Vai man pienākas palīdzība?

Kā piemēro mājokļa pabalstu? Speciālisti stāsta par jauniem noteikumiem un atbild uz lasītāju jautājumiem 

Saeima veica grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, nosakot jaunus koeficientus mājokļa pabalsta aprēķināšanas formulā. Iedzīvotāji jautā, kā pretendēt uz pašvaldības palīdzību rēķinu apmaksā.

Atbildes uz lasītāju jautājumiem mēs meklējām kopā ar Labklājības ministrijas un Rīgas sociālā dienesta speciālistiem.

Kas ir mājokļa pabalsts?

Mājokļa pabalstu piešķir dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

Kā aprēķina šādu pabalstu?

Pabalsta aprēķinā izmanto formulu:

P = GMI + K – I, kur:

P – mājokļa pabalsta apmērs;

GMI – garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam (109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā);

K – ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajās maksājumu kvītīs norādīto izdevumu summa;

I – klienta ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai).

Kā Saeimas lēmumi mainīja mājokļa pabalsta pieejamību?

No janvāra līdz 2022. gada beigām mājokļa pabalsta aprēķinos piemēro īpašus GMI koeficientus:

■ atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5;

■ mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 2;

■ pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,5.

Kādas mājsaimniecības ir nosauktas par „pārējām”?

Pārējās mājsaimniecības, kurām piemēro īpašo koeficientu, ir šādas:

■ mājsaimniecība ar nepilnu ģimeni ar 1–2 bērniem;

■ mājsaimniecība ar nepilu ģimeni ar 3 un vairāk bērniem;

■ mājsaimniecība ar pilnu ģimeni ar 1–2 bērniem;

■ mājsaimniecība ar pilnu ģimeni ar 3 un vairāk bērniem;

■ mājsaimniecība bez bērniem, kurā ir vismaz viena darbspējīga persona.

Pabalstu varēs saņemt arī, piemēram, pilnas un nepilnas ģimenes ar bērniem, ģimenes, kurās viena vai vairākas personas ir darbspējīgā vecumā, bet dzīvo kopā ar pensijas vecuma personu vai persona ar invaliditāti.

Bērni un pensionāri ir tā iedzīvotāju kategorija, kura ir mazāk aizsargāta, jo bieži ir atkarīga no citiem cilvēkiem (bērni – no vecākiem, pensionāri – no saviem bērniem), tādēļ koeficienta palielināšana, lai sniegtu mājokļa pabalstu arī pārējām mājsaimniecībām, ir pamatota un nepieciešama, skaidro Labklājības ministrijā.

Kādos gadījumos mājsaimniecībai aprēķina mājokļa pabalstu?

Ir noteikts, ka mājsaimniecības rīcībā pēc komunālo pakalpojumu apmaksas ir jāpaliek noteiktai summai (GMI ar koeficienta piemērošanu):

■ atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – 272,5 eiro;

■ mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – 370 eiro mēnesī uz diviem cilvēkiem un 152 eiro uz katru nākamo ģimenes locekli;

■ pārējām mājsaimniecībām – 163,5 uz vienu cilvēku, 277,5 eiro uz diviem un 114 eiro uz katru nākamo ģimenes locekli.

Ja mājsaimniecība atbilst visiem pārējiem sociālās palīdzības piešķiršanas kritērijiem un tai pēc komunālo pakalpojumu apmaksas paliek mazāka summa „uz rokas”, pašvaldības sociālais dienests izmaksā starpību, aprēķinot mājokļa pabalstu.

Mājokļa pabalstu var saņemt tikai dzīvokļa īpašnieks vai arī īrnieks?

Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tur ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja mājoklis tiek īrēts, ir jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.

Kā notiek pabalsta piešķiršana?

Priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu, kā arī cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.

Kā pieteikties pabastam Rīgā?

Lai piešķirtu mājokļa pabalstu, Rīgas sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības ienākumi un materiālā situācija.

Lai to varētu izdarīt,

■ persona vai mājsaimniecības pārstāvis iesniedz Rīgas sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā iesniegumu un dokumentus, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;

■ aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu apliecinošos dokumentus.

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī, iesniegumu, kas uzrakstīts latviešu valodā un ir personas pašrocīgi parakstīts un kurā norādīts pabalsta mērķis, sniegts izklāsts par mājsaimniecības sociālo situāciju u.c. nozīmīga informācija lēmuma pieņemšanai, iedzīvotāji aicināti iesniegt attālināti, ievietojot to dokumentu kastē, kas atrodas pie katras no 11 Rīgas sociālā dienesta klientu pieņemšanas vietām Rīgā, vai parakstītu ar drošu elektronisko parakstu nosūtīt uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Rīgas pašvaldība portālā latvija.lv ir izveidojusi e-pakalpojumu Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas sociālajā dienestā, kur iztikas līdzekļu deklarāciju var aizpildīt attālināti.

Ja Rīgas iedzīvotājam nav datora un nav iespējas aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju elektroniski, joprojām ir iespēja doties uz Rīgas sociālā dienesta teritoriālo centru, paņemt veidlapas un aizpildīt šo iztikas līdzekļu deklarāciju uz vietas Rīgas sociālā dienesta teritoriālajā centrā vai paņemt līdzi uz mājām un pēc aizpildīšanas kopā ar iesniegumu, kurā norādīts vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs un nepieciešamā palīdzība, un ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu apliecinošiem dokumentiem ievietot to dokumentu kastē, kas atrodas pie katras no 11 Rīgas sociālā dienesta klientu pieņemšanas vietām Rīgā.

Vai ģimenei, kas pretendē uz mājokļa pabalstu, ir nepieciešams maznodrošinātās vai trūcīgās ģimenes statuss?

Nē, statuss nav vajadzīgs.

Ģimenei pieder zemesgabals Pierīgā un viena automašīna. Vai ir iespējams pretendēt uz mājokļa pabalstu?

Pašvaldības sociālais dienests, pirms pieņem lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus.

Par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata:

■ vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu;

■ zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes;

■ sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, bet ne vairāk kā vienu vieglo automašīnu mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus ar motoru;

■ kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentas institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ;

■ nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;

■ bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu;

■ naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā – 272 eiro.

Kādus ienākumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu? Piemēram, vai uzturlīdzekļi ir uzskatāmi par ienākumiem?

Par ienākumiem neuzskata:

■ vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu;

■ no sava īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei;

■ summu, ko persona maksā vai saņem kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

■ ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta;

■ bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu;

■ pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana;

■ pabalstu par asistenta izmantošanu;

■ pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās;

■ pabalstu ar celiakiju slimam bērnam;

■ pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā;

■ sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;

■ studējošā kredītu;

■ stipendijas personām, kuras mācās vai studē, līdz minimālās mēneša darba algas apmēram;

■bērna, kas jaunāks par 18 gadiem, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram;

■ algotos pagaidu sabiedriskos darbus;

■ papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai;

■ atlīdzību par asins vai asins komponentu ziedošanu;

■ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu;

■ līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem;

■ sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim;

■ pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus.

Cik lielu mājokļa pabalstu pašvaldība izmaksās pensionāriem, kas divatā dzīvo četristabu dzīvoklī ar lielu platību?

Rīgas dome noteikumos Nr. 409 Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā ir noteikusi šādus normatīvos izdevumus mājokļa pabalsta aprēķinam:

1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

1.1. par mājokļa kopējās platības 32 m² vienai personai mājsaimniecībā un 18 m² katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;

1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar:

2.1. mājokļa lietošanu noslēgtā dokumenta nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot pielikuma 1. punktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:

2.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m² – 8 eiro par 1 m²;

2.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m², līdz 45 m² – 7 eiro par 1 m²;

2.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m² – 5 eiro par 1 m²;

2.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk par pielikuma 2.1. apakšpunktā minētajos kritērijos norādīto.

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp kādu no šīs mājsaimniecības locekļiem un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šī pielikuma 2.1. apakšpunktā noteiktā īres maksa.

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m³ izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 3 m³ izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 4.1. apakšpunktā noteiktajam 3 m³ izmaksas mēnesī katram mājsaimniecības loceklim;

4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 eiro par mājokļa 1 m² mēnesī papildus 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam mājsaimniecības loceklim, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju – papildus 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 eiro par mājokļa 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.

6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni– atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6m³ izmaksas mēnesī vienam mājsaimniecības loceklim, no kurām ne vairāk kā 3 m³ karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):

7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 eiro par mājokļa 1 m² (nepārsniedzot šī pielikuma 1. punktā norādīto) kalendāra gadā;

7.2. vienas personas mājsaimniecībai, ja persona vecāka par 80 gadiem, dzīvo sev piederošā īpašumā un viņai nav taisnās līnijas radinieku, pabalstu cietā kurināmā iegādei aprēķina par visu mājokļa platību.

8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:

8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar mājokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā mājsaimniecībai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 eiro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;

8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 eiro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.

Vai es varu pats aprēķināt, kāds mājokļa pabalsts man pienākas?

Rīgas domes speciālisti ir sagatavojuši dažus pabalsta aprēķina piemērus.

Piemērs Nr. 1.

Atsevišķi dzīvojošs pensionārs, kura ienākumi ir 350 eiro un kopējo komunālo maksājumu summu mēnesī – 210 eiro.

Mājokļa pabalsta aprēķins, kur P ir mājokļa pabalsts, 109 – GMI sliekšņu summa, 2,5 – koeficients.

P = (109x2,5 + 210) – 350 = 132,50 eiro.

132,50 eiro būs kopējais mājokļa pabalsts, kuru Rīgas sociālais dienests pārskaitīs pakalpojumu sniedzējam , bet 77,50 eiro ir summa, kura klientam pašam ir jāmaksā pakalpojumu sniedzējam.

PiemērsNr. 2.

Mājsaimniecība, kurā dzīvo divas personas – pensionārs un persona ar invaliditāti, kopējie ienākumi ir 550 eiro, kopējie izdevumi par mājokļa lietošanu mēnesī – 390 eiro.

Mājokļa pabalsta aprēķins, kur P ir mājokļa pabalsts, 109 + 76 –GMI sliekšņu summa, 2 – koeficients.

P = (109 + 76)x2 + 390) – 550 = 210 eiro.

210 eiro būs kopējais mājokļa pabalsts, kuru Rīgas sociālais dienests pārskaitīs pakalpojumu sniedzējam , bet 180 eiro ir summa, kura klientiem pašiem ir jāmaksā pakalpojumu sniedzējam.

Piemērs Nr. 3.

Mājsaimniecība, kurā dzīvo viena darbspējīga persona, ienākumi mēnesī ir 400 eiro, kopējie izdevumi par mājokļa lietošanu mēnesī – 304 eiro.

P = (109x1,5) + 304 – 400 = 67,50 eiro.

67,50 eiro būs kopējais mājokļa pabalsts, kuru Rīgas sociālais dienests pārskaitīs pakalpojumu sniedzējam, bet 291 eiro ir summa, kura klientam ir jāmaksā pakalpojumu sniedzējam.

Piemērs Nr. 4.

Mājsaimniecība, kurā dzīvo divas darbspējīgas personas un divas nepilngadīgas personas, ienākumi mēnesī ir 800 eiro, kopējie izdevumi par mājokļa lietošanu mēnesī – 480 eiro.

P = ((109 + 3x760)x1,5) + 480)) – 800 = 185,50 eiro.

185,50 eiro būs kopējais mājokļa pabalsts, kuru Rīgas sociālais dienests pārskaitīs pakalpojumu sniedzējam, bet 463 eiro ir summa, kura klientam ir jāmaksā pakalpojumu sniedzējam.