Jūsu dzīvoklī ir 40 viesstrādnieki

Saeimā ir sākts darbs pie grozījumu izdarīšanas likumā, kas aizliegtu deklarēt dzīvesvietu bez īpašnieka piekrišanas

Martā Saeima pieņēma izskatīšanai tautas iniciatīvu „Dzīvesvietas deklarēšana – tikai ar īpašuma īpašnieka piekrišanu”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzklausīja pušu argumentus un uzdeva Iekšlietu ministrijai izstrādāt grozījumus Dzīvesvietas deklarācijas likumā.

„Pietiek stresa un problēmu!”

Kolektīvo iesniegumu par deklarēšanos tikai ar mājas vai dzīvokļa īpašnieka piekrišanu Jānis Vērpels līdzdalības platformā manabalss.lv ievietoja 2023. gada februārī. Gada laikā iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņi – pietiekami, lai to iesniegtu Saeimā.

– Gadījumi, kad svešinieki bez jebkāda tiesiska pamata deklarējas svešā adresē notiek pārāk bieži. Lai anulētu šīs deklarācijas, likumīgajam īpašniekam jāvelta laiks sarežģītām un dārgām darbībām, – raksta Jānis Vērpels. – Lai šādas situācijas novērstu, lūdzu likumu papildināt ar pantu, kas noteiktu, ka personai, kura vēlas deklarēties jebkurā adresē, vispirms jāsaņem īpašnieka atļauja sabiedrisko pakalpojumu portālā latvija.lv. Pateicoties tam, jaunas deklarētās personas parādīšanās vairs nebūs pārsteigums īpašuma likumīgajiem īpašniekiem, kā arī beigsies pārpratumi, kas saistīti ar nezināmu personu rīcību saistībā ar svešu īpašumu. Tas stiprinās iedzīvotāju īpašumtiesības.

Lēmums atlikts

Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš paziņoja, ka sarunas par dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas koriģēšanu notiek jau vairākus gadus, taču vēl nav vainagojušās panākumiem:

– Šīs iniciatīvas autors lūdz iekļaut likumā normu, ka ikvienam, kurš deklarē dzīvesvietu elektroniskajā vidē ar portāla latvija.lv starpniecību, jāsaņem īpašuma īpašnieka piekrišana. Atgādināšu, ka līdzīgas diskusijas notika jau 12. un 13. Saeimas laikā. Toreiz pēc Ministru kabineta norādījuma situācija tika rūpīgi izskatīta un tika izstrādāts priekšlikums papildināt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu ar punktu par atteikumu apstiprināt deklarēšanos. Tomēr 13. Saeima nolēma nevirzīt šo likumprojektu.

Protams, tas ir tīri formāls lēmums, tādēļ šodien vecos grozījumus var izmantot par paraugu.

Ir zināms, ka visā Latvijā reģistrēti aptuveni 400 gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki vērsušies ar iesniegumu par nepiederošu personu deklarācijas anulēšanu. Protams, mums nav zināms, vai šīs personas ir deklarējušās svešos dzīvokļos nelikumīgi vai vienkārši zaudējušas tiesības būt deklarētiem konkrētajā adresē (piemēram, pēc laulības šķiršanas).

Maksās 50 000 eiro

Viens no problēmas risināšanas variantiem, kas valstij izmaksās aptuveni 50 000 eiro, ir sabiedrisko pakalpojumu portāla latvija.lv papildināšana ar jaunām funkcijām, teica Vilnis Vītoliņš.

– Iecerēts, ka pēc tam, kad persona mēģinās aizpildīt deklarāciju noteiktā adresē, sistēma nosūtīs īpašu ziņojumu mājas vai dzīvokļa īpašniekam ar lūgumu apstiprināt jaunās personas deklarāciju.

Taču jāsaprot, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir oficiāla e-pasta adrese, tāpēc būtu jāievieš alternatīva – šāda paziņojuma „papīra” versija.

Piemēram, dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav oficiālas e-pasta adreses vai viņi nelieto internetu, varētu doties uz konkrētu pašvaldības iestādi un risināt tur ar deklarēšanos saistītos jautājumus. Taču jāņem vērā, ka tas radīs ievērojamu administratīvo slogu.

Turklāt, kā atgādināja Iekšlietu ministrijas pārstāvis, – ne visi dzīvokļu īpašnieki atrodas Latvijā, un tas rada papildu grūtības saņemt viņu piekrišanu trešo personu deklarēšanai.

Kā uzzināt par svešinieku?

Kopumā Vilnis Vītoliņš neuzskata, ka iedzīvotāji mūsdienās saskaras ar pārmērīgām grūtībām:

– Attiecībā uz dzīvesvietas deklarācijas anulēšanu likums paredz: ja dzīvokļa īpašnieks atklāj savā mājoklī nezināmu deklarētu personu, viņš vēršas attiecīgajā pašvaldības iestādē. Tālāk šī iestāde veic pārbaudi un atceļ dzīvesvietas deklarāciju personai, kurai nav likumīga pamata dzīvot norādītajā adresē.

Kā cilvēks var uzzināt, vai kāds svešinieks ir pieteicies? Portālā latvija.lv var redzēt deklarēto personu skaitu īpašumā: ja tas nesakrīt ar ģimenes locekļu skaitu, jāsazinās ar attiecīgo pašvaldības iestādi un jāsāk deklarācijas anulēšanas process.

Par nelegāli deklarētām personām var uzzināt arī no saviem komunālo maksājumu rēķiniem.

„Tas ir ļoti slikts signāls...”

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa par sliktu signālu uzskata to, ka sveši cilvēki var veikt kādas darbības mājoklī bez saimnieka atļaujas:

– Tikai pats īpašnieks var izlemt, vai ļaut citai personai deklarēties savā īpašumā, pretējā gadījumā mēs iegūstam absurdus rezultātus. Piemēram, praksē ir gadījumi, kad vienā adresē ir deklarētas līdz 40 personām. Pārkāpēji vienkārši zina, ka šajā adresē var nesodīti deklarēties, un iespēju garām nelaiž.

Jā, īpašnieks var pēc tam anulēt svešinieka deklarāciju, taču tā ir sarežģīta procedūra, un nav saprotams, kāpēc godīgam cilvēkam tas viss jācieš, ja nelikumīgu deklarēšanos var vienkārši novērst.

Daiga Mieriņa arī atgādināja gadījumus, kad dzīvokļa īpašnieks vēršas iestādē ar lūgumu anulēt svešas personas nelikumīgo deklarāciju, taču jau nākamajā dienā pārkāpējs atkārtoti deklarē savu dzīvesvietu tajā pašā adresē:

Īpašniekam atkal jāstaigā pa kabinetiem, jāmeklē savu tiesību aizsardzība – un tā bezgalīgi veselu gadu.

Pēc Saeimas priekšsēdētājas domām, piedāvātās izmaiņas deklarēšanas sistēmā pasargās dzīvokļu īpašniekus no nepatīkamiem pārsteigumiem ar tālejošām sekām:

– Piemēram, nav pieļaujams, ka mājas īpašnieks par sev nezināmām deklarētām personām uzzina tikai tad, kad dodas uz Sociālo dienestu pēc palīdzības vai kāda pabalsta. Pēkšņi viņam paziņo, ka viņa īpašumā ir deklarēts svešinieks, kurš pēc likuma tiek uzskatīts par viņa mājsaimniecības locekli, kas nozīmē, ka godīgajam vientuļajam dzīvokļa īpašniekam nekādi pabalsti vairs nepienākas.

„Kas manai 94 gadus vecajai mātei būtu jādara?”

Savukārt Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka lūdz kolēģus pret grozījumiem izturēties īpaši piesardzīgi, jo tie var sarežģīt, nevis atvieglot Latvijas iedzīvotāju dzīvi:

– Es labi atceros diskusijas par šo jautājumu jau 11. Saeimas sasaukuma laikā. Tiesa, toreiz situācija bija pavisam citāda, piemēram, pirms divdesmit gadiem mums vēl nebija elektroniskā paraksta un citu sistēmu, kas ļauj dzīvokļa īpašniekam ātri vienoties par personas deklarēšanu viņa īpašuma adresē.

Kopš tā laika tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās, taču gribu atgādināt, ka arī tagad mums ir cilvēki, kuri neizmanto ne internetu, ne elektronisko parakstu. Piemēram, manai mātei tagad ir 94 gadi, un viņai pat nav bankas kartes. Ja nolemsim, ka īpašuma īpašnieks atļauju deklarēties savā dzīvoklī var dot tikai elektroniski, tad mana meita vairs nevarēs deklarēties savas vecmāmiņas mājā.

Šādiem cilvēkiem Saeimai ir pienākums nodrošināt dažas alternatīvas elektroniskai deklarēšanas apstiprināšanai, uzsvēra Līdaka.

– Kopumā jācenšas nesarežģīt tūkstošiem iedzīvotāju dzīvi, nevis noņemt daļu administratīvā sloga.

„20 kvadrātmetros deklarēti 15 jaunu Mercedes-Benz īpašnieki!”

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sacīja, ka viņš pats ir saskāries ar nelikumīgu dzīvesvietas deklarēšanu:

– Savulaik uzzināju, ka mūsu dzīvoklī Rīgas centrā ir deklarētas sešas nepiederošas personas. Pēc viņu uzvārdiem uzreiz sapratu, ka tie ir vecāki, kuri vēlējās bērnus pēc dzīvesvietas iekārtot tuvējā prestižajā skolā. Strādājot Rīgas pašvaldībā, pat redzēju, kā atsevišķi pašvaldību darbinieki savu dzīvesvietu deklarē ne tikai Rātsnamā, bet paša mēra kabinetā, lai bērnus pierakstītu labā bērnudārzā.

Atcerēsimies arī laiku, kad iebraukšana Vecrīgā bija iespējama tikai tiekot garām barjerai. Tobrīd uzzinājām par nelielu dzīvokli 20 kvadrātmetru platībā, kurā deklarēti 15 ekskluzīvu automašīnu īpašnieki, kuri tikai vēlējās saņemt caurlaidi iebraukšanai Vecrīgā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere stāsta, ka šobrīd arī ir ļoti daudz līdzīgu situāciju:

– Mūsdienās cilvēki deklarē savu dzīvesvietu ne tikai svešās adresēs vai māju drupās. Viņi deklarējas pat tukšos zemes gabalos, kuriem ir piešķirta adrese. Mēs pieļaujam tiesisko nihilismu, sakot, ka cilvēks nevar dzīvot nedzīvojamās telpās, bet dzīvesvietas deklarēšana tur nav aizliegta.

Viens vai divi problēmgadījumi mēnesī

Par reālo ikdienas situāciju pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas vadītāja Olga Cērpa:

– Tieši mūsu nodaļa nodarbojas ar informācijas par dzīvesvietas deklarēšanu anulēšanu. Šis ir administratīvs process, kas parasti ilgst apmēram mēnesi. 2023. gadā saņēmām gandrīz 4500 īpašumu īpašnieku iesniegumus par nepiederošu personu deklarāciju anulēšanu. Vienlaikus atklājies, ka deklarējoties par sevi nepatiesas ziņas sniedzis 271 cilvēks. Šķiet, ka krāpnieku nav tik daudz – tikai 6% no kopējā skaita, taču mēs, protams, saņemam daudz iesniegumu, vēstuļu un zvanu no neapmierinātiem iedzīvotājiem.

Olga Cērpa uzsvēra, ka Mājokļu un vides departamentā kopumā ir maz problemātisku gadījumu ar deklarāciju anulēšanu, labi, ja viens vai divi mēnesī.

– Daudz biežāk mājokļu īpašnieki pie mums vēršas ar lūgumu par deklarēšanas anulēšanu gadījumos, kad īrnieki ir izvākušies, bet anulēt deklarāciju ir aizmirsuši. Gadās arī, ka dzīvokļa vai mājas īpašnieki lūdz atcelt šķirtā laulātā deklarāciju. Trešais izplatītais gadījums: īpašnieks vispirms mutiski atļāvis kādam radiniekam deklarēties savā adresē, pēc tam pārdomājis un tad vēršas pie mums, lai deklarāciju anulētu.

Iekšlietu ministrijai uzdots izstrādāt grozījumus

Interesanti, ka Rīgas pašvaldības pārstāvji simtprocentīgi neatbalsta tautas iniciatīvu.

– Mēs piekrītam, ka dzīvesvietas deklarēšanai ir jābūt noteiktiem ierobežojumiem, – uzsvēra Olga Cērpa. – Piemēram, īpašuma īpašniekam tiešām būtu jāsaņem informācija, ka viņa adresē ir deklarējusies jauna persona.

Uzklausot pušu viedokļus, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzdeva Iekšlietu ministrijai izstrādāt noteikumu grozījumu projektu. Iespējams, ka problēma ar nekontrolētu dzīvesvietas deklarēšanu, ko ilgus gadus mētā no kabineta uz kabinetu, 2024. gadā tomēr tiks atrisināta.