Viena avārija uz 16 mājām

Aprīļa vidū vēlu vakarā daudzdzīvokļu paneļu mājas pagrabā Purvciemā, Ieriķu ielā 33, tika atklāta avārija. Aukstā ūdens 100 mm diametra caurulē bija radies milzīgs caurums, pagrabā sākās īsti plūdi. Mājas vecākā kopā ar namu pārvaldes santehniķi par avāriju paziņoja uzņēmuma Rīgas ūdens avārijas dienestam.

– Vai zināt, ko mums atbildēja pilsētas ūdensapgādes uzņēmumā? Mums neesot līguma par avārijas remontu, tāpēc problēma esot jālikvidē pašu spēkiem, – stāsta mājas vecākā Zenta. – Izņēmuma kārtā Rīgas ūdens solīja atslēgt ūdeni, bet tādā gadījumā bez pakalpojuma paliktu prāvs rajons, veselas sešas mājas! Izrādās, ka iekškvartāla ūdensvadam nav noslēdzošo vārstu, tāpēc atslēgt pakalpojumu tikai vienai mājai nav iespējams... Mājas pagrabā ir vārsts pirms galvenā skaitītāja, taču ūdensvads bija plīsis PIRMS vārsta.

Avārijas dienesta brigāde Ieriķu ielā ieradās tieši pulksten 24.00 un atslēdza 340 metru garu iekškvartāla ūdensvada posmu. No pakalpojuma atslēgts izrādījās vesels kvartāls no Kastrānes līdz Burtnieku ielai. Piedevām avāriju likvidētāji atteicās uzlikt plīsumam uzmavu un ieteica santehniķim „aizbāzt caurumu ar koka ķīli”.

Nākamajā dienā pulksten septiņos no rīta Rīgas ūdens avārijas dienesta pārstāvis Zentai pa telefonu izteica pārmetumu, ka viņas vainas dēļ bez ūdens palikušas 16 (!) mājas. It kā Zenta būtu vainīga pie tā, ka iekškvartāla ūdensvadam nav noslēdzošo vārstu. Labi vēl, ka līdz pulksten desmitiem remonts pagrabā bija pabeigts un cauruļvads gatavs ūdens palaišanai.

– Bet... avārijas dienests bija ar mieru sūtīt brigādi galveno vārstu atvēršanai tikai ar nosacījumu, ka dabūs no mums garantijas vēstuli par izsaukuma apmaksu 50 latu apmērā! Kas īsti es esmu? Vai juridiska persona ar naudu kontā? Vai man personiski ir jebkāda iespēja samaksāt par pakalpojumu? Esmu vienkārša pensionāre, mājas vecākā. Ar kādām tiesībām ūdens monopolists ņirgājas par cilvēkiem kā par tādiem pakalpiņiem? Esam kļuvuši par avārijas situācijas vergiem, – pauž sašutumu Zenta.

Mājas vecākā kategoriski iebilst pret to, ka mājai būtu jāmaksā par ūdensvada noslēgšanu. Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” (15. pants) tieši pilsētas pienākums ir „organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde, kanalizācija u.c.) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds”. Ieriķu ielā avārijas laikā ūdens izplūda no pilsētai piederošā ūdensvada posma – pirms mājas drošības vārsta. Tad kam īsti būtu jāatbild par avārijas sekām, tostarp arī par caurules remontu?

– Interesantākais ir tas, ka tie bija pilsētas ūdens zudumi, – saka Zenta, – tāpēc sākotnēji mēs atteicāmies maksāt. Ne man, ne citiem mājas iemītniekiem nebija ne jausmas, ka Rīgas dome pieņēmusi noteikumus, saskaņā ar kuriem ūdensvada ievadi mājās un pat iekškvartālu tīkli (!) nodoti māju īpašnieku aprūpē.

SIA Rīgas ūdens vadās pēc Rīgas domes 2002. gada saistošajiem noteikumiem Nr. 39 „Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi”, kuros teikts:

1.4. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir:

1.4.1. (a) ielas ūdensvada tīkli un pievadi līdz pirmā zemes gabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemes gabala robežu, vai līdz privātkrānam,

(b) kvartāla un īszaru tīkli (tīkli, kuri pievienoti ielas ūdensvada tīkliem un kuriem pievienoti divi vai vairāki objekti), ja tie nodoti pakalpojumu sniedzēja bilancē,

(c) ūdensvadi (100 mm un lielāks diametrs) starp dzīvojamajām mājām,

(d) cauruļvadu armatūra, plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un aku atrašanās vietu.

Cik mīļi skan šie noteikumi! Viss būtu patiešām jauki, ja Rīga būtu apbūvēta ar privātmājiņām uz privātiem zemes gabaliem. SIA Rīgas ūdens visnotaļ izmanto tiesības neapkalpot ūdensvadu, kas atrodas „aiz pirmā zemes gabala robežas”. Tātad iekškvartālu tīkli tagad jāremontē pašiem iedzīvotājiem. Turklāt Rīgas ūdens nekādi nevēlas pamanīt noteikumu punktu, kur teikts, ka uzņēmumam jāapkalpo „ūdensvadi (100 mm un lielāks diametrs) starp dzīvojamajām mājām”. No tā arī izriet SIA Rīgas ūdens atteikums likvidēt avāriju Ieriķu ielā 33 un pārmetumi Zentai, ka tieši viņa esot atstājusi veselu rajonu bez ūdens.

Rīgas domes saistošos noteikumus uzņēmums Rīgas ūdens attiecina uz pilsētas guļamrajoniem, kas apbūvēti ar daudzdzīvokļu mājām, neņemot vērā, ka šeit avārijas gadījumā vienā iekškvartāla ūdensvada posmā ūdens jāatslēdz desmitiem māju! Laba solidaritāte! Kāpēc Rīgas dome pieņēmusi tik absurdu lēmumu, labi apzinoties tā bēdīgās sekas?

– Pēc Arhitektūras un celtniecības ministrijas likvidēšanas mājokļus ar visām komunikācijām un namu pārvaldēm pārņēma Rīgas pašvaldība, – atgādina Zenta, pēc izglītības būvinženiere. – Vai tad Rīgas ūdens jau tolaik nebija atbildīgs par jaunbūvējamo tīklu atbilstību būvnormatīviem? Tagad uzņēmumam jāuzņemas pilna atbildība par to, ka tīkli atstāti bez drošības vārstiem. Tieši Rīgas ūdens nolaidības dēļ tagad nav iespējams no kopējā tīkla atslēgt VIENU MĀJU, kurā notikusi avārija, nākas uzreiz pārtraukt ūdens padevi veselam rajonam. Un kas būtu noticis, ja mūsu māja neatrastu līdzekļus steidzamam plīsušās caurules remontam?

– Šobrīd pēc visvisādām privatizācijām gluži smieklīgi izskatās tīklu apkalpošanas robežas, ja 340 metru it kā mūsu ūdensvada šķērso sešus zemesgabalus, – turpina Zenta. – Uz šiem zemesgabaliem uzbūvētas daudzdzīvokļu mājas, kuras apkalpo vismaz seši uzņēmumi. Kas nopietnas avārijas gadījumā būs atbildīgs par šo nolādēto iekškvartāla ūdensvadu, kuru izmanto 16 mājas? Kā veikt profilaktisko remontu, ja par to jāvienojas sešām namu pārvaldēm?

Rīgā briest paradoksāla situācija. Iekškvartālu tīkli noveco, Rīgas ūdens nevēlas tos labot, bet iedzīvotājiem tas nav pa spēkam. Kas uzņemsies mainīt situāciju?

Pēc mājas vecākās domām, Rīgas domei iekškvartālu pieslēgumu apkalpošana jānodod atpakaļ uzņēmumam Rīgas ūdens. Tas būtu tikai taisnīgi, pasargātu iedzīvotājus no liekiem izdevumiem un palīdzētu saglabāt ūdensvadus. Citādi ilgi nebūs jāgaida, kad bez ūdens paliks visa pilsēta.