Saeima atkal pievērsusies parādiem

Pavasarī Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisija sāka izskatīt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un vairākos citos normatīvajos aktos saistībā ar mājokļiem. Vasara tuvojas izskaņai, un deputāti ir gatavi turpināt darbu. Ko varam gaidīt no dzīvokļu īpašnieku un mājas apsaimniekotāja attiecības regulējošajiem likumdošanas aktiem jaunā redakcijā?

Pēc Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītāja Ģirta Beikmaņa domām, likumdevēji ar grozījumu palīdzību cenšas atrisināt ielaisto komunālo maksājumu parādu problēmu.

Situācija ar parādiem valstī nav necik spoža. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem, mūsu cilvēkiem iekrājušies nesamaksāti rēķini par vairāk nekā 30 miljoniem latu. Ļaunākais ir tas, ka nemaksātāju vidū ir tādi, no kuriem neko vairs nevar dabūt – viņi pārdevuši vai ieķīlājuši dzīvokli, bankrotējuši vai aizbraukuši no Latvijas.

Kas ir atbildīgs par šo cilvēku parādiem? Pēc pašreizējiem noteikumiem – kaimiņi, kas ne pie kā nav vainīgi, jo, ja parāds netiek nokārtots, ziemā visa māja var palikt bez siltuma. Likumdevēji it kā piedāvā mums segt svešus parādus, izmantojot šim nolūkam mājas uzkrājumus, tātad ņemt naudu no godprātīgo iedzīvotāju kabatas. Adekvāta problēmas risinājuma joprojām nav.

– Bēdīgākais ir tas, ka visos jautājuma apspriešanas gados Saeima pat nav formulējusi galamērķi, – teic Ģirts Beikmanis. – Bet mērķis ir nepieļaut, ka atbildība par svešiem komunālajiem parādiem gulstas uz apzinīgo dzīvokļu īpašnieku pleciem.

Pēc namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju pārstāvja domām, valsts velti cenšas atrast universālas zāles visiem gadījumiem:

– Efektīvāk būtu meklēt atsevišķus lēmumus. Piemēram, ja vientuļš dzīvokļa īpašnieks ir miris, īpašumu atsavina valsts vai pašvaldība. Kamēr tiek kārtoti dokumenti, krājas komunālais parāds. Kam tas būtu jāmaksā? Liekas gan, ka dzīvokļa ieguvējam.

– Vai arī cits variants: bankā neieķīlāta dzīvokļa īpašnieks piesaka personisko maksātnespēju, – turpina Ģirts Beikmanis. – Cilvēkam ir nodrošināta tiesiskā aizsardzība, un viņš, samierinājies ar to, ka nekustamais īpašums tiks pārdots izsolē, dzīvo vienā mierā. Viņam nav nekādas intereses līdz izlikšanas dienai maksāt dzīvokļa rēķinus, bet pārvaldnieks pat nevar viņu iesūdzēt tiesā, jo parādniekam ir nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Tādā gadījumā par komunālajiem rēķiniem vajadzētu rūpēties maksātnespējas administratoram.

Bet galvenās problēmas sākas tad, ja dzīvoklis pirkts par hipotekāro kredītu vai ir ieķīlāts. Tad pārvaldnieki no parādnieka nevar dabūt ne santīma, jo, tiklīdz viņš pārstāj maksāt bankai, tā atņem īpašumu, bet parāds paliek karājamies gaisā.

– Mēs labi apzināmies bankām piederošo dzīvokļu problēmas mērogus, – saka Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis. – Mēs plānojam mainīt veselu normatīvo aktu paketi un panākt, lai jebkurai personai, kas nopirkusi vai citādi ieguvusi dzīvokli ar parādu, būtu pienākums šo parādu samaksāt.

Pret to aktīvi iebilst komercbanku pārstāvji. Viņi pat draud lēmumu apstrīdēt starptautiskā tiesā, jo Saeima grasoties „sagraut ķīlas institūtu”.

– Bankas jau piecus gadus par to strīdas ar parlamentu, un to intereses aizstāv starptautiskie kreditori, – saka Sakovskis. – Ārējas iejaukšanās dēļ jau apglabāts likumprojekts, kas paredzēja, ka bankām komunālā parāda samaksai jāatdod 10% no līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot parādnieka dzīvokli izsolē.

– Kāds varētu būt risinājums?

– Manuprāt, valdošajai koalīcijai nepietiek politiskās gribas sakārtot šos jautājumus. Bet paraudzīsimies uz šo lietu no otras puses. Ja bankas saka, ka, piešķirot kredītu dzīvokļa pirkšanai, rēķinājušās ar to, ka ķīla netiks apgrūtināta ar papildu saistībām, es varu atbildēt, ka cilvēki, iegādājoties dzīvokļus daudzdzīvokļu mājās, arī nedomāja, ka viņiem būs jāmaksā kaimiņu parādi. Banku argumenti neiztur nekādu kritiku! Mēs iesakām likumos skaidri un gaiši ierakstīt, ka nākamais nekustamā īpašuma īpašnieks uzņemas atbildību par iepriekšējā saimnieka parādiem.

Formāli Saeimas deputāti cenšas pildīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkojumu un piesaistīt komunālo parādu konkrētam dzīvoklim. Kas no tā iznāks un vai parlamentam pietiks daudzinātās politiskās gribas, to uzzināsim rudenī.