Ministru kabineta noteikumi Nr. 907
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Ceturtdiena, 13 Oktobris 2016 23:02
Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām
Uzziniet, kā apsaimniekotājam jāveic kārtējais remonts un ko jānodrošina, ja notikusi avārija. Ministru kabineta noteikumi viesīs skaidrību par jūsu tiesībām, lai no apsaimniekotāja prasītu savlaicīgu palīdzību!
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja), tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus;
1.2. minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
2. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk – inženierkomunikācijas) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu (turpmāk – remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
■ Kādām pārbaudēm jābūt veiktām?
3. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē. Pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
3.1 Dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvokļa īpašnieks pārvaldniekam nenodrošina iespēju veikt vizuālo pārbaudi, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
■ Kādi mēdz būt remonti dzīvojamās mājās un kā tos organizē?
4. Remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju turpmāku ekspluatāciju. Remonts var būt:
4.1. ārpuskārtas remonts – šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga novēršana;
4.2. plānotais remonts – bojājumu novēršana dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
5. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju piederības robežu nosaka normatīvie akti vai dzīvojamās mājas pārvaldītāja un attiecīgā pakalpojuma sniedzēja noslēgtie līgumi.
II. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervāli un apsekošana
6. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
7. Ja dzīvojamā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženierkomunikācijas, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nedrīkst liegt attiecīgās inženierkomunikācijas īpašniekam nodrošināt tās tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi un tehnisko apsekošanu.
8. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka ražotājs vai normatīvie akti. Ja nav pieejama ražotāja instrukcija vai minētos intervālus un darbības nenosaka normatīvie akti, tās nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
■ Kādēļ apsaimniekotājam ir tiesības noteikt karstā ūdens temperatūru?
8.1 Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, dzīvojamās mājas pārvaldītājs uzrauga un regulē siltumenerģijas režīmu atkarībā no diennakts laika un vasaras vai ziemas perioda.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24. punktu)
9. Ja dzīvojamā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženierkomunikācijas, to tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka attiecīgās iekārtas vai inženierkomunikācijas īpašnieks, ja tos nav noteicis ražotājs vai normatīvie akti.
10. Piesaistītā zemesgabala vizuālās pārbaudes ietvaros tiek veiktas šādas darbības:
10.1. ietvēm un piebraucamajiem ceļiem, tiltiem, laipām un kāpnēm:
10.1.1. divas reizes gadā – lietusūdens noteces vizuālā pārbaude;
10.1.2. divas reizes gadā – seguma un malu stāvokļa vizuālā pārbaude;
10.2. apzaļumojumiem:
10.2.1. divas reizes gadā – koku lapotņu un sakņu stāvokļa vizuālā pārbaude;
10.2.2. divas reizes gadā – apzaļumojumu ietekmes uz dzīvojamo māju, tās iekārtām un inženierkomunikācijām vizuālā pārbaude;
10.3. sētām, žogiem, vārtiem, atbalsta mūriem:
10.3.1. divas reizes gadā – krāsojuma un citu veidu apstrādes vizuālā pārbaude;
10.3.2. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās;
10.3.3. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies citi bojājumi;
10.4. divas reizes gadā – notekūdeņu krājtvertņu un individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, atkritumu konteineru un to laukumu vai atrašanās vietu vizuālā pārbaude.
■ Kas jāapseko vienu reizi gadā?
11. Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas ietvaros reizi gadā tiek veiktas šādas darbības:
11.1. pamatu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:
11.1.1. nav notikusi nosēšanās;
11.1.2. nav radušās plaisas;
11.1.3. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);
11.1.4. nav atlobījies apmetums;
11.1.5. aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus;
11.2. nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:
11.2.1. nav notikusi nosēšanās;
11.2.2. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);
11.2.3. nav radušās deformācijas (piemēram, nosvērumi, izliekumi);
11.2.4. nav radušies mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi, krāsojuma bojājumi;
11.3. jumta un jumta pārkares vizuālā pārbaude:
11.3.1. jumta nesošajām konstrukcijām;
11.3.2. jumta segumam;
11.3.3. jumta šuvēm;
11.3.4. jumta lūkām un savienojumiem;
11.3.5. ūdensnoteku tīrībai;
11.4. fasādes elementu vizuālā pārbaude:
11.4.1. fasādēm, balkoniem, cokoliem un karnīzēm;
11.4.2. logiem un durvīm, to rāmjiem, blīvēm, slēdzenēm, eņģēm, stiklojumam vai virsmai, kā arī koka logu un durvju rāmju pārklājumiem;
11.5. skursteņu un dūmvadu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas un mitruma radīti bojājumi;
11.6. pagraba telpu vizuālā pārbaude:
11.6.1. sienām, grīdām un griestiem, lai konstatētu, vai nav parādījušies mitruma vai pelējuma plankumi vai kondensāts;
11.6.2. lai konstatētu, vai nav radies kondensāts uz ūdensvada caurulēm vai citām konstrukcijām pagraba telpās;
11.6.3. lai konstatētu, vai neiesūcas ūdens.
(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr. 720; MK 07.01.2014. noteikumiem Nr. 4)
12. Reizi gadā veicama dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas, nosēdumi vai kondensāts, kā arī citi pelējumu veicinoši faktori vai pelējuma sēne.
■ Kas jāpārbauda vienu reizi mēnesī?
13. Reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude:
13.1. apkures sistēmai;
13.2. ūdensapgādes sistēmai;
13.3. kanalizācijas sistēmai;
13.4. ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām;
13.5. gāzesapgādes sistēmai.
13.1 Vizuālās pārbaudes ietvaros veicama inženierkomunikāciju ievadu hermētiskuma un koplietošanas telpās esošo logu, durvju, lūku, šahtu, kā arī citu iekārtu un elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Vizuālās pārbaudes intervālus ziemas un vasaras periodam nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24. punktu)
14. Papildus šo noteikumu 10., 11., 12., 13. un 13.1 punktā minētajām pārbaudēm vizuālo pārbaudi veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.
(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr. 720)
■ Ko darīt, ja apsekošanas laikā atklājas, ka nepieciešams neatliekams remonts?
15. Ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldītājs:
15.1. lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17. punktā minētajiem bojājumiem;
15.2. lemj par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, plānotā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kas ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu;
15.3. sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, nepieciešamā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamo māju pārvalda pārvaldnieks, kas nav pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
15.1 Ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs nodrošina šo noteikumu 23. punktā minēto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24. punktu)
16. Būves tehnisko apsekošanu veic, ja kopš dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku (būvju) nodošanas ekspluatācijā vai saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapitalitātes grupu (1. pielikums) attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir pagājis šo noteikumu 2. pielikumā minētais vidējais kalpošanas ilgums.
16.1 Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāla paraugs norādīts šo noteikumu 3. pielikumā.
(MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
III. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumu novēršanas termiņi
■ Kādos gadījumos apsaimniekotājam jānodrošina avārijas remonts, neskatoties uz remontdarbu fondā uzkrāto līdzekļu daudzumu?
17. Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:
17.1. jumta seguma caurtece;
17.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;
17.3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;
17.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;
17.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;
17.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;
17.7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;
17.8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;
17.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;
17.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;
17.11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;
17.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;
17.13. gāzesapgādes sistēmas bojājumi;
17.14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;
17.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;
17.16. inženierkomunikāciju ievadu hermetizācijas bojājumi.
(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr. 720)
18. Tādu dzīvojamās mājas, tās iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumu novēršanu, kas nav minēti šo noteikumu 17. punktā, veic dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.
19. Ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus minēto apstākļu novēršanai.
IV. Prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai
(Nodaļa MK 20.09.2011. noteikumu Nr. 720 redakcijā)
20. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs organizē skaitītāja uzstādīšanu patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei, ja tāds nav uzstādīts dzīvojamai mājai, kurai siltumenerģiju piegādā persona, kas nav energoapgādes komersants.
■ Kādos gadījumos apsaimniekotājs var panākt jūsu mājas siltināšanu?
21. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs plāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas, ja dzīvojamai mājai, kurā siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m2 gadā vai 150 kWh/m2 gadā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei. Aprēķinot vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trīs kalendāra gados, ņem vērā ēkas apkurināmo lietderīgo platību.
(MK 07.01.2014. noteikumu Nr. 4 redakcijā)
22. Plānojot dzīvojamās mājas renovāciju, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic energoefektivitātes pasākumus, kas:
22.1. nodrošina tādu dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, ka siltumenerģijas patēriņš ir mazāks par šo noteikumu 21. punktā minēto siltumenerģijas patēriņa līmeni;
22.2. nodrošina augstāko siltumenerģijas ietaupījumu attiecībā pret pasākuma īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem.
(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24. punktu)
23. Ja konstatē apstākļus, kas veicina siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs veic šādus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai:
23.1. aprīko ārdurvis ar aizvērējmehānismu;
23.2. nodrošina ar siltuma izolāciju apkures sistēmas cauruļvadus un karstā ūdens cauruļvadus, kuri atrodas neapkurināmās telpās;
23.3. nodrošina ar blīvējumu logus un ārdurvis.
(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24. punktu)
23.1 Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānošanai pārvaldītājs var lemt par dzīvojamās mājas energosertifikācijas veikšanu.
Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta piekto daļu.
