Ceļš uz siltināšanu ir šķēršļu pārpilns

Mēs esam pieraduši saņemt no jums vēstules – vēstījumus un sūdzības, pateicības vēstules un problēmu vēstules. Mūsu lasītājs Jakovs Gillerts no Ķengaraga ar savu vēstuli gan iepriecināja, gan lika padomāt, jo tā saturēja jautājumus, kurus neskaitāmi dzīvokļu īpašnieki, kas domā par mājokļu renovāciju, vēlētos uzdot varas iestādēm, bet nevar vien sadūšoties.

Lielā vēstule

„Par avīzi liels paldies,” raksta Gillerts, „tā noder gan tiem, kas domā un rūpējas par sava nama likteni, gan tiem, kas tam vēl nav nobrieduši. Pēdējiem, nenobriedušajiem, pieskaitu arī mūsu piecstāvu nama Maskavas ielā iemītniekus. Mēs, kaimiņi, protams, tiekamies pagalmā, pārmijam dažus vārdus par jaunumiem namu pārvaldē vai Rīgas domē, pasūkstāmies par sētnieka darbu, tomēr pāriet no vārdiem pie darbiem nespējam.

Pastāstīšu par pēdējo gadījumu, kad mēs gandrīz sākām dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību. Kopā ar diviem kaimiņiem aprunājāmies ar lielāko daļu mūsu piecstāvu nama iemītnieku un sapratām, ka esam gatavi veikt mājas siltināšanu. „Jā, gribam renovāciju,” viņi apgalvoja. „Esam dzirdējuši par mūsu sērijas namu Imantā, kur pēc renovācijas iemītnieki par Rīgas siltuma pakalpojumiem maksā trīsreiz mazāk”.

Mēs, aktīvisti, ļoti nopriecājāmies. Pateicoties jūsu avīzei, mēs zinām, ka Latvijā tiek realizēta Eiropas Savienības programma, kuras ietvaros daudzstāvu nams var saņemt no valsts un ES 50% no renovācijas vērtības. Kāpēc lai mēs nekļūtu par vienu no īpašnieku biedrībām, kas pretendē uz darbu līdzfinansējumu?

Bet! Sāku interesēties par konkursa noteikumiem, un tie man šķita pārāk sarežģīti. Lai izpildītu visas Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras prasības, vajadzīgas vairākas nedēļas vai pat mēneši. Mēs visi esam strādājoši cilvēki, nevaram visu savu laiku veltīt sabiedriskajam darbam. Tā arī palikām pie sasistas siles.

Tāpēc lūdzu nodot manus jautājumus Ekonomikas ministrijai, kas kūrē konkursu par ES līdzfinansējuma saņemšanu māju siltināšanai. Varbūt ierēdņi padomās, kā vienkāršot parasta cilvēka ceļu uz siltināšanu?”

Anketas kļūs vienkāršākas!

Vēstulei Jakovs Gillerts pievienojis garu jautājumu sarakstu. Atklāti runājot, mēs necerējām, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņi spēs skaidri un saprotami komentēt visus vēstulē uzdotos āķīgos jautājumus. Mums par lielu izbrīnu ministrijas preses dienests ātri sagatavoja ekspertu komentārus. Tie ir tik ietilpīgi un izsmeļoši, ka var lieti noderēt visiem, kas vēlētos siltināt mājas un saņemt šiem darbiem ES naudu.

„Esmu dzirdējis, ka prasības konkursa dalībniekiem par līdzfinansējuma saņemšanu no ES līdzekļiem māju renovācijai gada sākumā bija ļoti stingras, bet tagad kļuvušas vienkāršākas. Lūdzu, pastāstiet, kādas pārmaiņas notikušas. Vai ir izdevies mazināt birokrātiju?” interesējas Jakovs Gillerts.

Ekonomikas ministrija atbild:

– Jā, 2009. gada 12. maijā Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus Nr. 435 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumos Nr. 138 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitāti «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi».”

Jaunie noteikumi atvieglo iedzīvotāju pieteikšanos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts līdzfinansējuma saņemšanai māju siltināšanai un renovācijai, nosakot šādas izmaiņas:

• Projekta ietvaros kā attiecināmās izmaksas tiks segts arī pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā kārtībā, kā arī sertificēta tāmētāja būvniecības izmaksu tāmes sagatavošanas izmaksas.
• Lai atvieglotu finanšu plūsmu projektā, samazināts starpposma maksājuma termiņš – turpmāk to varēs saņemt reizi trijos mēnešos, ja projekta īstenošanas laiks pārsniedz sešus mēnešus.
• Projektu iesniegumi, kas atlases kārtā noraidīti nepietiekamā finansējuma dēļ, tiks pārcelti vērtēšanai uz nākamo projektu atlases kārtu, tātad projekta iesniegums nebūs jāiesniedz atkārtoti.
• Ir vienkāršota projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšana – nav nepieciešams aizpildīt veidlapas sadaļu par ietekmes uz vidi novērtējumu un sadaļu par projekta finansēšanas avotiem.
• Iedzīvotājiem, kas vēlas piedalīties konkursā līdzfinansējuma saņemšanai renovācijai, vairs nav jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas nodokļu parādu neesamību.
• Vairs nav jāiesniedz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola, kā arī dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akta par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai pilnvarotai personai oriģināls, var iesniegt šo dokumentu kopijas.

„Aukstajām” mājām – īpaša uzmanība

„Vai paredzēti arī turpmāki grozījumi konkursa procedūras vienkāršošanai?”

– Plānots turpmāk izdarīt vēl dažus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kuri vēlas siltināt savas mājas:

• Projekta iesniegums papīra formā būs jāiesniedz vienā eksemplārā, nevis divos, kā tiek prasīts šobrīd.
• Tiks palielināts vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamā ERAF un valsts budžeta līdzfinansējuma apjoms, svītrojot nosacījumu, ka projektam maksimālais finansējums ir 100 000 latu, bet saglabājot nosacījumu, ka finansējums nepārsniedz 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.
• Nebūs jāiesniedz dzīvojamās mājas pārvaldnieka izziņa, kurā norādīti aprēķinātie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā.
• Ja projekta iesniegumu iesniedz par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir pārsniedzis 180 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā un ja mājai tiks veikta kompleksā renovācija, varēs iesniegt vienkāršotu energoaudita formu.
• Tiks vienkāršota projekta iesnieguma veidlapa, samazinot norādāmās informācijas apjomu.
• Vairs netiks prasīts, lai līdzfinansējuma pretendentiem nebūtu nodokļu parādu.
• Ja projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akta kopija nebūs pieejama, to varēs iesniegt projekta īstenošanas laikā.

Interesanti, ka Ekonomikas ministrija ir pasūtījusi renovācijas tipveida paraugprojekta izstrādi 467. sērijas daudzdzīvokļu mājām. Plānots rudenī pasūtīt renovācijas tipveida projektus arī citu sēriju mājām.

Kad tiks darīts gals birokrātijai?

„Vai ir pamats tam lielajam dokumentu daudzumam, kas tiek prasīts no iedzīvotājiem, lai piedalītos konkursā par līdzfinansējuma saņemšanu renovācijai?”

– Raudzīsim visu pēc kārtas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols, noslēgtais pilnvarojuma līgums, dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akts nepieciešams, lai pārliecinātos, ka mājas iedzīvotāji piekrīt mājas siltināšanas pasākumiem un projekta īstenošanas laikā neradīsies problēmas.

Būves inventarizācijas lieta, dzīvojamās mājas energoaudita pārskats, saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā vai (visbiežāk) saskaņota renovācijas apliecinājuma karte, būves tehniskās apsekošanas atzinums un būvniecības izmaksu tāme nepieciešami, lai pārliecinātos par projektā paredzamo siltināšanas darbu nepieciešamību, pamatotību, kā arī par to, ka pasākumi ir saskaņoti un ka neaizkavēsies mājas siltināšanas darbu uzsākšana pēc projekta apstiprināšanas.

Bankas izziņa par kredīta piešķiršanu vai uzkrājumu nepieciešama, lai pārliecinātos, ka siltināšanas darbus tiešām būs iespējams uzsākt pēc projekta apstiprināšanas, jo projekta iesniedzējam darbi vispirms ir jāveic par savu naudu, finansējumu no ERAF tas var saņemt pēc tam, pamatojoties uz veiktajiem attiecināmajiem izdevumiem.

Karstais telefons

„Vai dokumentu noformēšana cilvēkiem sagādā grūtības? Kādas?” interesējas Jakovs Gillerts.

Atbild Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanas departamenta Projektu ieviešanas nodaļas vadītājs Andis Strods:

– Analizējot atlases kārtās iesniegtos projektu iesniegumus, var secināt, ka projektu sagatavotāji nav pieļāvuši tik būtiskas kļūdas, kas ietekmētu turpmāko projektu virzību.

Projektu sagatavošanā ir pieļautas aritmētiskas neprecizitātes projektu izmaksu aprēķinos; pie attiecināmām izmaksām norādītas tādas izmaksu pozīcijas, kas nav iekļautas energoaudita pārskatā kā nepieciešamie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Gadās, ka netiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, piemēram, iesniedzot vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, netiek iesniegta visa nepieciešamā būvniecības dokumentācija vienkāršotās renovācijas darbu veikšanai u.c.

Atgādinu, ka jebkurš potenciālais konkursa dalībnieks var vērsties Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā, kur saņems konsultāciju par birokrātiskajām niansēm. Kontaktpersona – Signe Kajaka, ES struktūrfondu ieviešanas departamenta Projektu ieviešanas nodaļas vecākā konsultante. Viņai var piezvanīt pa tālruni 67041956, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Iepriekš piesakoties pa tālruni 67041956, var saņemt konsultācijas arī klātienē (pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 13.00 līdz 17.00).

Pašvaldības ir pasīvas!

„Viena no problēmām, kas mums dara raizes, ir mājas pārņemšana no pašvaldības bilances. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, šī procedūra ilgst vismaz mēnesi. Vai Ekonomikas ministrija strādā ar pašvaldībām, lai pamudinātu tās vienkāršot šo dokumentu noformēšanu?”

– 16. jūlijā Saeimā pēdējā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas atvieglos māju pārņemšanas procesu.

Jau tagad plānots, ka projekta iesniegšanas brīdī netiks prasīts pats mājas nodošanas un pieņemšanas akts, bet tikai apliecinājums, ka tāds ir pieprasīts no pašvaldības.

Bet jūsu lasītājam daļēji ir taisnība. Mēs redzam, ka lielākā rosība māju siltināšanā ir vērojama tur, kur iedzīvotāji saņem pašvaldības atbalstu, tāpēc ministrija ir sākusi plašas aktivitātes, lai informētu iedzīvotājus un pašvaldības reģionos, kuros iedzīvotāju interese par māju renovāciju pagaidām ir niecīga.

Diemžēl Rīgā, kur ir vislielākais dzīvojamo māju skaits Latvijā, šobrīd ir vērojams vismazākais progress un ir nepieciešama tūlītēja pašvaldības iesaiste, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārņemt mājas un uzsākt siltināšanai nepieciešamo dokumentu izstrādi.

50 miljonu vērts konkurss

„Vai ministrija plāno pagarināt līdzfinansējuma saņemšanas konkursa laiku?”

– Projektu iesniegumu atlases pēdējā, ceturtā kārta beigsies 30. augustā. Plānots, ka rudenī tiks izsludinātas nākamās projektu iesniegumu atlases kārtas par atlikušo finansējumu – vismaz 10 miljoniem latu. Šādi papildu konkursi tiks rīkoti tikmēr, kamēr iedzīvotāji izlietot visus pieejamos ES līdzekļus.

„Vai renovācijai tiks piešķirts papildu finansējums?”

– Saskaņā ar Ministru kabineta 7. aprīļa sēdes protokolu ir atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana aktivitātei „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” 23 732 159 latu apmērā, bet valdības 21. jūlija sēdē ministri atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu vēl vairāk nekā deviņu miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais ERAF un valsts budžeta finansējums šai aktivitātei būs gandrīz 50 miljoni latu.