„Atveriet, pie jums pārbaude!”

Pavisam drīz visā galvaspilsētas teritorijā sāksies apjomīgi Rīgas būvvaldes inspektoru reidi

Daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Rīgā jau ir saņēmuši vēstules, kurās apsaimniekotājs  aicina dzīvokļu īpašniekus steidzami demontēt balkonu un lodžiju nelegālos aizstiklojumus. Tāpat dzīvokļu īpašniekiem jānoņem pie fasādēm nelikumīgi uzstādītās satelītantenas un gaisa kondicionētāji. Kāds ir šo prasību pamatojums? Izrādās, ka Rīgas būvvaldes inspektori apsekos ēku fasādes, bet atsevišķos gadījumos vēlēsies ieskatīties arī dzīvokļos. 

Par to, kā tiks organizētas būvvaldes pārbaudes, stāsta Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. 

Lielā fasāžu pārbaude

– Gada sākumā visiem apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā tika izsūtīti paziņojumi par to, ka pašvaldības būvvaldes darbinieki sāks dzīvojamo māju pārbaudes Rīgas pilsētā. Mērķis – pārbaudīt logu un citu uzstādīto būvelementu atbilstību normatīvo aktu prasībām, – stāsta Edgars Butāns. – Atsevišķi apsaimniekošanas uzņēmumi, piemēram, Rīgas namu pārvaldnieks, jau ir izvietojis informāciju ar aicinājumu dzīvokļu īpašniekiem novērst iespējamos pārkāpumus.

– Kad plānojat sākt pārbaudes?

– Tuvāk vasarai vai tad, kad samazināsies piesardzības prasības, kas saistītas ar vīrusa Covid-19 ierobežošanu. Pārbaudes sāksies pilsētas centrā, pēc tam turpināsies galvaspilsētas mikrorajonos. Mēs vēlamies novērtēt, kādā stāvoklī ir Rīgas ēku fasādes – kā izskatās lodžijas un balkoni, kur izvietotas satelītantenas un gaisa kondicionieru dzesēšanas korpusi. Ja ēkas ārējās vizuālās apsekošanas laikā tiks konstatēti pārkāpumi, turpināsim apskati konkrētā pārkāpēja dzīvoklī, rīkosim ar viņu pārrunas un izsniegsim priekšrakstu. Tajā būs norādīts termiņš, kurā novērst pārkāpumu.

- Kādi var būt sagaidāmie pārkāpumi?

– Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ēkas fasādē nedrīkst būt aizstiklotas lodžijas, ja vien stiklojumi nav izpildīti pēc vienotas, ar būvvaldi saskaņotas skices. Tāpat fasādes pusē nav atļauts uzstādīt gaisa kondicionieru dzesēšanas korpusus, satelītantenu šķīvjus un citas līdzīgas tehniskas iekārtas. Tas ir pieļaujams tikai gadījumos, ja ierīces projektētas kā arhitektūras elementi, paredzētas būvprojektā un nepasliktina ēkas arhitektonisko veidolu.

Par pārkāpumiem var tikt uzskatīti arī nepareizi uzstādīti logi, piemēram, ja vēsturiskas ēkas veco koka logu vietā uzstādīti jauni plastikāta logi vai tad, ja visā mājā ir uzstādīti logi ar trīs rūšu dalījumu, bet atsevišķa dzīvokļa īpašnieks izvēlējies sev ērtāku risinājumu (piemēram, divas rūtis vai neveramu vitrīnu – redakcijas piez.), nav atļauta arī citas krāsas logu uzstādīšana.

Attiecībā uz kopējo fasādi – lodžijas vai balkona sienu fasādes daļā ir aizliegts krāsot ar krāsas toni, kas atšķiras no visā mājā izmantotā. Šī prasība tiek pārkāpta bieži, un spilgti zaļie, dzeltenie vai rozā laukumi vizuāli ļoti bojā tonāli saskaņotas ēkas kopskatu. Tikpat nepieņemami izskatās fasāde, kurai visiem balkoniem margas ir no metāla restēm vai metāla, bet viens dzīvoklis to apšuvis ar dekoratīviem paneļiem.

Kā lodžiju atstiklot likumīgi?

– Kā rīkoties cilvēkam, ja viņa dzīvoklim lodžija ir aizstiklota?

– Aizstiklot lodžijas nav aizliegts, bet būvniecībai jābūt izpildītai pēc vienotas skices, kas apstiprināta ar dzīvokļu īpašnieku kopīgu lēmumu. Tālāk šāda skice jāsaskaņo būvvaldē pēc vienkāršotas kārtības. Pēc tam, kad skice ir apstiprināta, visas lodžijas šajā mājā varēs aizstiklot tikai pēc šī parauga un neviena cita. Tas nenozīmē, ka pēc skices saskaņošanas savas lodžijas jāaizstiklo visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja kāds iedzīvotājs nevēlas aizbūvēt savu lodžiju, viņš to vienkārši nedara.

– Šo projektu būvvaldē saskaņo bez maksas?

– Jā, absolūti bez maksas, bet skices izstrāde un paši stiklošanas darbi, protams, ir maksas pakalpojumi un tos nepieciešams pasūtīt privātiem uzņēmumiem. Pašvaldība un apsaimniekošanas uzņēmumi ar aizstiklošanu nenodarbojas. Pirms aizstiklošanas projekta sākšanas uzņēmumam, kas apsaimnieko māju, ir pienākums apsekot māju un sniegt savu atzinumu par konstrukciju stāvokli.

Pašiem iedzīvotājiem pirms aizstiklošanas veikšanas eksperti iesaka kārtīgi apdomāt, vai ir vērts to darīt. Ja māja ir projektēta bez stiklojumiem, tad papildu logi radīs slodzi uz konstrukciju, mainīs ne tikai mājas, bet arī visa kvartāla vizuālo tēlu. Visbiežāk aizstiklotās lodžijas pakāpeniski pārvēršas par nevajadzīgo lietu noliktavu, par ko tās pārvērst ir kategoriski aizliegts.

– Vai balkonus ir atļauts aizstiklot?

– Ne balkonu, ne to fragmentu stiklošana nav atļauta. Aizstiklot drīkst tikai lodžijas.

– Kādas ir balkona un lodžijas principiālās atšķirības?

– Lodžijai ir sānu sienas, un tā neizvirzās ārpus ēkas. Savukārt balkons ir fasādei piekārta konstrukcija, kurai nav sānu sienu. Attiecībā uz fasādi tā ievērojami izvirzās uz āru.

– Vai balkonu tehniskais stāvoklis tiks pārbaudīts?

– Noteikti.

– Ko darīt, ja balkons ir avārijas stāvoklī?

– Ja balkona konstrukcija tiešām atzīta par avārijas stāvoklim atbilstošu, tad nepieciešams tehniskais projekts par konstrukcijas atjaunošanu vai demontāžu. Šāda projekta sagatavošanu dzīvokļu īpašnieki var uzdot savas mājas apsaimniekotājam.

– Vai balkonu var savest kārtībā tās īpašnieks paša spēkiem?

– Ja konstrukcijai nepieciešams tikai kosmētisks remonts (kaut ko nokrāsot, pielabot), tad tas atļauts pašam dzīvokļa īpašniekam. Ja skartas nesošās konstrukcijas un balkons kļuvis bīstams, tad tā remonts ir jāuzdod mājas apsaimniekošanas uzņēmumam. Viņi sagatavos darbu tāmi, ko saskaņos ar iedzīvotājiem.

Pārbaudes mērķis nebūs naudas sods

– Vai prasību pārkāpēji tiks sodīti?

– Gaidāmās inspekcijas pamatmērķis  nav dzīvokļu īpašnieku vienreizēja sodīšana ar naudas sodiem. Cilvēkiem jāsaprot, ka tas ir iesākums uzraugošo iestāžu darbam pilsētvides sakārtošanā. Šīs pārbaudes tiešais mērķis ir problēmas mēroga apzināšana – saprast, cik Rīgā ir māju ar normatīviem neatbilstošām fasādēm un tādu, kurām ir skaidri redzams, ka oriģinālais izskats prasa koka logus, bet īpašnieki ir uzstādījuši neatbilstoša paskata plastikāta logus, kas vizuāli ēku pilnībā sabojā.

– Daļa no šiem pārkāpumiem noteikti ir nosaucami par vēsturiskiem, un pašreizējie dzīvokļu īpašnieki tos ir nopirkuši ar plastikāta logiem vai citiem pārkāpumiem.

– Mēs to saprotam, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem tiks dots laiks, lai likvidētu pārkāpumus. Ja viņi atklāti ignorēs priekšrakstus, tad, protams, lieta var nonākt līdz reālai soda naudai. Arī tad, ja pārkāpumu izdarījis kāds no iepriekšējiem dzīvokļa īpašniekiem, atbildība gulstas uz reālo īpašnieku un viņam jāsaskaņo viss nesaskaņotais vai jālabo nepilnības.

– Ja lodžija ir pievienota dzīvoklim kā istabas daļa – vai tas ir pārkāpums?

– Patstāvīgi, bez tehniska projekta veikt tādus darbus kā apkures radiatoru, sienu, siltinājuma un logu pārvietošanu ir kliedzošs pārkāpums. Šādu darbību sekas nav paredzamas – tas var nopietni ietekmēt pat visas mājas siltumapgādes sistēmas darbību, tomēr būvvaldē ir saskaņoti projekti, kuros pieļauta telpu apvienošana. Projekts jāgatavo sertificētam arhitektam.

– Kādu pārbaudi būvvalde šogad ieplānojusi galvaspilsētas 119., 464., 467. un 602. sērijas daudzstāvu mājās?

– Mēs izvēlējāmies Rīgas daudzstāvu apbūves četras visproblemātiskākās sērijas un tiešām gatavojamies šogad veikt šo ēku tehniskā stāvokļa pārbaudi. Pārbaudei tiks pakļautas ne tikai pašas ēkas, bet arī dzīvokļi. No katras sērijas esam izvēlējušies desmit mājas, tas nozīmē, ka kopā pārbaudīsim četrdesmit mājas un aptuveni 1500 dzīvokļus.

Sliktākajā gadījumā durvis atvērs, pieaicinot policiju

– Spriežot pēc diskusijām sociālajos tīklos par šo jaunumu, rīdzinieki ir šokēti. Par kādām inspektoru pārbaudēm var būt runa, ja valstī ir ārkārtējā situācija un cilvēkiem neļauj apmeklēt savus radiniekus, ar kuriem viņi nedzīvo vienā dzīvoklī?

– Kā māju, tā dzīvokļu apsekošana sāksies tikai pēc tam, kad Latvijā beigsies ārkārtējā situācija un uzlabosies epidemioloģiskais stāvoklis. Ceram, ka tas notiks vasarā. Māju iedzīvotāji par pārbaudēm tiks savlaicīgi brīdināti.

– Ko darīt tad,  ja dzīvokļa īpašnieks nevēlēsies nevienu ielaist savā dzīvoklī un neatvērs inspektoram durvis?

– Ja pēc būvvaldes rakstiska brīdinājuma par gaidāmo pārbaudi inspektoru nelaidīs dzīvoklī, būvvalde var uzlikt dzīvokļa īpašniekam soda naudu par būvvaldes prasību neizpildi. Ja pat tas nemotivēs spītīgo īpašnieku atvērt dzīvokļa durvis, būvvalde būs spiesta uzaicināt atslēdznieku un pašvaldības policiju un veikt dzīvokļa durvju piespiedu atvēršanu. Tomēr mēs ceram, ka iedzīvotāji būs saprotoši un sadarbosies ar būvvaldes darbiniekiem.

– Kā šajā situācijā tiek skaidrotas ikviena īpašnieka tiesības uz viņa privātīpašuma neaizskaramību? Ja īpašnieks ir pret, tad viņa īpašumā iebrukt ar varu taču nav atļauts?

– Būvinspekcijas darbiniekiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums novērtēt ēku tehnisko stāvokli, to starpā dzīvokļos veikto būvdarbu atbilstību normatīviem, ja tie var ietekmēt ēkas tehnisko un vizuālo stāvokli.

– Cilvēki ar sašutumu sociālajos tīklos raksta, ka pie varas esošie tādā veidā nolēmuši pandēmijas laikā nopelnīt uz tautas rēķina.

– Saprotams, ka tas tā nav. Gan šo pārbaužu, gan ēku fasāžu inspicēšanas  mērķis ir pastāvošo problēmu mērogu novērtēšana, lai saprastu, kādi pasākumi jāveic to novēršanai. Pārbaužu laikā tiks pievērsta uzmanība visām nelikumībām dzīvokļos – pārplānojumiem, nelegāliem gāzes apkures pieslēgumiem utt. Ja tādi tiks atrasti, dzīvokļu īpašniekus lūgs tos saskaņot ar būvvaldi vai novērst.

– Ko darīt, ja cilvēki pārbaudes laikā strādā un nav mājās?

– Par pārbaudes datumu un laiku iedzīvotāji tiks informēti rakstiski, tādēļ dzīvokļa īpašniekiem būs laiks, lai to sakārtotu.

– Kas notiks, ja īpašnieki dzīvo ārzemēs, bet dzīvoklis ir izīrēts vai vienkārši slēgts?

– Ar ārzemēs dzīvojošiem dzīvokļu īpašniekiem tiks veiktas pārrunas, lai kopīgi rastu piemērotāko veidu dzīvokļa apskatei.

Pārbaudīs arī dūmu detektorus un tvaika nosūcējus virtuvēs

– Vai dzīvokļos tiks pārbaudīta dūmu detektora esamība?

– Tiks.

– Vai virtuves tvaiku nosūcēju pieslēguma atbilstība normatīvu prasībām tiks pārbaudīta?

– To var pārbaudīt. Sākotnēji, ēku būvējot, tajā bija paredzēta dabiskā ventilācija, bet mūsdienās gandrīz visos virtuvju logos ir plastikāta pakešlogi, kas gaisa cirkulāciju samazina gandrīz pavisam. Šī iemesla dēļ pirms vairākiem gadiem pēc gāzes dienesta lūguma Ugunsdrošības noteikumos tika iekļauta jauna norma. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem mājā esošas gāzes plīts tvaiku nosūcēja pievienošana kopējai dabiskās ventilācijas sistēmai ir aizliegta.

Izejas no situācijas tika piedāvātas vairākas. Piemēram, aizstāt gāzes plīti ar elektrisko vai noņemt tvaiku nosūcēju. Ja tomēr nav iespējams iztikt bez nosūcēja, tad izvēlēties tādu modeli, kas darbojas ar speciālu filtru palīdzību, piemēram, ogļu filtrs (noņem virtuves izgarojumus) vai dūmu filtrs (attīra dažādus tvaiku veidus), kas nodrošina nosūcēja darbību cirkulācijas režīmā. Kā risinājums tiek piedāvāta jauna ventilācijas kanāla izbūve visai mājai (šajā gadījumā projekta izstrādei jābūt piesaistītam sertificētam ventilācijas sistēmas speciālistam, sertificētam ēkas projektētājam un sertificētam arhitektam) vai individuāla dabiskās ventilācijas nodrošināšanas projekta izstrāde konkrētajā dzīvoklī (arī šajā gadījumā nepieciešama sertificēta ventilācijas sistēmu speciālista, sertificēta ēku projektētāja un sertificēta arhitekta palīdzība). Abos gadījumos, kas saistīti ar būvniecību, risinājumi jāsaskaņo ar būvvaldi.

– Kādu naudas sodu var saņemt rīdzinieki par fasādes ārējā veidola bojājumu vai par nelikumīgu pārplānošanu dzīvoklī?

– Abos gadījumos naudas soda apmērs svārstās no 50 līdz 5000 eiro. Pirmajā reizē, protams, ir mazāka summu, bet, ja lūgums novērst pārkāpumu tiek ignorēts, tad atkārtoti īpašnieks var saņemt lielu soda naudu.

– Rīgas dome nesen paziņoja par plānu likvidēt būvvaldi. Kā būvvalde veiks plānotās pārbaudes?

– Pašvaldība neplāno likvidēt būvvaldi pavisam, bet drīzāk reorganizēt to kā atsevišķu patstāvīgu pašvaldības iestādi Rīgas domes Attīstības departamenta sastāvā. Būvvaldes funkcijas netiks atceltas, tādēļ iepriekš plānotās māju tehniskās apsekošanas turpināsies.

Māju remontēt ir pašu iedzīvotāju pienākums

Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ir dati, ka avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī atrodas 225 Rīgas daudzdzīvokļu mājas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko informēja, ka avārijas stāvoklī esošie objekti galvenokārt ir divstāvu koka daudzdzīvokļu mājas ar sausajām tualetēm un izsmeļamajām  bedrēm. Saprotams, ka šādas konstrukcijas nav piemērotas dušu kabīņu, veļas mašīnu vai citu mūsdienās ierasto ierīču radīto notekūdeņu apjomam.

– Vai gaidāmajās būvvaldes pārbaudēs tiks vērtēts tehniskais stāvoklis arī tām mājām, kuru būvēšanas laiks ir pirms kara vai vēl senāk? Vai vērtēsiet tikai to fasādes?

– Pirms kara un padomju laikā būvēto māju tehniskais stāvoklis regulāri jāpārbauda pašiem dzīvokļu īpašniekiem vai to apsaimniekošanas uzņēmumiem, ja viņiem ir deleģēts šāds pienākums, – uzsvēra būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. – Kas attiecas uz pirmskara ēku pārbaudi minētā projekta ietvaros, tad būvvalde tiešām novērtēs tikai fasādes. Pārbaudīs, vai nav nomainīti vecie koka logi uz bezpersoniskiem plastikāta izstrādājumiem ar izmainītu stiklojuma sadalījumu utt. Ja apskates laikā radīsies aizdomas par ēku konstruktīvo elementu izturību, tad ēku pārbaudīs visu kopumā. Savukārt 119., 464., 467. un 602. sērijas daudzstāvu mājās tiks pārbaudīts gan mājas, gan katra dzīvokļa kopējais tehniskais stāvoklis. Tas ir nepieciešams, jo, piemēram, kaut vai vienas nesošās sienas demontāža dzīvoklī var ietekmēt visas mājas stiprību.

– Ja cilvēki dzīvo pirmskara mājā, kura vēl padomju gados stāvēja rindā uz kapitālo remontu, vai varat iedomāties, cik daudz tur atradīsies, ko remontēt? To visu liks apmaksāt iedzīvotājiem?

– Par mājas stāvokli atbild tieši tajā esošo privatizēto dzīvokļu īpašnieki un neviens cits, – paskaidroja Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja Inga Gulbe. – Ja kādu no pārbaudītajām mājām atzīs par avārijas stāvoklī esošu, tad tās remonts, saprotams, būs jāapmaksā pašiem iedzīvotājiem.

Es vēlētos atgādināt, ka kopš šī gada Rīgas iedzīvotāji savām daudzdzīvokļu mājām var saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 50% apmērā no remontdarbu vērtības. Līdzfinansējuma programma darbojas atbilstoši Rīgas domes noteikumiem Nr. 22 „Par pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās Rīgā”.

Programmas ietvaros iespējams saņemt divu veidu atbalstu:

■ palīdzību ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju bīstamo bojājumu novēršanai;

■ palīdzību ēkas sienu, cokola, pārsegumu siltināšanai, jumta seguma atjaunošanai, apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu pārbūvei vai tās nomaiņai un siltināšanai.

Lai piedalītos programmā, nepieciešams sertificēta būveksperta mājas tehniskās apsekošanas atzinums, kurā norādīts, ka attiecīgās mājas konstrukcijas atrodas pirmsavārijas stāvoklī un apdraud cilvēku drošību un dzīvību, tāpēc nepieciešami neatliekami pasākumi mājas atjaunošanai. Ja nepieciešams ēkas konstruktīvo elementu remonts, tad nepieciešams arī būvprojekts.

Papildu informāciju par iespēju pretendēt uz remonta līdzfinansējumu daudzdzīvokļu mājā iespējams iegūt portālā atjauno.riga.lv, rakstot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot pa tālruni 67012061.