No nāves punkta

Vai likums par privātīpašnieku zemju izpirkšanu zem daudzdzīvokļu mājām iegūs otro elpu?

Šoruden Saeima ir atgriezusies pie likumprojekta Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums skatīšanas. Paredzams, ka pēc likuma spēkā stāšanās dzīvokļu īpašnieki varēs izpirkt īpašniekiem piederošos zemesgabalus zem savām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Vai dzīvokļu īpašnieku dzīve kļūs vienkāršāka?

Saeimas lēmumu gaida aptuveni 110000 ģimeņu

Atgādinājumam – likums par dalītā īpašuma izbeigšanu bija izstrādāts jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Tieslietu ministrijas piedāvātais pirmais variants parlamentā netika skatīts. Likuma otro variantu izveidoja darba grupa Saeimas deputāta Viktora Valaiņa vadībā. Šādā sastāvā likumprojektu parlaments pieņēma pirmajā lasījumā.

Likumprojekta pirmā lasīšana notika 2018. gada 13. decembrī, pēc tam skatīšana apstājās. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā uz privātīpašniekiem piederošiem zemesgabaliem atrodas 3677 daudzdzīvokļu mājas. Noma par zemi jāmaksā 110900 dzīvokļu īpašniekiem, un visi šie cilvēki no Saeimas gaida lēmumu, kas viņiem ļautu beigt piespiedu nomas attiecības.

Shēma izdevīga zemes baroniem?

Likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu paredz, ka dzīvokļu īpašnieki ar vienkāršu balsu vairākumu (50% + 1 balss) varēs pieņemt lēmumu par privātīpašniekam piederošas zemes zem savas mājas izpirkšanu. Šādā gadījumā viņiem zemes īpašniekam jāsamaksā summa, kas vienāda ar zemesgabala kadastrālo vērtību. Administratīvo izmaksu segšanu uzņemas valsts, tam no valsts budžeta plānots piešķirt līdz 38 miljoniem eiro.

Valsts neparedz finansiālo atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri izvēlēsies izpirkt zemi zem mājas, turklāt privātīpašniekiem piederošās zemes zem daudzdzīvokļu mājām kopējā kadastrālā vērtība 2015. gadā tika vērtēta 130–180 miljonu eiro apmērā. Ja reformas rezultātā līdz 2024. gadam nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība sasniegs tirgus cenu, visu saimniekiem piederošo zemju izpirkuma cena var palielināties līdz 240 miljoniem eiro. Šādi skaitļi mulsina gan dzīvokļu īpašniekus, gan ekspertus.

„Tas pārāk atgādina lielu afēru,” saka Saeimas Mājokļu apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele-Luņova, uzsverot shēmas līdzību ar slaveno elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), pēc kuras ieviešanas Latvijas iedzīvotāji par gaismu pārmaksāja vairāk nekā divus miljardus eiro. Rodas iespaids, ka šī jaunā shēma ir izstrādāta zemes īpašnieku interesēs, jo viņi gūs tik neaptveramu peļņu, kādu nemūžam negūtu civilizēta biznesa ietvaros.

Otrais lasījums – jau šajā gadā

Tā vai citādi, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sākusi likumprojekta par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu gatavošanu otrajam lasījumam, kas, visticamāk, notiks 2020. gada beigās.

Otrajam likumprojekta lasījumam ir iesniegti 58 priekšlikumi. To izskatīšana komisijā turpināsies novembrī.

Normatīvā akta pamatprincipi ir ļoti vienkārši. Zemes izpirkšanai dzīvokļu īpašniekiem ar balsu vairākumu jāpieņem kopības lēmums. Šāds lēmums būs saistošs visiem mājokļu īpašniekiem konkrētajā mājā (pat tiem, kuri balsojuši pret zemes izpirkšanu vai kuriem trūkst līdzekļu savas daļas izpirkšanai).

Zemes izpirkšana skaitļos

Tieslietu ministrija ir veikusi aprēķinus zemes izpirkšanai dažādās mājās. Pēc Tieslietu ministrijas ekspertu domām, izpirkuma izmaksas ietekmēs četri faktori:

■ zemesgabala zem mājas kadastrālā vērtība;

■ izpērkamās zemes platība;

■ dzīvojamās mājas lielums un dzīvokļu skaits;

■ konkrētā dzīvokļa platība.

Pirmais piemērs. Mājai ir jānopērk 500 kvadrātmetri zemes. Ja mājā ir 45–90 dzīvokļi, tad katra dzīvokļa īpašniekam par zemi vidēji jāsamaksā no 200 līdz 800 eiro.

Otrais piemērs. Mājai ir jānopērk 1000 kvadrātmetri zemes. Ja mājā ir 45–90 dzīvokļi, tad katra dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā par zemi vidēji no 400 līdz 1600 eiro.

Vidējā zemes vērtība atsevišķos Latvijas reģionos trīsistabu dzīvokļa īpašniekam ar vidējo platību 65 kvadrātmetri ir šāda: Jelgavā – 396 eiro, Daugavpilī – 270 eiro, Liepājā – 820 eiro, Jūrmalā – 2574 eiro.

Ko saka eksperti?

Aldis Bukšs, Tieslietu ministra biroja vadītājs:

– Esmu pateicīgs Saeimas deputātiem par to, ka viņi ir atgriezušies pie Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekta izskatīšanas. Šis likumprojekts atrodas Saeimā jau piecus gadus. Ļoti ceru, ka šajā posmā mēs beidzot pārvarēsim visas grūtības un novedīsim normatīvo aktu līdz veiksmīgajam trešajam lasījumam. Latvijai ir ļoti svarīgi izveidot mehānismu, kas ļaus dzīvokļu īpašniekiem izbeigt zemes piespiedu nomas attiecības.

Regīna Ločmele-Luņova, Saeimas deputāte:

– Diemžēl Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts ir jāvērtē kā ļoti neizstrādāts un fragmentārs. Tas risina tikai dzīvokļu īpašnieku problēmas daudzdzīvokļu mājās. Tas neattiecas ne uz privātmājām, ne garāžu kooperatīviem, kuri arī ir piespiedu nomas attiecībās. Otrkārt, likumprojekts nekādi nepalīdzēs māju īpašniekiem, to starpā īpašniekiem daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas uz valsts un pašvaldībai piederošas zemes. Pēc būtības šā likuma spēkā stāšanās nepalīdzēs mums pilnībā novērst piespiedu nomas attiecības Latvijā.

Tāpat jāatceras par Tieslietu ministrijas piedāvāto nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības reformu, kuras laikā paredzēts mājokļa un zemes kadastrālo novērtējumu maksimāli tuvināt tirgus cenām. 2020. gada rudenī reforma tika atlikta, jo tā izraisīja pārāk lielu nesapratni valsts iedzīvotāju vidū, turklāt kadastrālās vērtības paaugstināšana stipri sitīs pa kabatu tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas būs pieņēmušas lēmumu izpirkt zemi.

Tas ir vissāpīgākais jautājums: par kādu cenu iedzīvotājiem būs jāpērk privātīpašnieku zeme? Pagaidām mums nav zināma jaunās zemesgabalu kadastrālās vērtības pēc 2023. gada. Šādā aspektā Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā izklāstītie priekšlikumi izskatās pēc koruptīvas shēmas. Manuprāt, patlaban Latvijā tiek gatavots likumīgs pamats milzu peļņas gūšanas iespējai zemes īpašniekiem.

Nav skaidrs arī, kāda izmēra daļas dzīvokļu īpašniekiem būs jāpērk. Baidos, ka daudzām mājām nāksies izpirkt ne tikai funkcionāli nepieciešamos zemesgabalus, bet arī lielas apkārtējās privātiem īpašniekiem piederošas teritorijas.

Atgādinu, ka pašlaik jebkuras mājas īpašnieki Rīgā var vērsties pašvaldības Privatizācijas komisijā ar iesniegumu par mājai sākotnēji piestiprinātā zemesgabala izmēra pārskatīšanu. Privatizācijas komisijai ir pienākums noteikt, cik liels zemesgabals mājai ir funkcionāli nepieciešams un, ja iespējams, maksimāli samazināt iedzīvotāju nomātās zemes platību. Diemžēl vēl joprojām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pārskatīšanas process Rīgā nav pabeigts, tādēļ var izrādīties, ka iedzīvotājiem būs jāpērk vairāk zemes, nekā viņiem tas nepieciešams.

Pašreizējā situācijā mēs nevaram būt pārliecināti, ka atvieglosim cilvēkiem dzīvi, ļaujot izpirkt privātīpašniekiem piederošo zemi zem mājām pēc sagatavošanā esošā likuma normām. Mans viedoklis: vispirms mums ir pienākums veikt visus sagatavošanas darbus, atrisināt iezīmētos neskaidros jautājumus un tikai tad pieņemt šo likumu.

Viktors Valainis, Saeimas deputāts:

– Jā, Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts neatrisina problēmas visiem īpašniekiem, kuru mājas atrodas uz saimniekiem piederošas zemes.  Mēs šo likumu ļoti vienkāršojām ar nodomu. Tā mēs vēlējāmies paātrināt likuma pieņemšanu Saeimā un maksimāli izvairīties no prasībām tiesā, kuras varētu sekot no zemes īpašnieku puses.

Svarīgi saprast – kad šis pamatlikums tiks pieņemts, mēs varēsim to mainīt, piemēram, pieprasīt, lai Saeima maina zemes izpirkuma vērtību vai arī paredz iedzīvotāju finansiālā atbalsta mehānismus. Svarīgi ir beidzot pieņemt pamata normatīvo aktu, ar kuru mēs rīt varētu turpināt darbu.