Mainīt vai nemainīt?

Tiksim skaidrībā par to, vai mājas renovācijas ietvaros logi ir jāmaina arī dzīvokļos un kā rīkoties agrāk iestikloto lodžiju īpašniekiem

Naudas daudzdzīvokļu ēku renovācijai ar valsts un Eiropas fondu līdzfinansējumu vairs nav daudz. Pēc šīs programmas administrējošās iestādes finanšu institūcijas Altum datiem, finanšu līdzekļi varētu pietikt vēl aptuveni 230 mājām. Tas nozīmē, ka projektu pieņemšanas programma par 50% līdzfinansējuma saņemšanu drīz varētu beigties, tādēļ dzīvokļu īpašniekiem nāksies pasteigties.

Tikai skaitļi

Līdz 2019. gada martam finanšu institūcijā Altum ir saņemti aptuveni 460 projekti. Apstiprināti ir aptuveni 170 projekti, kuru līdzfinansēšanai garantēti apmēram 31 miljons eiro. 55 mājās darbi jau pabeigti, 78 objektos renovācija rit pilnā jaudā. Tas nozīmē, ka vidēji mājas renovācijas projekts izmaksā 350–360 tūkstošus, no kuriem pusi, bez nekādiem summas ierobežojumiem, iedzīvotājiem atmaksā no ES fondu līdzekļiem. Finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes departamenta direktors Ingus Salmiņš atgādina, ka pilns renovācijas darbu cikls kopā ar dokumentu noformēšanu nav ātrāks par pusotru gadu.

– Tos dzīvokļu īpašniekus, kuri domā par renovācijas nepieciešamību savās mājās, es aicinu pasteigties un lēmuma pieņemšanu neatstāt uz vēlāku laiku, un atnākt uz Altum, lai saņemtu konsultāciju.

Paraugs – Salaspilī

Par labu uzskatāms 120 dzīvokļu ēkas piemērs Salaspilī, Daugavas ielā 2. Šīs mājas renovācijas kopējās izmaksas tika vērtētas ap 1,5 miljoniem eiro. Mājas īpašnieki nenobijās, iesniedza projektu un saņēma grantu 722 tūkstošu apmērā. Dalība Eiropas programmā šai mājai faktiski bija vienīgā iespēja atrisināt daudzās tehniskās problēmas, jo pilna renovācijas summas apmaksa iedzīvotājiem nebūtu bijusi pa spēkam.

Līdz 2023. gadam pēc šāda plāna ir iecerēts renovēt aptuveni 700 daudzdzīvokļu mājas un izlemt, vai konkrētais īpašums būs viens no šī skaita, ir katra dzīvokļa īpašnieka lēmums. Ja cilvēks ir pārliecināts par savu lēmumu, viņa uzdevums par to pārliecināt arī kaimiņus un kopsapulcē pieņemt lēmumu.

Lēmumu pieņemt traucē sīkumi

Reizēm gadās, ka māja lēmumu par piedalīšanos līdzfinansējuma programmā nevar pieņemt, jo sapinas sīkumos.

Viens klupšanas akmens šajā ceļā var izrādīties jautājums par veco logu nomaiņu dzīvokļos un lodžiju aizstiklošanu. Gadās, ka dzīvokļu īpašnieki negrib pieļaut logu nomaiņu, jo viņi tos jau pirms pieciem (reizēm arī desmit, pat – piecpadsmit) gadiem ir nomainījuši. Kaimiņi šo domu apstrīd – ja reiz mainīt logus, tad, lai sasniegtu maksimālo efektu – visai mājai. Vienotu viedokli panākt nav iespējams, bet dārgais laiks tiek zaudēts.

Laba pārvaldnieka pienākums ir parūpēties, lai tāds sīkums neizjauktu iespēju mājai saņemt no Eiropas līdzfinansējuma simtu un vairāk tūkstošu eiro. Jautājums par logiem un lodžiju aizstiklošanu dzīvokļu īpašniekiem ir jāizskaidro un jāatrisina jau laikus.

Ko darīt ar logiem?

Viena no aktīvākajām pilsētām Latvijā patlaban ir Salaspils, jo tur ir renovētas jau vairākas mājas. Patlaban finanšu institūcijai Altum projekta pieteikumus gatavo vairākas AS Rīgas namu apsaimniekotājs apsaimniekotās mājas.

– Lai iedzīvotājiem jau laikus palīdzētu tikt skaidrībā par logu nomaiņu un lodžiju aizstiklošanu, mēs Salaspilī visiem interesentiem organizējam semināru ar dažādu speciālistu piedalīšanos, – informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Seminārs notiks 28. martā kultūras namā „Rīgava” Līvciema ielā 7. Tur iedzīvotāji varēs uzzināt par dažādiem problēmas atrisināšanas veidiem, lai pēc tam, pieņemot lēmumu, izvēlētos savai mājai vispiemērotāko.

Ko iesaka būvvalde?

Februāra beigās speciālisti logu nomaiņas un lodžiju aizstiklošanas jautājumu apsprieda Salaspils novada būvvaldē.

– Galvenais, lai iedzīvotāji, kuri ne tikai interesējas par siltināšanu, bet vēlas iegūt maksimālu labumu, no mums iegūtu saprotamu informāciju par renovācijas mērķiem un ieguvumiem, – uzskata Salaspils novada būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs. – Tad viņi ar zināšanām varēs dalīties kaimiņu starpā un rezultātā būs vieglāk pieņemt gala lēmumu.

Būvvalde ir informēta, ka dzīvokļu īpašnieki visnelabprātāk piekrīt logu nomaiņai un lodžiju aizstiklošanai.

– Uzskatu, ka, sākot sarunu par šo jautājumu, ir jānoskaidro, cik sen dzīvoklī ir mainīti logi. Otra svarīga lieta – saprast, vai esošie logi atbilst prasībām, – skaidro Valērijs Sičovs. – Piemēram, vērtņu dalījumam ir jābūt vienādam visā mājas fasādē. Ja vēsturiski visi logi mājā bijuši divvērtņu, tad dzīvokļa īpašniekam, izvēloties jaunus logus, šis dalījums ir jāsaglabā.

Ja esošie logi mājā vizuāli atbilst fasādes arhitektoniskajām prasībām un ir labā tehniskā stāvoklī, tad būvvaldei nav formālu iebildumu par to saglabāšanu renovācijas laikā.

Vecie logi būs jāmontē no jauna

Cilvēkiem uzreiz ir jāizskaidro, ka, saglabājot vecos logus, tie tik un tā būs jādemontē (jāizņem), lai pēc tam ieliktu atpakaļ jaunizveidotajā logailā. Vienkāršiem vārdiem skaidrojums ir šāds: mājas sienas siltinot, tās kļūst biezākas, tādēļ logi jāizvelk pareizajā līmenī. Paliekot vecajās vietās, logailas veidos tā sauktos aukstuma tiltiņus, pa kuriem siltums izplūdīs, bet aukstums iekļūs, taču siltumu vajag saglabāt pēc iespējas vairāk, jo tāda ir renovācijas un siltināšanas būtība. Tieši tādēļ visi logi darbu laikā tiek izlīdzināti vienā līmenī ar fasādes plakni.

Balkonus aizstiklot ir aizliegts

Ne mazāk sarežģīts jautājums ir pirms desmit vai vairāk gadiem aizstikloto lodžiju liktenis. Dīvaini, taču ir dzīvokļu īpašnieki, kuri par katru cenu vēlas saglabāt veco stiklojumu.

– Uzreiz brīdinu, ka normatīvie akti iedzīvotājiem neatļauj nekāda veida balkonu iestiklošanu, tam nepieciešams projekts, kas saskaņots būvvaldē. Tas nav lēti, tādēļ cilvēkiem ir neizdevīgi, – saka Valērijs Sičovs.

Lodžijas iestiklot ir iespējams, ja to nolemj mājas kopība. Pēc tam saskaņā ar būvvaldes vadītāja teikto mājai arhitektam ir jāpasūta iestiklošanas skice, pēc kuras turpmāk mājas dzīvokļu īpašniekiem būs atļauts iestiklot lodžijas. Skice jāapstiprina dzīvokļu īpašnieku kopībai, pēc tam īpašnieku pilnvarotā persona – pārvaldnieks – to iesniedz būvvaldē. Tad katrs nākamais mājas iedzīvotājs, kurš vēlēsies iestiklot savu lodžiju, vaicās pārvaldniekam šo skici un darbus izpildīs saskaņā ar to.

Vai renovācijas laikā var saglabāt veco stiklojumu? Normatīvie akti saka – nedrīkst. Vienīgais izņēmums – lodžijas, kurās darbi veikti pēc jaunajiem normatīviem, t.i. pēc vienotās stiklojuma skices.

Kā mājai neļaut noslāpt?

Izrādās, ka ekspertiem ir savs viedoklis par lodžiju aizstiklošanu.

– Pieņemsim, ka dzīvokļa īpašnieks veic ļoti kvalitatīvu lodžijas aizstiklošanu, – saka uzņēmuma Baltic Fenster pārstāvis Igors Berkuls. – Pēc siltināšanas ventilācijas trūkuma dēļ uz lodžijas var veidoties kondensāts, pēc tam – arī pelējums, kā rezultātā pēc pusgada var rasties paneļu bojājums. Ja lodžijas tiek stiklotas, tad tikai ar plastikāta paneļiem, kuri pasargā no putekļiem, netīrumiem un nokrišņiem. Šajās sistēmās ir iestrādātas dabiskās ventilācijas atveres. Mēs šādu projektu esam izpildījuši mājā Ķekavā. Rezultātā temperatūra lodžijā ir aptuveni 3 grādus augstāka nekā ārā, bet nav netīrumu, kondensāta. Vienīgais – šajā gadījumā lodžijas ir jāmaina visā mājā vienlaicīgi.

Nedrīkst aizmirst par ventilāciju

– Mēs savu māju dzīvokļu īpašniekiem rekomendējam siltināt mājas fasādi, bet neiestiklot lodžijas, – saka Igors Trubko. – Mājas kopība var lemt arī par šādu risinājumu: pēc iedzīvotāju vēlēšanās lodžijas var iestiklot, bet pēc vienota tehniskā risinājuma, piemēram, ar bezrāmju stiklojumu. Arhitekta pienākums ir nodrošināt ventilācijas sistēmu lodžijās, lai pēc nosiltināšanas tiktu novērsta mitruma veidošanās.

Vairāk par variantiem un iespējām, kas skar kā logu nomaiņu, tā lodžiju aizstiklošanu, būs iespējams uzzināt seminārā 28. martā Salaspilī. Visi laipni aicināti, ieeja seminārā ir bez maksas.

Kā domā Altum speciālisti?

Finanšu institūcija Altum atbild par energoefektivitātes paaugstināšanas programmas gaitu un izpildi daudzdzīvokļu ēkās. Viņi izskata dzīvokļu īpašnieku iesniegumus par iespēju saņemt līdzfinansējumu. Ko domā Altum speciālisti par logu nomaiņu un lodžiju aizstiklošanu?

– Nav noslēpums, ka liels skaits pirms vairākiem gadu desmitiem būvēto daudzdzīvokļu māju patlaban ir sliktā tehniskā stāvoklī, – atbild Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš. Iedzīvotāji kopā ar siltumenerģiju, kas burtiski izkūp gaisā, zaudē arī naudu. Visbiežāk siltums izplūst caur ārsienām, logiem, bēniņiem, pagrabu un lodžijām.  Mājas vājās vietas jeb to, kur katra konkrētā māja visvairāk zaudē siltumu, parāda mājas energoaudits. To veic sertificēts energoauditors, kurš, izvērtējot ietaupījuma iespējas, pateiks, vai nepieciešama logu maiņa.

Svarīgi zināt, ka visus svarīgos lēmumus, to starpā, kādus darbus veikt un vai mainīt logus vai ne, vienmēr pieņem paši iedzīvotāji. Attiecīgi arī renovācijas izmaksas ir atkarīgas no tā, kādus uzlabojumus iedzīvotāji izvēlēsies veikt. Ja iedzīvotāji vienojas kaut kādus darbus neveikt, protams, par to darbu vērtību samazinās izmaksas par renovāciju.

Var būt situācija, ka daļa mājas iedzīvotāju nolemj mainīt logus, taču citi vēlas saglabāt esošos. Tas ir iespējams, un šajā gadījumā dzīvokļu maksājumi būs atšķirīgi. Šādā gadījumā energoauditors varēs pateikt, kā tas ietekmēs kopējo mājas ietaupījumu. Pēc pieredzes varu teikt, ka dažu logu nenomainīšana mājas kopējo rādītāju neietekmē.

Runājot par lodžijām, kas iestiklotas, iespējams, bez saskaņojuma, jāuzsver, ka šo jautājumu kopīgiem spēkiem jārisina būvvaldei, renovācijas darbu projektētājam un iedzīvotājiem. Altum programmā obligāta prasība ir normatīvo dokumentu ievērošana un visu darbu saskaņošana. Ja lodžiju stiklojumu pieļauj būvvalde, Altum noteikti neiebildīs. Tas pats sakāms arī par lodžiju iestiklošanu tikai tiem dzīvokļiem, kuri to vēlas – ja to atļauj būvvalde un normatīvie dokumenti, viss ir iespējams.

Kopumā redzam, ka patlaban arvien vairāk iedzīvotāju visā Latvijā izlemj par labu mājas siltināšanai, izmantojot Altum programmu un Eiropas fondu dāvinājumu. Lai māja pieteiktos programmai un pretendētu uz grantu, kas sedz līdz pat 50% no darbu izmaksām, par mājas renovāciju kopsapulcē jānobalso vismaz divām trešdaļām balsstiesīgo dzīvokļu īpašnieku, kam seko pilnvarotās personas izvēle, tehniskās dokumentācijas sagatavošana, kā arī pieteikums dalībai Altum programmā. Galvenie  ieguvumi, veicot mājas atjaunošanu, ir par 40 līdz 60% zemāki rēķini par apkuri, mazāks rēķins par mājas apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma atlaide. Ne mazāk svarīgs ieguvums ir uzlabots ēkas vizuālais izskats un mikroklimats ēkas iekštelpās, būtiski pieaug arī mājokļa tirgus vērtība.  Pieredze rāda, ka enerģijas ietaupījums pilnībā var nosegt dzīvokļa izmaksas par renovāciju, kas pēc darbu pabeigšanas tiks pievienotas ikmēneša komunālo maksājumu rēķinam.

Katram logam – individuāla pieeja

Uz jautājumiem atbild uzņēmuma Baltic Fenster pārstāvis Igors Berkuls.

– Pieņemsim, ka dzīvoklī logi ir mainīti pirms diviem gadiem. Vai tiešām renovācijas laikā šie logi būtu jāmaina?

– Ideālajā risinājumā katru logu vajadzētu novērtēt individuāli. Iespējams, ka tikai divus gadus veci logi atbilst normatīvos paredzētajai siltumvadītspējai. Nākamā svarīgā lieta – konstrukcijas iebūves kvalitāte. To noteikti vajag pārbaudīt. Renovācijas laikā pat tie logi, kurus izlemts nemainīt, būs jāpārmontē vienā līmenī ar jauno ārsienas līmeni. Tas tiek darīts, lai pēc fasādes nosiltināšanas paneļos neveidotos kondensāts. Dzīvokļu īpašniekiem ir divi jautājumi – vai iespējams atstāt veco logu un kur tas tiks pārvietots renovācijas gaitā.

– Vai prātīgāk būtu pasūtīt jaunus logus, ņemot vērā, ka 50% no šo logu izmaksām sedz ES līdzfinansējums?

– Arī šis ir individuāli risināms jautājums. Ir tādi īpašnieki, kuri pasūta ļoti kvalitatīvus un dārgus logus – to cena svārstās no 600 līdz 700 eiro. Ir īpašnieki, kuri pasūta logus par 200 eiro. Otrā varianta logus būtu ieteicams nomainīt.

– Kā cilvēkam pieņemt pareizo lēmumu?

– Lai palīdzētu iedzīvotājiem, speciālistiem vajadzētu veikt katra loga apsekojumu. Mums tā ir lielākā problēma – satikt katru īpašnieku, apskatīt logus, reizēm pat tos daļēji izjaukt. Lūk, tas ir titānisks darbs! Renovācijai ir svarīgs ne tikai logu tehniskais stāvoklis, bet arī to ārējais izskats un krāsa.

– Var gadīties, ka cilvēki samaksā naudu par logu apsekošanu un beigās izrādās, ka visi logi tāpat ir jāmaina. Acīmredzami vienkāršāk būtu jau sākumā pieņemt lēmumu par labu kvalitātei?

– Jā, tas ir visvienkāršāk, turklāt konflikti tiks novērsti pašā saknē – visi saņems jaunus logus par puscenu.

– Kāds ekspluatācijas laiks ir paredzēts plastikāta logiem?

– Ar plastikas konstrukcijām nekas īpašs nenotiek, izņemot paša materiāla novecošanu, kurš pēc daudziem cikliem silts–auksts kļūs trauslāks, taču tas nekādā veidā nesagādā neērtības loga lietošanā. Svarīgi ir konstrukciju regulāri nomazgāt un sekot līdzi blīvējumu stāvoklim.

– Tehnoloģiskais process virzās uz priekšu, un mūsdienu konstrukcijas taču ir labākas par desmit gadus veciem logiem?

– Tā tas ir – ja kādreiz par īpašiem uzskatīja trīs kameru logus, tad tagad parādījušies jau sešu un septiņu kameru logi.

– Vai tiešām ir jēga maksāt par septiņu kameru logu?

– Pieņemsim, jūs dzīvojat parastā dzīvoklī. Ja jūsu loga siltumvadības koeficients ir 1,3, kā to nosaka normatīvs, tad nav būtiski, cik kameru – trīs, piecas vai sešas – ir logā. Renovācijas laikā projektētājam ir atļauts paredzēt vēl zemāku koeficientu, lai panāktu augstāku siltumnoturību. Tad var gadīties, ka visai mājai būs jāliek biezāks stiklojums.

– Renovācijas laikā tiek likti logi ar svaiga gaisa pieplūdes vārstiem. Vai tādus var iebūvēt arī vecākos logos?

– Protams, tā nav nekāda problēma.