Nepalaist garām iespēju

2022. gada beigās pieprasījums pēc renovācijas darbu izpildes pārsniedza piedāvājumu: būvnieki neizslēdz jaunu pakalpojumu izmaksu paaugstināšanos

2022. gadā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas dalībnieki saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, ar krasu būvmateriālu cenu pieaugumu vai izteiktu būvniecības darbu izpildītāju trūkumu. Kāds šādā griezumā gaidāms 2023. gads? Ar prognozi dalās pilnsabiedrības P un S Būvniecība valdes loceklis Māris Stakens. Viņa pārstāvētā būvniecības pilnsabiedrība ir izpildījusi desmitiem renovācijas projektu visā Latvijā.

– Kā varat raksturot dzīvojamo māju renovēšanas procesu patlaban? Zināms, ka pašreizējās tirgus situācijas dēļ daudzu māju pārstāvji attiecībā uz remontdarbiem nonākuši nesaprašanā.

– 2022. gadā beidzās projektu iesniegšanas termiņi, lai piedalītos esošajā energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, kas tika finansēta no Eiropas Savienības fondiem. Daudzu projektu realizāciju vispirms aizkavēja pandēmija, pēc tam – pēdējie ekonomiskie notikumi, tādēļ process sakustējās tikai tagad – 2022. gada beigās. Tas nozīmē, ka būvnieki vienlaikus slēdz renovācijas darbu izpildes līgumus dažādās adresēs, un tas, nenoliedzami, ietver dažādus riskus.

– Galvenais risks ir iekļaušanās renovācijas darbu izpildei paredzētajos termiņos?

– Mūsu sabiedrība paredzētos darbus noteiktajos termiņos izpildīs visos objektos, par kuriem ir noslēgti vai vēl tikai tiks slēgti līgumi ar dzīvokļu īpašnieku pārstāvjiem, tomēr ir atsevišķi objekti, kur no darbu veikšanas esam paši atteikušies resursu trūkuma dēļ. Šādi ir aptuveni 20 procenti objektu. 

– Kāds šis gads ir bijis jūsu sabiedrībai?

– Būvniekiem visā Latvijā šis gads bija aptuveni līdzīgs: ar tik krasu cenu un izmaksu pieaugumu mēs saskārāmies pirmo reizi, radās arī darbaspēka trūkums. Pieļauju, ka šie faktori mūsu darbu ietekmēs arī turpmāk.

– Latvijā ir ieradušies aptuveni 41 tūkstotis ukraiņu. Starp viņiem noteikti ir arī būvnieki. Vai tas varētu risināt darbaspēka problēmu?

– Esam pieņēmuši darbā Ukrainas pilsoņus, starp citu, ļoti labus strādniekus. Tikai uz jaunu darbaroku papildinājumu neceram – par šiem labajiem strādniekiem Latvija konkurē ar visām Eiropas valstīm, kā izrādās, pat ar Kanādu. 

– Kādas ir jūsu prognozes 2023. gadam? Kādi faktori varētu ietekmēt renovācijas darbu gaitu? 

– Pirmais faktors ir resursu trūkums. Pēc tā līgumu daudzuma, kāds tika noslēgts 2022. gada rudenī, starp objektiem varētu rasties konkurence, piemēram, par celtniecības stalažām. Iedzīvotāju interese par savu māju siltināšanu gan nemazināsies. Kā mēs zinām, cilvēks nav piespiežams kaut ko darīt, kamēr vien var nedarīt. Nu ir pienācis brīdis, kad šo bezdarbību ietekmē ārējie faktori – augošie siltumenerģijas tarifi. Jācer, ka arvien vairāk cilvēku aizdomāsies par to, ka nākamajā (2023–2024) apkures sezonā valdība tik dāsnas subsīdijas un palīdzības instrumentus nepiešķirs. Tas nozīmē, ka pēc gada mēs visā pilnībā izbaudīsim energoresursu cenu pieaugumu. 

– Aug arī māju renovēšanas darbu izmaksas – nepārspīlējot var teikt, ka pēdējo četru gadu laikā tās ir dubultojušās. Vai sākt mājas siltināšanas darbus šādos apstākļos ir izdevīgi?

– Ja dzīvokļu īpašniekiem visi ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītie darbi būtu jāapmaksā pašiem pilnā apmērā, es varbūt arī ieteiktu apdomāties par izdevīgumu, taču atgādinu, ka patlaban pusi no visām izmaksām sedz Eiropas Savienības fondi. Skumji, ka cenas tik ļoti pieauga, bet mēs, būvnieki, to nekādi nespējām ietekmēt.

– Vai 2023. gadā arī prognozējat cenu kāpuma turpināšanos?

– Sadārdzinājums vairs nebūs tik vertikāls, kā šajā gadā, bet lielākie riski saistās ar darbaspēku. 

– Ir viedoklis, ka pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies ēku siltināšanas materiālu kvalitāte. Vai tā ir?

– Fasāžu apdares materiāli būtiski nav mainījušies. Savukārt projektētāji un būvnieki gan ir uzkrājuši pieredzi, kas arī nosaka labāku renovācijas kvalitāti. Tāpat ir mainījušās tehnoloģijas, piemēram, logu uzstādīšanai, ventilācijas atjaunošanai vai arī apkures sistēmu modernizācijai. Es gribētu teikt, ka reizēm paši dzīvokļu īpašnieki kļuvuši zinošāki. Piemēram, agrāk renovētajos objektos iedzīvotāji atteicās no individuālās siltumpatēriņa uzskaites sistēmas ierīkošanas dzīvokļos. Tas nebija pareizi, jo individuālā uzskaite ļauj mājai kopumā ietaupīt līdz 20 procentiem siltumenerģijas

– Arī tagad dzīvokļu īpašnieki ekonomijas dēļ atsakās no atsevišķiem darbiem. Uz kādiem darbiem jūs neieteiktu taupīt?

– Ir tāda problēma, ka daudzām tipveida daudzdzīvokļu mājām beidzas ekspluatācijas laiks. Tām būtu nepieciešams kapitālais remonts, citādi šo objektu ekspluatācija var kļūt apšaubāma.

Savukārt uz jūsu jautājumu atbildēšu tā: mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projektā jācenšas maksimāli izpildīt visus darbus, kuri ļauj ietaupīt siltumenerģijas patēriņu. Tie būtu sienu un pārsegumu siltināšana un apkures sistēmas savešana kārtībā. Turpmākie darbi – ūdensvada un kanalizācijas nomaiņa, cokola siltināšana – ir atkarīgi no iedzīvotāju iespējām. Es personīgi uzskatu, ka bez cokola darbiem vispār var iztikt. Kā pēdējos minēšu kosmētisko remontu un elektroinstalāciju nomaiņu koplietošanas telpās.

Ar iespējām, ko sniedz Eiropas fondu līdzfinansējums, iesaku iedzīvotājiem paveikt maksimāli daudz neatliekamo darbu. Tas būs daudz racionālāk, nekā pēc diviem–trim gadiem ņemt aizdevumu bankā, lai, piemēram, veiktu atlikto ūdensvada un kanalizācijas cauruļu nomaiņu pilnībā par saviem līdzekļiem. Aizdevums jums būs tik un tā, bet labāk, lai tas ir viens.