Valsts kontrole: „Dzīvojamās mājas pārvēršas graustos!”

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.

Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Revīzijā tika izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus. Konstatēts, ka vairāk kā 50% māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nav veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu un kopumā apsaimniekotāju kārtotās  māju lietas ir nepilnīgas.

Ēku drošības garantēšanā iesaistīto pienākumi lielākoties eksistē tikai „uz papīra”, un zemās maksātspējas dēļ daudzdzīvokļu ēkas nav pienācīgi uzturētas.

Valsts kontrole pēc revīzijas aicinās Ministru kabinetu sniegt atbalstu par mājokļu politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, lai tā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm skaidri novērtētu esošās situācijas cēloņus un izstrādātu risinājumus to novēršanai.

Kā pārliecināties, ka māja ir droša? Valsts kontroles ieteikumi iedzīvotājiem!

■ Vai tu zini, kādā stāvoklī ir tava māja un cik tā ir droša? To vari uzzināt mājas lietā, kura glabājas pie pārvaldnieka.

■ Mājas lietā meklē dzīvojamās mājas apsekošanas žurnālu (vai vizuālās apskates aktu), kurā jābūt ierakstam par to, ko pārvaldnieks ir apskatījis tavā mājā un kādus bojājumus ieraudzījis (plaisas, mitruma un pelējuma plankumi u.c. bojājumi). Bez regulāras vizuālās apskates ne apsaimniekotājs, ne īpašnieki nezina, ka veidojas bojājumi, kuri var novest līdz ļoti dārgam ārkārtas remontam.

■ Ēkas elementu vidējās kalpošanas ilgums:

• jumta nesošajiem elementiem masveida apbūves mājām – 60–70 gadi;

• aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadiem – 15–70 gadi;

• karstā ūdens cauruļvadiem – 15–20 gadi;

• starpstāvu pārsegumiem – 50–70 gadi;

• koplietošanas elektroapgādes tīkliem u.c. elementiem – 30–40 gadi;

• balkoniem masveida apbūves mājām – 20–60 gadi.

■ Mājas lietā meklē tehniskās apsekošanas aktu, kurā sertificēts būvspeciālists aprakstījis mājas un tās elementu tehnisko stāvokli un drošumu. Tehniskā apsekošana jāveic:

• ja vizuālajā apskatē rodas aizdomas par kāda elementa drošumu;

• ja kādam elementam beidzies kalpošanas termiņš.

■ Mājas lietā meklē uzturēšanas darbu plānu nākamajiem gadiem – no tā ir atkarīga apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksa. Plānā jābūt ietvertiem darbiem, lai novērstu visus bojājumus, kas konstatēti vizuālajā apskatē vai tehniskajā apsekošanā. Tā tiks uzkrāta nauda nepieciešamajiem remontdarbiem. Jo īsākā laikā plānots uzkrāt naudu, jo lielāki būs rēķini, bet bojājumi tiks novērsti pirms avārijas vai traģēdijas un māja būs droša.

■ Mājas lietā meklē tāmi kārtējam gadam – apkopojumu par pārvaldnieka aprēķinātajām izmaksām, lai māju uzturētu drošu. Tāmē jābūt ieplānotiem izdevumiem vizuālajai apskatei, tehniskajai apsekošanai, apkopei un remontdarbiem. Tāmes summu sadalot uz mājas platību, veidojas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksa par kvadrātmetru – tavs ikmēneša maksājums.

■ Mājas lietā meklē pārskatu par tāmes izpildi iepriekšējā gadā, lai redzētu:

• cik daudz naudas īpašnieki samaksājuši pārvaldniekam;

• cik daudz ir iztērēts, lai māju uzturētu atbilstošā stāvoklī;

• cik daudz ir izdevies uzkrāt plānotajiem remontdarbiem;

• vai pārvaldnieks ir iekļāvis izdevumus par darbībām, par kurām nav dokumentu – ja nav dokumentu, pārvaldniekam nav tiesību pieprasīt šos izdevumus no īpašniekiem.

Katrs apsaimniekošanas maksas nemaksātājs samazina iespējas izdarīt nepieciešamos darbus un padarīt māju drošāku.