Likuma izmaiņas var maksāt vairāk

Iespējams, ka jaunajā gadā daļa sētnieku var palikt bez darba. Vai izmaiņas gaida arī iedzīvotājus?

Jaunajā gadā lielākās izmaiņas iedzīvotājiem sagādās grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Izmaiņu būtība – lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo valstī noteikto mēneša darba algu, no 2017. gada 1. janvāra noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) līmeni.

Lai cik humāna būtu šo likuma grozījumu iecere attiecībā uz visnabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem, tomēr no patiesības neizbēgt – liela iedzīvotāju daļa, iespējams, paliks bez darba. Rīgas apsaimniekotāju asociācijā jau izskan brīdinājums par to, ka sētniekus un citus apsaimniekošanā strādājošos ar nelielu atalgojumu sagaida darbinieku skaita samazināšana jeb atbrīvošana no darba.

Pensija būs, bet vai būs darbs?

Kāda ir likuma grozījumu būtība? Tie izdarīti it kā cēlu mērķu vārdā, jo, izrādās, šobrīd no visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem 1/3 strādājošo apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šie cilvēki nevarēs nopelnīt sev pat minimālo pensiju. Savukārt, no jaunā gada darba devējs par darbinieku maksās sociālās apdrošināšanas iemaksu kā no minimālās darba algas. Pat tad, ja reālā alga būs, piemēram, 100 eiro, nodoklis tiks aprēķinātas kā no 380 eiro (nākamā gada minimālās algas apmērs), bet, atbilstoši izmaiņām vispārējā nodokļu režīmā, no starpības starp faktiski noteikto algu un valstī noteikto minimālo algu sociālās apdrošināšanas iemaksu darba devējs samaksās no saviem līdzekļiem.

Vienīgi, 2017. gads ir noteikts par pārejas periodu, kad sociālās apdrošināšanas iemaksa būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1. janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, nodoklis būs jāaprēķina no 100% valstī noteiktās minimālās algas.

Pavirši izlasot šo ziņu, šķiet, ka tā nu nekādi neskar dzīvokļa īpašnieka intereses, bet, patiesībā, vistiešākajā veidā var atspoguļoties ikmēneša dzīvokļa rēķinā, brīdina Rīgas apsaimniekotāju asociācijā.

Daudzu sētnieku nākotne – bez atbildes

– Līdz ar grozījumu pieņemšanu likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, zem sitiena pirmie uzreiz nonāca sētnieki, – skaidro Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Ļoti daudzi šī amata pārstāvji visā Latvijā saņem mazāku atalgojumu par valstī noteikto minimālo algu. Tātad, apsaimniekotājs no 2017. gada 1. janvāra būs spiests iedzīvotājiem palielināt apsaimniekošanas maksu, lai samaksātu nepieciešamos nodokļu maksājumus par sētnieka darbu, vai arī atbrīvot daļu sētnieku, kuri nav nodarbinātu uz pilnu slodzi, lai nodrošinātu pilnas slodzes darbu palikušajiem.

– Vai pašlaik ir daudz tādu sētnieku, kuri saņem mazāku atalgojumu par valstī noteikto minimālo algu?

– Jā, tāds atalgojums ir visiem sētniekiem, kuri apkalpo vienu vai divas nelielas mājas.

– Bet kā rīkoties, ja šāds darbinieks vienlaicīgi strādā, piemēram, vairākos apsaimniekošanas uzņēmumos?

– Lūk, tas ir jautājums likumdevējiem un Valsts ieņēmumu dienestam. Likumā teikts, ka cilvēks var strādāt nepilnu slodzi vairākos uzņēmumos, taču VSAOI par viņu ir jāmaksā tam darba devējam, kurš darbinieku pirmais ir pieņēmis darbā vai arī tam, pie kura atrodas viņa nodokļu grāmatiņa. Tātad, var izveidoties situācija ar nodokļu pārmaksu, taču to, kā situāciju kontrolēt un kā darba devējs varētu atgūt pārmaksāto nodokli, neviens nav paskaidrojis.

Māja savu sētnieku var nosargāt

– Kas tieši mainīsies sētniekiem?

– Ja cilvēks līdz 2017. gada 1. janvārim ir saņēmis 100 eiro, tad viņa atalgojums nemainīsies. Taču sociālās iemaksas pieaugs vairāk nekā 2,5 reizes. Taču saprotiet, tiešie maksātāji būs dzīvokļu īpašnieki, jo apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieku (un tie ir arī sētnieki) algas un nodokļi ir iekļauti apsaimniekošanas maksā.

– Tātad, ja mājas iedzīvotāji vēlas saglabāt savu sētnieku, viņiem vienkārši ik mēnesi nāksies piemaksāt 60–70 eiro nodokļu palielinājuma nosegšanai?

– Tādi gadījumi ir iespējami. Piemēram, ir mājas, kuras pašas sev ir izvēlējušās sētnieku. Gadījumi ir dažādi – bez darba palicis kaimiņš, jaunā māmiņa, kura nevēlas darbiņu tālu no mājas, tāpat vien uzticams un pārbaudīts sētnieks, u.c. Ja pēc jaunā gada iedzīvotāji vēlēsies, lai sētnieks turpina strādāt ar iepriekšējo slodzi, tad viņiem jāvienojas par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu.

Palikušajiem slodze pieaugs

– Ko darīt, ja iedzīvotāji vairāk maksāt nevēlēsies?

– Visticamāk, ka tādā gadījumā apsaimniekotājs šo sētnieku no darba atbrīvos, vai arī piedāvās apkopt vairākas mājas, lai slodze pieaugtu līdz tādai, ko atalgot ar minimālo algu. Divu vai trīs sētnieku vietā paliks tikai viens. To sauc par kopjamo teritoriju konsolidēšanu.

– Ko darīt, ja apsaimniekotājam konkrētajā rajonā apsimniekošanā ir tikai viena māja un sētniekam nav izdevīgi tālu braukt no cita pilsētas rajona, lai apkoptu šo adresi?

– Šādas problēmas būs jārisina daudziem nelielu apsaimniekošanas uzņēmumu vadītājiem. Uzskatu, ka šādu situāciju risinājums ir specializētu uzkopšanas firmu nolīgšana. Šo risinājumu varētu izmantot daudzi, lai tikai nebūtu jāceļ apsaimniekošanas maksa dzīvokļu īpašniekiem.

– Bet rezultāts būs tikai daļēji sasniegts – sētnieki vienalga prasīs darbu!

– Diemžēl šajā riska zonā uz bezdarbu paliek liels skaits nelielo māju sētnieki. Taču labākā situācijā būs pensionāri, pirmās un otrās grupas invalīdi, kā arī personas pirmspensijas vecumā, kuras beidzamos 12 mēnešus bijušas bez darba, u.t.t. Šiem cilvēkiem saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu sociālās apdrošināšanas iemaksas jāaprēķina no tādas algas, par kādu persona strādā, nevis no valstī noteiktās minimālās darba algas.

– Cik daudz sētniekam ir jādara, lai viņš saņemtu minimālo mēneša algu?

– Manis teiktie piemēri nav normatīvos nostiprināti lielumi, tie izveidojušies kā darba tirgus noteikti vidējie darbu apjomi. Sētnieks minimālo algu saņem, ja apkopj piecstāvu māju ar četrām kāpņu telpām vai deviņstāvu māju ar divām kāpņu telpām. Savukārt to māju sētnieki, kurās ir mazāk par 60–80 dzīvokļiem, jau ir “riska zonā”. Bez tam jāatceras, ka sētnieka algas daļu nosaka arī mājai piegulošā kopjamā teritorija – zaļā zona, celiņi un trotuāri. To noteikt ļoti grūti, jo, vērtējot pēc šiem kritērijiem, nav divu vienādu māju.

Rīgas namu pārvaldnieks rēķinus nepalielinās

Redakcija sazinājās ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks, lai uzzinātu, kā izmaiņas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu ietekmēs pilsētas lielāko apsaimniekošanas uzņēmumu?

Lūk, kādas atbildes saņēmām no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivo Leča:

– Mēs jau laicīgi veicām nepieciešamās darbības, lai mūsu klientu rēķinus izmaiņas likumdošanā neietekmētu.

– Kādas darbības jūs veicāt?

– Vispirms pārskatījām uzņēmuma sētnieku slodzes: daļai darbinieku izteicām piedāvājumu kopt divas vai trīs mājas, nevis vienu, kā iepriekš, daļai sētnieku kopjamos objektus nācās atņemt, lai izlīdzinātu apjomus.

– Cik sētnieku strādā jūsu uzņēmumā?

– Vairāk nekā 1500 cilvēku, taču uzreiz varu paskaidrot, ka jaunās likuma normas “skars” tikai 2,5%. Tie ir darbinieki, kuru slodzi 2017. gadā nāksies vai nu samazināt, vai palielināt. Uzskatu, ka likuma izmaiņas mūsu uzņēmumā negatīvi ietekmēja to cilvēku ienākumus, kuri strādāja labi un daudz un bija gatavi strādāt vēl vairāk.

– Vai jūsu uzņēmumā būs sētnieki, kuri pazaudēs darbu?

– Šādu iznākumu es nevaru izslēgt gadījumos, kad nevarēsim ar cilvēku vienoties par izmaiņām viņa slodzes apjomos. Taču Rīgas namu pārvaldnieks palikušie sētnieki saņems valstī noteikto minimālo vai arī lielāku darba algu, bet iedzīvotājiem nenāksies maksāt vairāk, lai kompensētu sociālās apdrošināšanas iemaksu palielinājumu.