Desmit avārijas situācijas

Turpinās atvaļinājumu sezona, un tā reizē ir arī ūdensvadu avāriju sezona bez uzraudzības atstātajos dzīvokļos. Reizēm mājokļu īpašnieki, aizbraukdami atpūtā, aizmirst noslēgt ūdeni, lai gan tā ir pirmā lieta, kas jāatceras, dodoties tūrisma braucienā vai uz vasaras māju. Ko darīt, ja kaimiņi gribot negribot applūdinājuši jūsu dzīvokli? Kas ir atbildīgs par avārijas sekām? Kam mūsu mājokļos jānomaina bojātās caurules, ventiļi un radiatori?

Uz šiem jautājumiem atbild pašvaldības namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Andris Siliņš. Pamatojoties uz sava uzņēmuma praksi, Siliņa kungs skaidro, kā sadalītas atbildības zonas par mājas iekšējām komunikācijām.

Jautājums par atbildības zonām nav radies nejauši. Viss it kā būtu skaidrs – kam pieder caurule, tas arī atbild par tās stāvokli un avārijas sekām. Visas caurules mūsu mājās ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, visa māja kopīgi par tām ir atbildīga.

Bet kā labot un mainīt kopējās caurules? Par to īpašnieku kopumam jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod uzdevums pārvaldniekam. Taču mājas iemītnieki var arī nezināt, ka karstā ūdens stāvvads ir izrūsējis vai karstā ūdens caurulē kaut kur starp stāviem radusies sūce. Tāpēc arī likums nevis dzīvokļu īpašniekiem, bet gan tieši pārvaldniekam uzliek pienākumu pastāvīgi uzraudzīt mājas iekšējās komunikācijas. Jebkurai namu pārvaldei, vai tā būtu pašvaldības vai privātā, jebkurai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai vai biedrībai jāgādā, lai reizi gadā obligāti tiktu veikta mājas tehniskā apsekošana. Tās gaitā apsaimniekošanas uzņēmuma speciālisti novērtē cauruļu un stāvvadu stāvokli. Pamanot tuvojošās avārijas pazīmes, viņiem jāieplāno remonts. Kopējo komunikāciju atjaunošanai vai nomaiņai tiek izmantoti mājas remonta uzkrājumi.

Un te nu mēs nonākam pie galvenā jautājuma: ko uzskatīt par mājas kopējām komunikācijām? Skaidrs, ka sīkās caurules un stāvvadu atzari, kas pievada ūdeni mūsu krāniem un dušām, ir dzīvokļu īpašnieku privātīpašums. Ja avārija notiek šajā komunikāciju posmā, par remontu un avārijas seku likvidēšanu maksā paši iedzīvotāji.

Ar Andra Siliņa palīdzību centāmies noskaidrot, ko uzskatīt par savu un ko par kopējo un ar kādu palīdzību varam rēķināties, ja dzīvoklī sākusi tecēt kāda caurule.

Pirmā situācija

Plīsis dvieļu žāvētājs.

– Dvieļu žāvētājs ir daļa no karstā ūdens piegādes stāvvadu sistēmas, tāpēc, ja tas ir avārijas stāvoklī, to saskaņā ar līgumu remontē vai nomaina uzņēmums, kas apkalpo mājas siltumtīklus. Rīgas pašvaldības namu pārvaldes gadījumā nomaiņu un remontu veic AS Rīgas siltums. Pieteikumus pieņem pa tālruni 80000090, darbs tiek veikts bez maksas.

Ja dzīvokļa īpašnieks pats vēlas uzstādīt jaunu dvieļu žāvētāju (piemēram, dzīvokļa remonta laikā), tad viņš pats sedz visas ar to saistītās izmaksas, kā arī atbild par avārijas sekām, ja tāda notikusi pēc nomaiņas.

Otrā situācija

Noplūde dzīvokļa ievadventilī.

– Ja ūdensvada ievadventilis dzīvoklī ir avārijas stāvoklī, RNP to nomaina par avārijas remontam uzkrātajiem mājas līdzekļiem. Pašam dzīvokļa īpašniekam par šo darbu nav jāmaksā.

Ja dzīvokļa īpašnieks kāda iemesla dēļ pats nolemj mainīt ventili, tad gan viņam šis darbs jāveic par savu naudu. Arī par privātā kārtā uzstādīta ventiļa remontu un avārijas seku likvidēšanu maksā pats dzīvokļa īpašnieks.

Trešā situācija

Ūdensvads plīsis PIRMS dzīvokļa ievadventiļa.

– Mūsu namu pārvalde pilnībā atbild par ūdensvadu LĪDZ dzīvokļa ievadventilim, ieskaitot pašu ventili. Namu pārvalde tādā gadījumā avārijas sekas likvidē atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 prasībām: izmanto mājas remonta uzkrājumus vai veic darbus par saviem līdzekļiem, ja tādu uzkrājumu nav. Tiesa, pēdējā gadījumā pārvaldnieks izrakstīs mājai papildu rēķinu par veikto remontu. Bet pašam dzīvokļa īpašniekam nebūs jāsedz remonta izmaksas un jāmaksā kompensācija applūdinātajiem kaimiņiem.

Ceturtā situācija

Plīsis kopējais stāvvads, bet namu pārvalde atsakās veikt remontu bez maksas, jo iepriekšējā gadā ir brīdinājusi iedzīvotājus par komunikāciju avārijas stāvokli. Pārvaldnieks piedāvāja nomainīt cauruli par mājas uzkrājumiem, bet iedzīvotāji atteicās un tagad it kā ir atbildīgi par jebkuru avāriju.

– Tā ir gluži reāla situācija. Katru gadu apsaimniekošanas uzņēmums apseko mājas, pārbaudot inženierkomunikāciju stāvokli. Ja tādas apsekošanas gaitā fiksēts cauruļvadu neapmierinošs stāvoklis vai par avārijas draudiem (nepietiekams ūdens spiediens, bieža kanalizācijas aizsērēšana) kļuvis zināms no iedzīvotāju sūdzībām, namu pārvaldes pienākums ir ieplānot remontu. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina remonta finansējums.

Nepieciešamos remontdarbus iekļauj nākamā gada tāmes projektā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 namu pārvaldei līdz 15. oktobrim jāinformē iedzīvotāji par mājā plānotajiem remontdarbiem un to izmaksām. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības mēneša laikā pēc tāmes projekta saņemšanas sasaukt kopsapulci un tāmi apstiprināt vai noraidīt.

Ja māja līdz 15. novembrim iesniedz namu pārvaldē kopsapulces protokolu, kas apliecina, ka vairākums dzīvokļu īpašnieku ir balsojuši pret piedāvāto remontu, namu pārvalde vairs nav atbildīga par avārijām attiecīgajos cauruļvadu posmos. Remontdarbu un avārijas seku likvidēšanas izmaksas tādā gadījumā tiek segtas no mājas kopējiem uzkrājumiem.

Piektā situācija

Dzīvoklī plīsis apkures sistēmas stāvvads.

– Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ne tikai apkures sistēmas stāvvads, bet arī radiatori skaitās mājas kopīpašums, tāpēc namu pārvalde garantē dzīvokļa īpašniekam bezmaksas remontu, bet vajadzības gadījumā arī stāvvada bojātā posma un apkures ierīču nomaiņu (darbu apmaksai izmanto mājas kopējos uzkrājumus avārijas remontam). Taču šis noteikums ir spēkā tikai tādā gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nav nomainījis vecos radiatorus.

Ja dzīvokļa īpašnieks pats ir uzlicis jaunus radiatorus, namu pārvalde atbild par stāvvada remontu tikai līdz radiatora noslēgarmatūrai. Izņēmums ir gadījumi, kad dzīvokļa saimnieks kopā ar radiatoru nomainījis daļu stāvvada, tad arī par tā remontu viņš pats ir atbildīgs.

Sestā situācija

Dzīvoklī plīsis no jauna uzstādīts radiators.

– Uzstādot mājoklī jaunus radiatorus uz sava rēķina, īpašniekam reizē vajadzētu noslēgt līgumu ar darba izpildītāju, paredzot firmas garantijas saistības. Pretējā gadījumā par visām avārijas sekām atbild pats dzīvokļa īpašnieks.

Ja sācis tecēt jauns radiators vai savienojuma vieta, tam var būt šādi cēloņi:

1. Nekvalitatīvs materiāls (šādam gadījumam ieteicams saglabāt radiatora vai caurules pirkuma čeku un vērsties ar pretenziju veikalā, pieprasot regresa kārtībā izmaksāt kompensāciju par nekvalitatīvas preces pārdošanu).

2. Nekvalitatīvi veikta radiatora uzstādīšana (čeks un līgums palīdzēs dzīvokļa īpašniekam piedzīt kompensāciju no darba veicēja).

Septītā situācija

Plīsusi ūdens caurule starp stāviem, bet augšstāva kaimiņi nelaiž pārvaldnieku dzīvoklī, lai veiktu apsekošanu.

– Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu dzīvokļa īpašniekam jānodrošina pārvaldniekam brīva piekļūšana inženierkomunikācijām. To pašu daudzas namu pārvaldes paredz pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumos. Ja dzīvokļa īpašnieks šo prasību pilda, namu pārvaldei bez kavēšanās jāreaģē uz avārijas pieteikumu un jālikvidē tās sekas.

Ja kāda persona nelaiž namu pārvaldes pārstāvjus savā dzīvoklī, cietušie kaimiņi var tiesas ceļā piedzīt no tās zaudējumu pilnu kompensāciju (neatkarīgi no applūšanas cēloņa).

Astotā situācija

Noplūde kanalizācijas sistēmā.

– Mūsu namu pārvalde atbild par kanalizācijas stāvvada apsekošanu un apkalpošanu līdz T veida caurulei, kur centrālajam cauruļvadam pieslēdzas dzīvokļa komunikācijas. Attiecīgi jebkuru stāvvada bojājumu, ieskaitot T veida caurules avāriju, namu pārvalde novērš dzīvokļa īpašniekam bez maksas.

Ja avārija notikusi pašā dzīvoklī (piemēram, radusies noplūde izlietnes sifonā), remonta izmaksas sedz un kompensāciju kaimiņiem maksā mājokļa īpašnieks.

Devītā situācija

Namu pārvaldes meistars piedāvā palīdzību applūdušo griestu remontā, bet sola nobalsināt tikai reāli sabojāto daļu. Ko darīt, ja pārējā griestu daļa ir krāsota, nevis tikai balsināta?

– Griestu bojātā daļa kvalitātes ziņā pēc remonta nedrīkst atšķirties no pārējās daļas. Taču katru remonta gadījumu namu pārvalde skata individuāli, lai dzīvokļa īpašnieks nepamatoti nepieprasītu pilnu dzīvokļa kosmētisko remontu uz namu pārvaldes rēķina (tātad uz kaimiņu rēķina).

Desmitā situācija

Dzīvokļa applūšanas cēlonis ir avārija kopējo komunikāciju posmā. Vai iespējams saņemt no namu pārvaldes zaudējumu kompensāciju naudā, vai arī jārēķinās tikai ar tehnisko palīdzību remontdarbos?

– Iedzīvotāji var izvēlēties kompensācijas veidu. Taču, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas, lai plīsušas caurules dēļ radušos zaudējumus RNP kompensē naudas izteiksmē, tad jāpasūta sertificēta speciālista sagatavota remonta tāme un jāsaskaņo tā ar namu pārvaldes iecirkņa būvinženieri un ūdensapgādes (vai siltumapgādes) tīklu inženieri. Ja kāda no pusēm tāmei nepiekrīt, naudas kompensāciju iespējams pieprasīt tikai tiesas ceļā.

Redakcijas piebilde. Mēs aprakstījām visplašāk izmantoto metodi, kā tiek sadalīta atbildība par avārijām mājas iekšējos ūdensapgādes un siltumapgādes sistēmas posmos, bet dzīvokļu īpašniekiem, kas pārņēmuši māju savā valdījumā, ir tiesības slēgt līgumu ar namu pārvaldi arī ar citiem nosacījumiem. Ja jūsu māju neapkalpo Rīgas namu pārvaldnieks un jūs vēlaties zināt, ar ko varat rēķināties avārijas gadījumā, pieprasiet no pārvaldnieka līguma kopiju ar uzņēmumu, kam uzticēta ūdens un siltuma komunikāciju aprūpe.