„Cepiet gaļu dārzā, nevis uz balkona!”

Dārza grili, puķudobes, putni: kas ir atļauts daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem?

Siltajā sezonā kaimiņi puķudobēs stāda puķes, uz balkona cep gaļu, bet aiz logiem kliedz kaijas. Kā rīkoties iedzīvotājiem, kuriem tas viss traucē? Atbild Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.

Putnu kliegšana neļauj gulēt

– Daudzi pilsētnieki priecājas par vasaras zaļumu, savukārt citiem saplaukušās lapas aizsedz gaismu dzīvoklī. Vai dzīvokļa īpašnieks drīkst nocirst koku pie loga vai apzāģēt zarus, kas traucē?

– Nesaskaņota koku vai koku zaru ciršana ir aizliegta. Jautājums par koka zāģēšanu jāsaskaņo ar mājas apsaimniekotāju (un, ja vien koks nav bīstams, ar konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības vairākumu – red. piezīme). Savukārt pārvaldniekam ir pienākums dzīvokļu īpašnieku vārdā koka ciršanu saskaņot ar pašvaldību un saņemt atļauju.

Kas attiecas uz zaru ciršanu, tas ir atļauts, taču, ievērojot Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošo noteikumu prasības. Saskaņā ar šiem noteikumiem, veidojot koka vainagu, to ir atļauts samazināt ne vairāk kā par 20 %. Vainaga veidošanas darbus atļauts veikt tikai sertificētiem kokkopjiem vai viņu uzraudzībā (kokkopis ir speciālās zināšanas apguvis koku kopšanas speciālists – red. piezīme).

Putnu uzbrukums

– Lasītāju milzīgu neapmierinātību rada arī putni, kas, sargājot savus cāļus, uzbrūk garāmgājējiem. Ir dzirdēti ārkārtīgi biedējoši stāsti – vārna uzbrukusi bērnam un ļoti viņu nobiedējusi, sudrabkaija ieknābusi galvā seniorei, jo viņa nav pamanījusi no ligzdas izkritušu cālēnu un piegājusi tam pārāk tuvu. Ko darīt, lai to novērstu?

– Ornitologi iesaka agrā pavasarī regulāri apsekot un sakopt potenciālās putnu ligzdošanas vietas – jumtus un terases –, lai putni tur nevītu ligzdas.

Turklāt ornitologi iesaka novākt vārnu ligzdas pie skolām un bērnudārziem. Ieteicamais vārnu ligzdu novākšanas laiks ir aprīlis, kad tās sāk vairoties. Tikai jāpatur prātā, ka pēc vienas ligzdas iznīcināšanas putni var tai blakus savīt nākamo. Tāpēc ligzdas vienā un tajā pašā vietā var būt jāiznīcina vairākas reizes.

No redakcijas. Praktiskā pieredze liecina, ka pēc dzīvokļu īpašnieku kopības uzdevuma, ar sistemātisku vārnu ligzdu likvidēšanu daudzdzīvokļu māju teritorijā nodarbojas arī mājas apsaimniekotāji. Ja dzīvokļu īpašnieki ir nobalsojuši par šiem darbiem un atļāvuši tam tērēt mājas kopējos līdzekļus, tad tiek izsaukti speciālisti ar pacēlāju, kas ligzdas iznīcina.

Putnu un kaķu barošana

– Mūsu lasītāja sūdzējās, ka kaimiņiene daudzdzīvokļu mājas pagalmā baro baložus. Vai sieviete pārkāpj sanitāro kārtību?

– Ja cilvēks putnu barību izbārsta zālienā vai citu māju teritorijā, to var uzskatīt par piegružošanu. Konkrētā persona šādā situācijā patiešām var tikt saukta pie atbildības par sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu. Vispirms viņai tiks izskaidrota lietas būtība un izteikts brīdinājums. Ja situācija atkārtosies, personu var sodīt par sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu.

– Kam būtu jāsūdzas par šādu rīcību?

– Pašvaldības policijai.

– Vai daudzstāvu mājas pagalmā drīkst barot kaķus?

– Jā, vienīgi cilvēkam, kurš to dara, pēc tam ir jāsakopj apkārtne, savācot pāri palikušo barību. Citādi kaķu barošana rada antisanitāru vidi dzīvojamā rajonā. Tas savukārt cilvēkos izraisa negatīvu attieksmi pret kaķiem, apdraudot šo dzīvnieku dzīvību un labklājību.

Kaķu sterilizācija

– Pastāstiet, lūdzu, par kaķu sterilizācijas plānu, kas tiek īstenots par pašvaldības līdzekļiem. Ar ko sazināties, lai mājas pagalmā mītošie kaķi tiktu sterilizēti?

– Lai mazinātu bezsaimnieka kaķu skaitu, Rīgas pašvaldība īsteno programmu „Noķert – Sterilizēt – Atlaist”. Kaķus sterilizācijai var pieteik ne tikai fiziskas, bet arī juridiskas personas. Pieteikuma veidlapa atrodama Mājokļu un vides departamenta mājaslapā https://mvd.riga.lv/pakalpojumi. Aizpildītu pieteikuma anketu lūgums sūtīt uz e-pasta adresi: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Iesniegumi par bezsaimnieka kaķu sterilizāciju, izmantojot pašvaldības līdzekļus, tiek izskatīti to saņemšanas secībā (rinda veidojas pēc iesniegumu saņemšanas datuma). Pēc veterinārārsta apskates slimie kaķi tiek eitanazēti, bet veselie – sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un aizgādāti atpakaļ uz vietu – māju, pagalmu – no kurienes tikuši atvesti.

Zāliens pie mājas

– Rīgas iedzīvotāji bieži sūdzas par pāraugušu zāli pie daudzdzīvokļu mājām. Vai sētniekam ir pienākums to nopļaut un utilizēt?

– Protams, tas ir viņa pienākums, taču atbildīgs par šo darbu daudzdzīvokļu mājas teritorijā ir tās apsaimniekotājs. Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka pienākums ir nodrošināt teritorijas sakopšanu, t. sk. nepieļaut kritušo koku lapu un zaru uzkrāšanos uz publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem (bērnu rotaļu, sporta, atpūtas, gājēju u. tml.), kā arī autostāvvietām un divus metrus uz katru pusi no tām. Pārējā teritorijā nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 31. oktobrim vai, ja tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zāliena pļaušanu un lapu sasmalcināšanu. Turklāt mājas pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt zāles pļaušanu. Zāle uz neapbūvētas zemes ir jāpļauj vismaz divas reizes gadā. Turklāt zāles augstums siltajā sezonā nedrīkst pārsniegt 20 cm šādās vietās: divu metru attālumā no publiskajiem piebraucamajiem ceļiem, brauktuvēm, autostāvvietām, gājēju celiņiem, ietvēm un platformām, kā arī četrus metrus no zemes gabala robežām.

Puķu dobe pie mājas

– Vai iedzīvotāji drīkst iekārtot puķu dobes mājas pagalmā? Teritorija taču ir koplietošanas...

– Par pagalma apzaļumošanu dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas ne tikai savā starpā, bet arī jāsaskaņo ar apsaimniekotāju. Ja vairums mājas iedzīvotāju piekrīt, ka jūs uzrokat zemi un izveidojat puķu dobi, tad to var darīt. Taču bez citu dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāja piekrišanas mājas koplietošanas zemē nekādus stādījumus ierīkot nedrīkst. Jo sevišķi ar mājas apsaimniekotāju ir jāsaskaņo koku un krūmu stādīšana. Nedrīkst aizmirst, ka kociņš, kas sākotnēji nav lielāks par maikstīti, pēc pāris gadiem krietni sakuplos un ar savu sakņu sistēmu var sabojāt mājas inženierkomunikācijas.

– Vai atļauts plūkt ziedus kaimiņa ierīkotā puķu dobē, jo tā atrodas pie mājas?

– Puķu dobes un cita īpašuma bojāšana nav pieļaujama. Šajā gadījumā par pārkāpuma smagumu un soda apmēru lems pašvaldības policija. Ja tas tiks uzskatīts par sīko huligānismu, naudas sods var būt līdz pat vairākiem simtiem eiro, bet tīša mantas bojāšana var izraisīt kriminālatbildību.

Pikniks uz balkona un pagalmā

– Vai daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem ir atļauts rīkot pikniku mājas pagalmā un cept gaļu uz sava balkona?

– Koplietošanas teritorijā dzīvokļu īpašniekiem ir atļauts darīt visu, kas nav aizliegts normatīvajā regulējumā. Likums dzīvokļa īpašniekam uzliek par pienākumu saudzīgi izturēties pret kopīpašumu, ievērot tā lietošanas noteikumus, kā arī sanitārās, ugunsdzēsības un citas prasības, lai neapdraudētu citu cilvēku drošību un veselību un nenodarītu kaitējumu videi.

Tādēļ daudzstāvu ēkas pagalmā grila, barbekjū vai citu cepšanas iekārtu izmantošana nedrīkst radīt kaitējumu zaļajai zonai, citiem cilvēkiem, un tai ir jāatbilst ugunsdrošības noteikumiem. Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu iestājas administratīvā atbildība un var tikt piemērots administratīvais sods.

Runājot par gaļas cepšanu uz balkona, normatīvajos aktos tiešs aizliegums to darīt nav atrodams. Tomēr grilēšana uz balkoniem rada lielu ugunsdrošība risku, tāpēc pirms gaļas cepšanas uz balkona dzīvokļa īpašniekam rūpīgi jāapsver iespējamais apdraudējums.

Turklāt katrā mājā ar dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu var pieņemt atsevišķus iekšējās kārtības noteikumus, kas aizliedz uz balkoniem cept gaļu. Šādā gadījumā par gaļas cepšanu nāksies aizmirst.

Tāpat jāatceras, ka cepšanai uz balkona nekādā gadījumā nedrīkst izmantot atklātu uguni. Vienīgā drošā iespēja ir gāzes grila lietošana.

Tomēr parasti grilu ieteicams izmantot dārzā, nevis uz balkona. Katram dzīvokļa īpašniekam jāciena arī kaimiņi, kuriem var nepatikt dūmi, smaržas un viss pārējais, ar ko saistās šāda veida izklaides.