Cik plāno izspiest no viena dzīvokļa?

Аr kādām tiesībām plāno apkrāpt dzīvokļu īpašniekus, ar likumu atbalstot tik krasu spekulāciju un netaisnību?

Vai dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts ir Latvijas valsts politikas sastāvdaļa atsevišķu grupējumu interesēs? Mums, dzīvokļu īpašniekiem, tiek piedāvāti divi varianti – „nepārtrauktas šausmas vai šausmīgas beigas”. Biedrība „Ausma” tomēr saskata trešo, juridiski neapstrīdamo variantu.

Atgādināsim, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu, raksta Klementijs Rancāns, biedrības „Ausma”  pārstāvis. Dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām par kadastrālo vērtību. Vienlaikus valstī ir izstrādāts jauns kadastrālās vērtības noteikšanas modelis, pēc kura īpašumu kadastrālā vērtība ar 2021. gadu tiks maksimāli pielīdzināta tirgus vērtībai.

Dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas grupas biedrības un denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”  uzskata, ka likumprojekts „Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” konceptuāli ir juridiski nekorekts un netaisnīgs pēc būtības. Uz bardaka un haosa pamata šajā nozarē nevar taisīt vai pieņemt likumu un krāpt dzīvokļu īpašniekus, piedāvājot pieņemt lēmumu pirkt „kaķi maisā”.

Tādēļ piedāvājam veiksmīga risinājuma neapstrīdamus kritērijus šādos punktos.

■ Politiski jāizšķiras un jāsecina likumā, ka Zemes izpirkuma likums tiek pamatots uz Satversmes 116. panta nosacījumiem, jo daudzdzīvokļu mājām piesaistītā dalītā īpašuma zeme ir publiskās lietošanas zeme.

■ Zemes izpirkuma realizēšanai jāveic dzīvojamām mājām piesaistītās zemes pilna visu 3677 dalītā īpašuma īpašnieku zemes statistika, lai noskaidrotu šīs sabiedriskās nozīmes lietošanas zemes patieso tirgus vērtību, par kādu summu tā iegūta; kāda ir šīs zemes kadastrālā vērtība; kādi šai zemei ir apgrūtinājumi  un citus statistiskos datus.

■ Privatizācijas komisijām jāuzliek par pienākumu pabeigt zemes reformu, izstrādājot galīgo piesaistāmās zemes gabala zemes robežu plānu, tajā iezīmējot visus apgrūtinājumus – dzīvojamās mājas, ražojošos objektus, komunikācijas.

■ Jāgroza Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums vai cits likums, lai daudzdzīvokļu māju funkcionāli nepieciešamajiem zemes gabaliem (FNZG) noteiktu jaunu zemes lietošanas statusu – apbūvēta zeme ar dzīvojamām mājām un komunikācijām, kas būs par pamatu noteikt neapstrīdamu, patiesu un jaunu kadastrālo vērtību atbilstoši apgrūtinājumiem.

■ Katram funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) pirms lēmuma pieņemšanas par zemes pirkšanu jānosaka atsevišķa kadastrālā vērtība atbilstoši apgrūtinājumiem un 27.01.2011. lietā Nr. 2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam.

■ Likumā un MK noteikumos jānosaka minimālais funkcionāli nepieciešamais zemes gabala lielums (FNZG) ar formulu. Uzskatām, ka likumprojekts „Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” un dalītā īpašuma zemes apmēra noteikšanas normatīvais regulējums neatbilst ECT sprieduma judikācijas kritērijiem, satur virkni interešu konflikta pazīmes.

■ Jāizstrādā jauns likums – „Dzīvojamo māju likums” – dzīvokļu īpašuma un māju pārvaldīšanas likuma vietā, sakārtojot māju pārvaldīšanas attiecības un nosakot saprotamu un patiesu dzīvojamās mājas īpašuma statusu.

■ Konceptuāli likumā vai MK noteikumos jānosaka, ka vienas pilsētas, ciemata robežās zemes lielums un 1 kv. m. kadastrālā vērtība zem visām mājām atbilstoši dzīvojamo telpu kvadratūrai ir vienāda.

■ Likumā un praktiski jārealizē dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas subjektu izveidošanas noteikumi.

■ Likumā jāatrisina daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās izvietoto nedzīvojamo telpu īpašnieku un/vai nomnieku statuss.

■ Jāizskata privatizēto daudzdzīvokļu māju privatizēto dzīvokļu statuss, kuri nav reģistrēti zemesgrāmatā.

■ Likumprojektā jāatrisina privatizētajās mājās dzīvojošo īrnieku statuss, loma un vieta zemes izpirkuma gadījumā, kas nav risināts.

■ Likumprojektā jāievēro spēkā esošo likumu prioritātes princips. Nav normāli, ka ir spēkā Civillikuma 1067. p., 1068. p., 1069. p., 2138. panta normas, Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17. pants, Likuma par zemes reformu pilsētās 2., 3. un 12. pants un citi likumi, bet tiek veidots pretrunīgs šīm tiesību normām likums par dalītā īpašuma zemes izpirkumu.

Vienas mājas zemes izpirkuma aptuvenā cena.

Misiņa bibliotēkā ir „Latvijas Vēstneša” avīzes, kurās ir nopublicētas ziņas par zemes izpirkuma maksām uz 1939. gada 15. decembri. Tad zemes izpirkuma maksa bija 0,72 lati par 1 kvm. Tātad zemi ieguva par santīmiem, bet grib ar likumu uzlikt izpirkt, pārdot šo faktiski valsts dāvanu par simtiem reižu augstāku cenu, – viens likums, viena taisnība visiem?

Salīdzinājumam piedāvājam izpirkuma maksas aprēķinu vienai četru stāvu mājai ar 44 dzīvokļiem, kuras FNZG uz šo brīdi ir 2110 kv.m. un kadastrālā vērtība – 73551 eiro.

Kā jau teikts, kadastrālo vērtību 73551 dalot uz 44 dzīvokļu skaitu, vidēji vienam dzīvoklim izpirkuma cena ir 1671 eiro, neskaitot bankas procentus. Piebilde: šajā mājā sveša privātpersona no zemes mantinieka 2005. gadā šo zemi iegūst dāvinājumā, un tās kadastrālā vērtība bija 17 830 Ls.

2010. gadā kadastrālā vērtība jau sakāpināta uz 128 008 Ls (tagad – 162 000 eiro), kuru kāda firma no „apdāvinātā” nopirka pa daļām ar trīs dienu starpību. Par pirmo daļu samaksāja 5620 Ls, bet par otro – 1671 Ls, kopā – par 7385 Ls. Un tagad jums, dzīvokļu īpašniekiem, kā vergiem paredz maksāt „jaunās” kadastrālās vērtības summu!

Pajautāsim Tieslietu ministrijai vai Valsts zemes dienestam (VZD), kura ir šīs zemes tirgus vērtība – 73 000 vai septiņi tūkstoši?

Ar kādām tiesībām plāno apkrāpt šīs mājas un visu citu māju dzīvokļu īpašniekus, atbalstot ar likumu tik krasu spekulāciju un netaisnību, kad izpirkuma cena vienai dzīvojamai mājai kā augstākā varētu būt septiņi tūkstoši vienam dzīvoklim vai 3,5 eiro par 1 kv.m, bet atsevišķos gadījumos šo summu, ap 7000 eiro, likumprojektā plāno izspiest no viena dzīvokļa.

Nav šaubu, mantrausība sabojā cilvēka psiholoģiju tik tālu, ka vairs nav ārstējama. Pušu sarunas, ka jāmeklē kompromiss, ir nevietā, un tās nevienu pusi nepārliecina. Šeit risinājums jāatrod valstij, kā jau minēju, – pēc taisnīguma principa. Šo zemi var atsavināt ar likumu, īpašniekiem izmaksājot valsts noteiktu taisnīgu atlīdzību.