Iespēja ekonomēt līdz 12% siltumenerģijas!

Ja pareizi noregulē un labi apkalpo mājas siltummezglu, apkures rēķins nešokēs!

Mēneša sākumā dzīvokļu īpašnieki saņēma apkures rēķinus par pērnā gada decembrī patērēto siltumenerģiju. Maksājumi ir milzīgi, turklāt uzņēmums Rīgas siltums kārtējo reizi jau ir paziņojis par siltumenerģijas tarifa palielināšanu. No marta siltumenerģija rīdziniekiem var sadārdzināties vēl par 6,7%.

Pie esošajām dabasgāzes cenām gaidīt Rīgas siltuma tarifu samazināšanos nav nekādu cerību. Šādā situācijā pirmajā plānā izvirzās jautājumi par ekonomiju un racionālu siltumenerģijas patēriņu daudzdzīvokļu mājās.

Uzņēmuma Termoteks vadītājs Aleksandrs Skorobogats stāsta par iespēju panākt siltumenerģijas ietaupījumu, modernizējot, pareizi noregulējot un labi apkalpojot mājas individuālo siltummezglu. 

Kādos gadījumos nepieciešama siltummezgla modernizācija?

– Skorobogata kungs, ko nozīmē siltummezgla modernizācija, un kādus mezglus var modernizēt?

– Siltummezgla modernizācija ir rekonstrukcija, kuru veic pamatā divos gadījumos: pirmkārt, lai uzlabotu siltummezgla kontūru, piemēram, apkures, karstā ūdens apgādes vai ventilācijas kontūra, darbību. Šī rekonstrukcija nodrošina sistēmu darbības uzlabošanos, kā rezultātā darbība kļūst ekonomiska. Otrkārt, lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādātāja noteikto siltummezgla montāžas obligāto prasību izpildi. (Prasības siltummezgla aprīkojumam parasti ir saistītas ar kontūru darba parametru slodzes jaudu.)

Modernizēt var jebkurus mezglus. Viss atkarīgs no šīs rīcības nepieciešamības un pamatotības.

– Cik siltummezglu jūsu kompānija ir modernizējusi? 

– Visā uzņēmuma Termoteks darbības laikā (kopš tā dibināšanas 2000. gada maijā) esam uzstādījuši un montējuši aptuveni 100 jaunus siltummezglus un rekonstruējuši (daļēji vai pilnībā) vairāk nekā 300 siltummezglus dzīvojamās, administratīvajās vai rūpnieciskajās ēkās.

– Kādi ir siltummezgla modernizācijas rezultāti?

– Tā kā siltummezglu modernizācijai mērķi var būt ļoti dažādi, tad nākas uzskaitīt virkni rezultātu. Pirmkārt, pilnvērtīga siltummezgla kontūru vadības iekārtas uzstādīšana un pāreja uz neatkarīgu vai atvērtu sistēmu ar cirkulācijas sūkņiem. Tas nodrošina apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu ekonomisku ekspluatāciju mājā un to darbību pilnībā automātizētā režīmā. Otrkārt, pāreja no ēkas centralizētās siltumapgādes no centrālajiem siltuma punktiem uz individuālajiem siltummezgliem katrā ēkā. Šāda pārbūve notika, piemēram, Rīgā un Salaspilī pagājušā gadsimta 90. gadu beigās 2000. gadu sākumā.

Parunāsim par ekonomiju

– Vai var panākt siltumenerģijas patēriņa ekonomiju siltummezgla modernizācijas rezultātā? Vai šāda ekonomija palīdz atpelnīt modernizācijā ieguldītos līdzekļus?

– Vairumā gadījumu ekonomiju viennozīmīgi var panākt, tikai nepieciešams ne tikai kaut ko modernizēt siltummezglā, bet pēc šīs rekonstrukcijas arī precīzi noregulēt elektroniku un pamata aprīkojumu. Siltumenerģijas ietaupījums modernizēta siltummezgla ekspluatācijas procesā noteikti palīdz atpelnīt  šajos pārbūves darbos ieguldītos līdzekļus. Modernizācijas atmaksāšanās, pēc maniem novērojumiem, ir īpaši ātra, ja runa ir par renovētām ēkām, objektiem ar nolaistiem, veciem siltummezgliem un administratīvajām ēkām. Runāt par vidējo ekonomiju ir sarežģīti, jo es minēju pilnīgi atšķirīgus objektus, turklāt katram no tiem – savs siltumenerģijas patēriņš. Vidējā ekonomija pilnvērtīgi modernizētiem siltummezgliem ar korektu tālāko apkalpošanu padomju periodā būvētajās daudzdzīvokļu ēkās ir aptuveni 7–12%.

Cik ilgi siltummezgli kalpos?

– Ja siltummezglu nemodernizēs, vai to var nākties drīzumā nomainīt pilnībā?

– Saprotams, jo siltummezglu aprīkojums ekspluatācijas procesā noveco. Atsevišķiem siltummezgla elementiem ir atšķirīgi pilnvērtīgas kalpošanas ilgumi. Īpaši neaizsargāti ir siltummaiņi, cirkulācijas sūkņi un karstā ūdens apgādes kontūra armatūra, to kalpošanas laiks parasti ir pieci–septiņi gadi. Apkures kontūra cirkulācijas sūkņi kalpo 10–14 gadus. Visilgāk bez nomaiņas strādā apkures kontūra siltummainis. No siltummezglu vadības sistēmas visneaizsargātākie ir elektropiedziņas vārsti un kontūru sensori. Siltummezglus, kuri vairāk nekā 15 gadus labi kalpojuši bez atsevišķu pamataprīkojuma elementu nomaiņas, parasti ir lietderīgi mainīt pilnībā, jo vienā brīdī tie stihiski sāk nobirt.

– Kādā stāvoklī atrodas lielākā daļa siltummezglu Rīgā?

– Lielākā daļa mūsdienām atbilstošu siltummezglu Rīgā tika uzstādīti laikā no 1990. līdz 2005. gadam, daži no tiem jau ir mainīti ap 2010. gadu. Siltummezglu stāvoklis ir ļoti dažāds, bet aptuveni 50% no tiem nepieciešama revīzija, daļēja nomaiņa vai modernizācija.

– Vai var novērot atšķirīgu pieeju siltummezglu apkalpošanā dažādās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Ogrē un citviet?

– Uzskatu, ka dažādās pilsētās īpašas atšķirības siltummezglu apkalpošanā  nav, vienīgās nelielās atšķirības ir siltumenerģijas piegādātāju prasībās pirms siltummezglu ikgadējās nodošanas, sākot jauno apkures sezonu.

– Ja siltummezgls uzstādīts pirms 20–25 gadiem, vai to ir lietderīgi mainīt pilnībā? Kā mūsdienu siltummezgli atšķiras no aprīkojuma iepriekšējās desmitgadēs?

– Pagājušā gadsimta 90. gados uzstādītie siltummezgli vairākumā gadījumu savu laiku ir nokalpojuši, tāpēc ar lielu varbūtību tie ir jāmaina pilnībā. Ja runājam par atšķirībām, tad modernie cirkulācijas sūkņi ar elektronisku vadību ir daudz ekonomiskāki elektroenerģijas patēriņa ziņā (ja tie tiek uzstādīti, elektroenerģijas patēriņš samazinās aptuveni divas reizes), mūsdienīgie procesori ir aprīkoti ar vairākām lietderīgām funkcijām un daudz elastīgāk vada siltummezgla kontūru.

Apkalpošana un regulēšana

– Kāda apkalpošana nodrošina stabilu siltummezgla darbu, un kurš atbild par šo procesu?

– Pirms katras apkures sezonas sākšanas dzīvojamās mājas apsaimniekotājam jāsagatavo siltummezgls gaidāmajam darbam. Siltummez­glam jāveic hidrauliskie testi pēc siltumenerģijas piegādātāja noteikumiem; slēgarmatūrai, siltummainim, cirkulācijas sūkņiem, apkures kontūras paplašināšanas tvertnei, elektronikai un pārējām iekārtām jābūt izlabotām un gatavām darbam. Siltummezglā jābūt visiem nepieciešamajiem kontroles mērinstrumentiem: termometriem, manometriem, daļai no tiem jāveic nepieciešamā pārbaude.

– Kas ir siltummezgla noregulēšana? Kādus parametrus siltummezglā var mainīt, lai tas darbotos efektīvi un ekonomiski? 

– Ar siltummezgla noregulēšanu saprot optimālo hidraulisko, tehnisko un siltumpadeves kontūru darba raksturlielumu uzstādīšanu. Pamatuzdevums ir korekta spiediena uzturēšana siltummezgla kontūrā, cirkulācijas sūkņu atbilstoša darba režīma pielāgošana un optimāla procesora darba režīma uzstādīšana. Pareizi noregulēta sistēma kontrolē siltummezgla kontūru vārstu darbību, kas savukārt uztur nepieciešamo karstā ūdens temperatūru ēkā visu gadu un optimālu temperatūru dzīvokļos apkures sezonas laikā.

Siltummezglā var mainīt desmitiem dažādu parametru, kas galvenokārt ietekmē procesorus, kuri nodrošina temperatūras režīmu apkures periodā un karstā ūdens apgādes sistēmā.

Kādēļ saulainā dienā radiatori ir auksti?

– Bieži sastopams gadījums: saulainā laikā viena mājas puse uzsilst un siltummezgls atslēdzas, bet dzīvokļos mājas ēnas pusē uzreiz kļūst vēsi. Vai tas nozīmē, ka siltummezgla ārējais sensors nav pareizi uzstādīts vai pats siltummezgls ir nepareizi konfigurēts?

– Katrs minētais gadījums jāskata atsevišķi. Lai siltummezgls strādātu normāli, ārējās temperatūras sensoru nepieciešams uzstādīt mājas ziemeļu pusē. Ja uz sensora tomēr var nokļūt saules stari, tad sensoru vēlams uzstādīt zem jumtiņa.

Turklāt ārējās temperatūras sensoriem jābūt uzstādītiem tā, lai to rādījumus praktiski nekādi nespētu ietekmēt siltums no dzīvokļu atvērtiem logiem vai durvīm, ja tās atrodas konkrētā sensora tiešā tuvumā. Ja atsevišķos gadījumos apkures temperatūra mājā pazeminās zem komforta līmeņa, tad izskaidrojums varētu būt nepareizā vietā uzstādīts ārējās temperatūras sensors.

– Kāpēc vienā mājā atsevišķos dzīvokļos ir karsti, bet citos – auksti? Vai šāda situācija varētu būt, ja siltummezgls ir pareizi konfigurēts? 

– Šāda situācija nav normāla, taču ir iespējama. Siltummezgls var darboties adekvāti, bet problēma ir ēkas apkures sistēmā, kuras līdzsvarotu darbību ietekmē stāvvadu tehniskais stāvoklis, nepareizi uzstādīti radiatori atsevišķos dzīvokļos, stāvvadu slēgarmatūra, augšējo vai apakšējo apkures kolektoru sekcijas elementi. Iemeslu, kāpēc atsevišķos dzīvokļos ir atšķirīga apkures temperatūra, kā redzat, var būt ļoti daudz.

– Pie kādas ārgaisa temperatūras pareizi noregulēts siltummezgls ļauj taupīt siltuma patēriņu? Cik daudz siltuma māja patērē nelietderīgi, ja siltummezgls nav pareizi konfigurēts?

– Visā apkures sezonā iespējams racionāli izmantot siltumenerģiju, uzturot siltummezgla iestatījumus. Atkarībā no ārgaisa temperatūras un klimatiskajiem apstākļiem (vēja, nokrišņiem utt.) ir jāpielāgo un jākoriģē siltummezglu iestatījumi. Tas ir nepieciešams, ja iedzīvotāji tiešām vēlas ietaupīt siltumenerģiju ēkas apkurināmajās telpās bez būtiskiem zaudējumiem temperatūras režīmos. Personīgi es par optimālu temperatūru dzīvoklī uzskatu ap +20–21°C no rīta, dienā un vakarā, bet nakts stundās +19–20°C. Turklāt ir nepieciešams pilnvērtīgi apsildīt koplietošanas telpas un kāpņu telpas, lai ēkā patiešām uzturētu stabilu un salīdzinoši vienmērīgu temperatūru visā apkures sezonā. Pasacīt, cik daudz siltuma māja patērē nelietderīgi, ja siltummezgls nav pareizi konfigurēts, nav iespējams. Tas ir atkarīgs no katras konkrētās mājas, un to ietekmē daudzi faktori: ēkas tips un sērija, novirzes iestatījumos utt.

Pievērsiet uzmanību temperatūrai un izmaksām!

– Jūs darba laikā redzat siltummezglus visdažādākajās mājās. Cik bieži to iestatījumi ir nepareizi un kāpēc?

– Viennozīmīgi atbildēt nav iespējams. Būs korekti teikt, ka attiecība starp pareizi un nepareizi noregulētiem siltummezgliem ir aptuveni 50:50. Atsevišķos siltummezglos viss ir normāli, citviet ir nelieli trūkumi uzstādītajos režīmos, bet ir arī tādi siltummezgli, kur redzamas ļoti būtiskas nepilnības regulēšanā. Daudz retāk sastopami pazemināti, nevis paaugstināti siltummezglu apkures kontūru parametri. Līdz ar to bieži novērojami būtiski pazemināti un tikpat būtiski paaugstināti karstā ūdens apgādes temperatūras parametri ēkās. Karstā ūdens temperatūras paaugstinājumu kontūrā visbiežāk nosaka tehniska rakstura problēma – aizauguši karstā ūdensapgādes stāvvadi ēkā. Karstā ūdensapgādes stāvvadu plānveidīgas nomaiņas vietā daudzi apsaimniekošanas uzņēmumi izvēlas būtiski paaugstināt turpgaitas karstā ūdens temperatūru un uzstādīt ievērojami jaudīgākus karstā ūdens apgādes sūkņus siltummezglos, kas galu galā noved pie lielākām problēmām nākotnē.

– Cik bieži būtu jāpārbauda siltummezgla uzstādījumi un tie jāpieregulē?

– Ja runājam par apkuri, tad tas atkarīgs no ārgaisa temperatūras un tās straujām svārstībām. Daudz ko var paredzēt jau sākotnējos procesoru iestatījumos, bet lielākas ekonomijas sasniegšanai siltummezglus būtu ieteicams apsekot periodiski.

– Kā iedzīvotājiem saprast, vai mājas siltummezgls ir noregulēts nepareizi?

– Pirmkārt, par to var spriest pēc nekomfortablas temperatūras apkurināmajās telpās vai neatbilstošas karstā ūdens temperatūras. Otrais signāls par slikti noregulētu siltummezglu ir neadekvāti rēķini par apkuri vai karsto ūdeni. 

Cik karsts ūdens ir krānā?

– Vienā no mūsu avīzes iepriekšējiem numuriem intervijā mājas vecākais Valdeķu ielā 55 Rīgā pastāstīja, ka mājā bijuši lieli apkures rēķini. Pēc viņa ieteikuma iedzīvotāji nobalsoja par papildu cirkulācijas sūkņa uzstādīšanu apkures sistēmai, un tas ļāva ievērojami samazināt rēķinus. Vai tiešām tas ir ieteicams pasākums, un kā saprast, vai mājai vajadzīgs šāds sūknis?

– Tā kā neesmu redzējis šo objektu, nevaru komentēt. Visticamāk, runa ir par apkures kontūra nolietotā cirkulācijas sūkņa aizstāšanu ar jaunu elektronisko sūkni. Pilnvērtīgai apkures sistēmai jāstrādā tikai ar vienu sūkni, nekādi papildu sūkņi bez ārkārtas nepieciešamības uzstādīti netiek. Sistēma ir kā cilvēks, viņam ir viena un tikai viena sirds, bez jebkādām papildu ierīcēm, bet ēkas apkures sistēmā cirkulācijas sūknis, var teikt, ir sirds analogs cilvēka organismā.

Jauns cirkulācijas sūknis apkures kontūrā ir nepieciešams, ja, pirmkārt, no ierindas iziet esošais sūknis, bet, otrkārt, ja esošais sūknis netiek galā ar pilnvērtīgu sistēmas cirkulāciju (uz to norāda temperatūras starpības ievērojams pieaugums starp turpgaitas un atpakaļgaitas cauruļvadiem siltummezgla apkures kontūrā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem). Gadās, ka mājā vecais sūknis ir jāmaina, jo stipri silst vai ir radusies paaugstināta vibrācija – tas tiešā veidā atspoguļojas apkures sistēmas darbībā. Iepriekš jau tiku teicis, ka optimālais cirkulācijas sūkņa lietošanas ilgums apkures kontūrā svārstās no 2 līdz 14 gadiem. Ja sūkņa darbībā rodas problēmas, to labāk ir mainīt.

– Patlaban, kad uzņēmums Rīgas siltums paaugstinājis siltumenerģijas tarifu, dažu māju iedzīvotāji ir pamanījuši karstā ūdens temperatūras samazināšanos. Ir aizdomas, ka pārvaldnieks samazina karstā ūdens temperatūru, lai ietaupītu siltumenerģiju. Vai tiešām, pazeminot karstā ūdens temperatūru, var ietaupīt iedzīvotāju naudu, un vai tas nekaitē siltummezglam?

– Viss atkarīgs no tā, cik ļoti pazemināta ir karstā ūdens temperatūra. Optimāli būtu darbdienās uzturēt šādu režīmu: no 5.00 vai 6.00 līdz 10.00 vai 11.00 un no 16.00 līdz 23.00 vai 24.00 temperatūru nodrošināt robežās +53–54°C, visu pārējo laiku – aptuveni +49–50°C. Brīvdienās un svētku dienās paaugstinātu temperatūras režīmu +53–54°C nodrošināt no 6.00 līdz 24.00, bet naktī uzturēt +49–50°C. Reizi nedēļā vai divās ieteicams aktivizēt antibakteriālo funkciju nakts stundās, piemēram, no 2.00 līdz 3.00 vai 4.00, kad karstā ūdens apgādes sistēmā ūdens temperatūra jāpaaugstina līdz +60–62°C. Antibakteriālā funkcija ir profilaktisks pasākums pret iespējamu leģionellas baktēriju savairošanos ēkas karstā ūdens apgādes sistēmā. Šī baktērija ir bīstama, jo, nonākusi cilvēka organismā, var izraisīt t.s. leģionāru slimību.

Optimālais risinājums: balansēšana un revīzija

– Kādus mūsdienīgus tehniskos risinājumus iespējams pielietot, lai mājā optimizētu siltuma patēriņu, ar mērķi to ekonomēt? Kuri no šiem risinājumiem dzīvokļu īpašniekiem atmaksāsies visātrāk? 

– Risinājumu ir daudz. Vairumā tipveida daudzdzīvokļu ēku, kas uzbūvētas padomju gados, ir ierīkota viencauruļu apkures sistēma. Ja to nomainīt nav iespējams, tad piemērotākais risinājums iesākumam būtu tehniski pareiza apkures sistēmas balansēšana, kas ietvertu visus ēkas apkures stāvvadus ar regulējošās armatūras nomaiņu. Balansieri uz stāvvadiem var būt mehāniski (rokas) vai elektrificēti (aprīkoti ar elektropiedziņu). Turklāt liela nozīme ir cauruļvadu un sekciju slēgumu revīzijai un neapmierinošā stāvoklī esošās regulējošās armatūras aizstāšanai ēkas apakšējā un augšējā sadalē. Otrajā kārtā saprātīgi būtu veikt radiatoru un to pievienošanas pareizības revīziju dzīvokļos, uzstādīt regulējošu un noslēgarmatūru viencauruļu sistēmām, aprīkot visus radiatorus ar siltumenerģijas patēriņa uzskaites ierīcēm visās ēkas telpās.