Kas no rītiem trokšņo aiz loga?

Namu apsaimniekotāji iegādājas jaudīgus lapu pūtējus māju pagalmu uzkopšanai. Kā rīkoties, ja iedzīvotājiem traucē šo ierīču motoru rēkoņa rīta agrumā. 

„Es dzīvoju klusā Jūrmalas guļamrajonā, kur ierasto dienas kārtību pavada klusa priežu zaru šalkoņa aiz dzīvokļa logiem un aizrautīgi lakstīgalu treļļi no rītiem. Kādu dienu es pielecu no miega, reaktīva dzinēja rēkoņas pamodināta. Man šķita, ka ap māju riņķo lidmašīna. Patiesība izrādījās gluži prozaiska – savus darba pienākumus bija sācis pildīt sētnieks...”

No kurienes rēkoņa?

Nejaušā konflikta izmeklēšanā noskaidrojās, ka mājas pārvaldnieka – biedrības Jelgavas 4 – valde, dzīvokļu īpašniekiem nezinot, par viņu naudu sētniekam bija iegādājusies ekipējumu – lapu pūtēju par 164 eiro. Ierīce darbojas ar degvielu un rūc kā reaktīvais dzinējs...

– Māja, kurā dzīvoju, nav liela – 104. sērijas četrstāvu ēka ar trim kāpņu telpām un 30 dzīvokļiem. Mājai piegulošais zemesgabals – pavisam neliels. Ja kāds atkritums tur nokritis, tad tikai pašu iedzīvotāju nomests, jo māja atrodas tālu no cilvēkiem, kuri ierodas kūrortpilsētā paelpot tīru gaisu.

Nelielo apjomu dēļ sētnieks bez problēmām būtu varējis turpināt kopt teritoriju ar parasto slotu rokās. Vēl jo vairāk tādēļ, ka 1974. gadā celtajai mājai pietiek savu sarežģītu problēmu, piemēram, to, kas saistītas ar sienu renovāciju. Problēmu risināšana ievelkas, jo biedrības budžets pastāvīgi cieš no nepieciešamā finanšu trūkuma, kaut gan iedzīvotāji ik mēnesi maksā 90 centus par vienu kvadrātmetru.

Trīskārši bīstams!

Mūsmājas sētnieks pats nosaka savas darba stundas, un šajā ziņā viņš nav prognozējams. Savu reaktīvo dzinēju var iedarbināt kā pusdienlaikā, tā naktī. Kad es, kārtējo reizi pārbijusies, pielēcu no dīvāna pēkšņās rēkoņas dēļ, sēdos pie datora un uzrakstīju žurnālista pieprasījumu Veselības valsts inspekcijai (ko citu lai dara cilvēks, kuram aiz muguras 45 darba gadi masu medijos?). Izklāstījusi konflikta būtību, lūdzu kompetentu skaidrojumu, kurai no pusēm ir taisnība un kurš ir vainīgs, kā arī padomu, kā rīkoties.

Atbilde, kuru bija parakstījusi Veselības inspekcijas pārstāve Elīna Ermansone, mani pārsteidza ar virkni atklāsmju. Inspekcijas vēstulē bija teikts, ka tās darbinieki „izjūt bažas par mājas Jelgavas ielā 4 iedzīvotāju veselību sakarā ar dārza lapu pūtēja izmantošanu teritorijas uzkopšanā”. Un, lūk, kāpēc: pirmkārt, šī ierīce rada bīstamību cilvēku veselībai ar izdalītajiem trokšņa decibeliem, kas tālu pārsniedz normatīvus (par to arī bija manas aizdomas). Otrkārt, ierīce darba laikā izmet apkārtējā gaisā benzīna motora izplūdes gāzes, treškārt, tā gaisu, ko mēs elpojam, piesārņo ar putekļiem un smalkām atkritumu daļiņām.

No turpmākās sarakstes ar Veselības inspekciju es uzzināju, ka problēma ir ļoti sarežģīta visā pasaulē. Piemēram, Somijā lapu pūtēju izmanto tikai dārzos un parkos, turklāt galvenokārt tikai rudens lapkriša laikā. Un vēl – strādniekiem ir atļauts izmantot ierīces, kas darbojas no elektrotīkla vai ar akumulatoriem, jo tās ir mazāk trokšņainas...

Līdzīgi ierobežojumi darbojas arī atsevišķās ASV un Austrālijas pilsētās. Cik tālu gan jāmeklē pieredze? Mūsu kaimiņiem igauņiem galvaspilsētā ir ieviests aizliegums komunālajā saimniecībā izmantot lapu pūtējus. Analoģiski rīkojas arī Tartu.

Valsts institūcija neslēpa sarūgtinājumu par to, ka līdz šim Latvijā nav zināmi piemēri, kur pašvaldība iestātos savu iedzīvotāju veselības sardzē, un piedāvāja mūsu mājas iedzīvotājiem vērsties Jūrmalas pilsētas pašvaldībā ar lūgumu izstrādāt attiecīgus aizlieguma normatīvus.

Pašvaldība: „Netraucējiet strādāt!”

Veselības inspekcijas atbildi nosūtīju uz biedrības Jelgavas 4 valdes priekšsēdētāja Valtera Dolača elektroniskā pasta adresi. Atbilde tika izvietota arī uz informācijas stendiem katrā kāpņu telpā, taču nekādas reakcijas no augšām nesekoja. Reaktīvais dzinējs turpināja terorizēt iedzīvotājus.

Nekas neatlika, kā izmantot inspekcijas ekspertu padomu un uzvelt rūpi par mūsu mājas problēmu Jūrmalas domei. Pavisam drīz atskanēja tālruņa zvans. Teica, ka esot Gunārs. Nīgrais pašvaldības ierēdnis neslēpa aizkaitinājumu un uz mūsu problēmu reaģēja no augstā plaukta: „Viena jūsu sētnieka dēļ mēs nerakstīsim jaunus noteikumus! Sasauciet dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un par šo jautājumu pieņemiet lēmumu.”

Sapulce naktī

Sapulces mūsmājās nav notikušas jau divus gadus. Cilvēki, kuri visu laiku ir veikuši ne tos mazākos maksājumus mājas budžetā, visu šo laiku nav redzējuši nevienu pārskatu par biedrības darbu, nevienu plānu vai tāmi. Biedrības valde apcerīgi atsaucas uz pandēmiju un ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, taču dzīvokļu īpašnieku lēmumus var pieņemt arī aptaujas veidā – nesasaucot kopsapulci. Šajā gadījumā ierobežojumi nav tik traucējoši.

Viņi bija aizmirsuši arī par to, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā ir stingri noteikts: „Mājas apsaimniekošanas izdevumu samaksas kārtība ir vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.” Cenšoties iegūt informāciju, no valdes ik reizi ir jādzird atruna: „Jūs pārāk daudz jautājat. Mēs esam noguruši.”

Pastāstīšu par sapulci, uz kuras sasaukšanu pēc Jūrmalas domes futbolista cienīgā gājiena tomēr uzstāja iniciatīvas grupa. Jūs neticēsiet, bet biedrības valde sapulces norisi izsludināja pie mājas vienā no nākamajām dienām plkst. 20.00.

Starp maniem kaimiņiem vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku ir pensionāri, kuriem ir daudz kaišu un vainu. Vai tad tik vēlā stundā kāds var iztēloties pilnvērtīgu sarunu par tik ilgi sakrātām problēmām? Es sacēlu trauksmi un uzrakstīju biedrības valdes priekšsēdētājam Valteram Dolacim vēl vienu lūgumu: „Pārceliet sapulci ērtākā laikā!”

Nemaz nepārsteidza, ka atbilde sastāvēja no nulles uzmanības un mārciņas nicinājuma...

Galu galā mana prognoze apstiprinājās: sapulci, ko sāka astoņos vakarā, lielākā daļa dalībnieku pēc divām stundām pameta. Dziļa nakts bija klāt! Kvoruma trūkuma dēļ sapulci turpināt nebija nozīmes, tāpēc jautājums ar trokšņaino lapu vākšanu palika bez risinājuma.

Kā rīkoties?

Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības kopsapulcē pieņemt lēmumu, kas aizliedz pārvaldniekam izmantot lapu sūcēju vai pūtēju, uzkopjot mājas teritoriju.

Lai to izdarītu, ir nepieciešams kopsapulces lēmums. Jebkurš aktīvs dzīvokļa īpašnieks var patstāvīgi sasaukt kopsapulci vai noorganizēt rakstveida aptauju Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā.

Tā ir šāda:

(1) Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. 

(2) Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;

4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.

(4) Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.

Ko saka rīdzinieki?

Āgenskalna iedzīvotāju diskusijai par trokšņainu ierīču izmantošanu lapu savākšanā pievienojās pat Rīgas domes deputāti.

Arī rīdzinieki beidzamajās dienās bija sašutuši par lapu pūtēju un sūcēju darbu. Liela diskusija par šo tēmu izvērtās starp sociālā tīkla Facebook grupas „Labi dzīvot Āgenskalnā!”dalībniekiem.

„Šī lapu dzenāšana ar gaisu, manuprāt, izskatās ļoti savādi,” raksta Ērika. „Spēcīgi vīrieši tā vietā, lai vicinātu slotas, šūpina rokās šīs pūšanas ierīces. Un tas notiek uz vides saglabāšanas un racionālas resursu izmantošanas fona! Vai tiešām ekonomija, lietojot šīs gaisa ierīces, ir tik liela? Vai arī es esmu pilnīgi atpalikusi no spējas novērtēt tehnoloģijas?” 

„Es patlaban esmu Berlīnē,” stāsta Dace, „un vēlos teikt, ka Vācijā neviens nevāc lapas katru dienu. Reizi noteiktā laika periodā atbrauc milzīga mašīna, sapūš visas lapas ielas vidū, savāc un aizved. Nav nepieciešams katram sētniekam cīnīties par savu teritoriju. Man pat patīk, kā rudens lapas dejo pa visu pilsētu... Protams, te nav tādas putras un slidenu ielu, kā mēdz gadīties pie mums.”

Nav maz arī tādu cilvēku, kuriem mehanizētās lapu savākšanas troksnis netraucē, un visus mēģinājumus panākt, lai sētnieki atgrieztos pie slotām, viņi izsmej. „Es vēlos pajautāt lapu pūtēju pretiniekiem: vai jūs zāli kā sendienās pļaujat tikai ar izkapti un braucat tikai ar velosipēdu? Vai tad, ja pulksten piecos no rīta jābrauc uz lidostu, jūs klusiņām stumjat savu auto līdz pašai Ulmaņa gatvei un tikai tad iedarbināt motoru?” jautā Vineta.

Arī Violeta uzskata, ka nav jēgas aizliegt lapu pūtējus: „Man vispār netraucē liela daļa pilsētas trokšņu, par kuriem sūdzas citi. Es nejūtu ne zāles pļāvējus, ne gaisa pūtējus, ne atkritumu mašīnas, ne skaļus kaimiņu koncertus vēlu vakarā vai pēc pusnakts. Es, protams, neesmu mediķe, bet zinu, ka slikts miegs visbiežāk nav saistīts ar troksni uz ielas. Kur mums Āgenskalnā ir tādas vietas, kur lapas ar pūtēju dzenā no agra rīta līdz vēlam vakaram? Cits jautājums, vai vispār ir jālieto šīs ierīces, lai no mājas teritorijas izpūstu trīs lapiņas un putekļus.”

Pretinieku trokšņainajām ierīcēm Āgenskalnā bija vairāk nekā to aizstāvju. Piemēram, Atis ievērojis, cik ļoti cieš ne tikai iedzīvotāji, bet arī lapu pūtēju operatori. Viņi pastāvīgi strādā trokšņa atmosfērā un elpo benzīna tvaikus: „Lūk, tādēļ man šķiet, ka uzkopšanas rezultāts šiem ļaudīm sanāk visai apšaubāms.”

Interesanti, ka Āgenskalna iedzīvotāju diskusijā labprāt iesaistījās divi Rīgas domes deputāti. Valdis Gavars rakstīja, ka pilnīgi aizliegt gaisa pūtēju izmantošanu Rīgā diezin vai būs iespējams: „Tomēr pašvaldība varētu noteikt šādas tehnikas izmantošanas laika ierobežojumu, lai skaļie motoru kaucieni rīta agrumā nemodinātu iedzīvotājus.”

Savukārt deputāts Lauris Ērenpreiss pastāstīja, ka jau pagājušā gada rudenī Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē aktualizējās jautājums par lapu pūtēju lietošanu: „Šogad Mājokļu un vides departaments izstrādāja grozījumus pašvaldības noteikumos Nr. 146, kas nosaka pilsētu teritoriju apkopšanas kārtību, taču pavisam nesen pirms grozījumu pieņemšanas izrādījās, ka problēma par lapu pūtēju izmantošanu atkal aizmirsusies.”