pa ēdamkarotei trīs reizes dienā.

Hroniska bronhīta un plaušu karsoņa gadījumā trīs ēdamkarotes irbeņu samaisīt ar trim ēdamkarotēm medus un apliet ar litru ūdens, vārīt 10 minūtes, pēc tam izkāst, dzert pa pusglāzei siltas tējas veidā.

Nervu sistēmas slimības un nosliece uz depresiju: saspaidīt 25 g irbeņu un maisot pakāpeniski apliet ar trim glāzēm verdoša ūdens. Ļaut ievilkties trīs stundas, tad izkāst un dzert pa pusglāzei četras reizes dienā pirms ēšanas.

Svaiga irbeņu sula ieteicama pēkšņu galvas sāpju gadījumā, tā palīdzēs ne sliktāk par zālēm. Irbeņu sulas iedarbībā atkāpsies arī hroniska furunkuloze.

Dzērvenes

Dzērvenes satur ļoti daudz vērtīgu vielu – organisko skābju, pigmentu, pektīnu. Šī skābā oga ir unikāls fruktozes un skābju, tai skaitā citronskābes, savienojums. Dzērvenes tāpat kā irbenes var ievākt pēc pirmā sala vai pat agrā pavasarī.

Dzērvenes nav ieteicamas aknu un čūlas slimniekiem, kā arī tad, ja ir paaugstināts kuņģa skābes daudzums.

Ūdenī izšķīdināts dzērveņu koncentrāts palīdzēs atgūt možumu pat pēc saspringtas darba dienas. Dzērvenes plaši izmanto kulinārijā, no tām gatavo želeju, morsu, vāra ķīseli un ievārījumu – saldu desertam un skābu (ar divreiz mazāku cukura devu) salātiem pie gaļas un zivju ēdieniem; dzērvenes pievieno, skābējot kāpostus. Dzērvenes var uzglabāt apbērtas ar cukuru, uz 1 kg dzērveņu ņemot 2 kg smalkā cukura.

Dzērveņu ievārījums. Noskalotas dzērvenes trīs minūtes pavāra nelielā ūdens daudzumā, pievieno karstu cukura sīrupu un vāra, kamēr gatavas. Var pievienot ābolus (līdzīgās proporcijās) vai pēc garšas valriekstus. Uz 1 kg dzērveņu ņem 1,5 kg cukura un 2 glāzes ūdens.

Dzērveņu želeja. Ogas noskalo, izspiež nedaudz sulas. Saspaidītās ogas pārlej ar verdošu ūdeni un uzvāra, pēc tam izkāš, šķidrumam pievieno cukuru, liek uz uguns, vēl pievieno iepriekš ūdenī uzbriedinātu želatīnu un maisot ļauj uzvirt. Pēc tam masu izkāš caur marli, nedaudz atdzesē, pievieno izspiesto svaigo sulu un lej nelielos trauciņos. Uz 150 g ogu: puslitrs ūdens, 100 g cukura, 25 g želatīna.

Dzērvenes cukurā. Izlasa gatavas nebojātas ogas, noskalo, nosusina, sajauc ar olas baltumu, izber uz sieta, lai liekais olas baltums notecētu, tad apviļā izsijātā pūdercukurā. Vispirms ņem nedaudz pūdercukura un iemaisa dzērvenēs, tad visas ogas ieber atlikušajā cukurā un paviļā. Uz 500 g ogu: 500 g pūdercukura un viens olas baltums.

Hroniskas angīnas gadījumā kaklu var skalot ar dzērveņu sulu, kam pievienots medus. Lai nostiprinātu nagus, regulāri ierīvējiet ar dzērveņu sulu naga plāksni un ādu ap to.

Pīlādži

Pīlādžogas kopš senseniem laikiem lieto tautas medicīnā. Tās satur C, P, K un E vitamīnus, karotīnu, glikozi, fruktozi, organiskās skābes un miecvielas.

Pīlādžogas palīdz dziedēt hipertoniju, aterosklerozi, tām ir diurētiska iedarbība. Pīlādžogu sulu tautas medicīnā lieto pret hemoroīdiem, gastrītu, pazeminātas kuņģa skābes gadījumā. Augļus vairākus mēnešus lieliski var uzglabāt stikla burkā ledusskapī. Tos var saberzt ar cukuru (uz glāzi augļu 1,3 glāzes cukura) vai glabāt saldētavā, sadalītus porcijās, ko ērti var atkausēt.

Cilvēki, kas dienā apēd 10 pīlādžogu, var pilnībā aizmirst galvassāpes, bezmiegu, paaugstinātu arteriālo spiedienu. Pīlādži lieti noder topošajām māmiņām smagu toksikozes formu gadījumā – te palīdz pāris tējkarotes ar cukuru saberztu pīlādžogu vai dažas veselas ogas. Tās aizkavē arī zeltainā stafilokoka un dizentērijas nūjiņas attīstību.

Pīlādžogu ievārījums. Pēc pirmajām salnām ievāktas pīlādžogas pāris stundas patur cepeškrāsnī nelielā temperatūrā, pēc tam aplej ar verdošu ūdeni un atstāj uz piecām minūtēm. Uzvāra sīrupu. Ogas vismaz sešas stundas patur sīrupā, tad vāra, vairākas reizes uz 10–15 minūtēm noņemot katlu no uguns. Pīlādžogām ir cieta miziņa, tās lēni uzsūc cukuru, tāpēc ievārījums pēc atdzesēšanas jāpatur 12 stundas, tad sīrups jānolej un vēlreiz jāuzvāra. Ogas liek burkās un pārlej ar karstu sīrupu. Uz 1 kg pīlādžogu ņem 1,3 kg cukura un 3 glāzes ūdens.

Pie kuņģa slimībām vienu ēdamkaroti pīlādžogu minūti vārīt vienā glāzē ūdens, stundu ļaut ievilkties, tad nokāst. Kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā, īpaši tad, ja ir pazemināts skābes daudzums, lietot pa pusglāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas.

Dizentērijas gadījumā lietot 100 g  pīlādžogu sulas vai tikpat daudz svaigu ogu trīs reizes dienā 20–30 minūtes pirms ēšanas.

Pie hipertonijas un aterosklerozes dzert svaigu sulu – 50 ml dienā pusotra mēneša.

Ar pīlādžogām nevajadzētu aizrauties cilvēkiem, kas sirgst ar pazeminātu asinsspiedienu, viņiem diennakts deva varētu būt viena ēdamkarote jeb 15 ogas dienā.