Kas met sprunguļus renovācijas riteņos?

Jelgavā un reģionā renovācijas projektus kūrē Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra. Tās direktors Mārtiņš Prīsis uzskata, ka pēdējā laikā Latvijas pilsētām nav viegli iegūt Eiropas līdzfinansējumu mājokļu renovācijai. Kāpēc? To nesaprot neviens. Taču pieteikumu izskatīšanas rezultāti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) liecina, ka šīs iestādes darbā iezagusies kāda sistēmiska kļūda.

– Vispirms daži vārdi par mūsu aģentūru, – saka Mārtiņš Prīsis. – Tās izveide bija viens no nosacījumiem, ko izvirzīja Vācija, lai Jelgava varētu piedalīties kopīgajā renovācijas līdzfinansēšanas programmā. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras dibinātāji ir sešas pašvaldības (Jelgavas, Bauskas, Auces, Ozolnieku, Jēkabpils, Krustpils), divas komercsabiedrības un divas sabiedriskās organizācijas. Vēlāk pievienojās arī Krustpils. Mūsu galvenais uzdevums ir informēt iedzīvotājus par energoefektivitāties un CО₂ izmešu samazināšanas jautājumiem. Kopš Latvijā sākta renovācijas atbalsta valsts programma, lielāko daļu laika mēs faktiski veltām sarunām ar iedzīvotājiem un projektu sagatavošanai.

– Tātad tieši jūs palīdzat iedzīvotājiem sagatavot pieteikumu konkursam par tiesībām saņemt līdzfinansējumu?

– Jā, to pašvaldību iedzīvotājiem, kuras ir starp mūsu biedriem, pat nenākas pašiem doties uz LIAA. Mēs sagatavojam un iesniedzam dokumentus, sekojam to virzībai. Piebildīšu, ka mūsu pakalpojumi dzīvokļu īpašniekiem ir bez maksas.

– Droši vien jums kā nosacītiem pašvaldības pārstāvjiem cilvēki tic vairāk nekā kaimiņiem vai pārvaldniekiem...

– Mūsu nekomerciālais statuss cilvēkiem ir ļoti svarīgs. Nevienam jau nav noslēpums, ka dzīvokļu īpašnieki dažkārt neviennozīmīgi reaģē uz pārvaldnieka aicinājumu veikt renovāciju (sak’, droši vien namu pārvalde ar to kaut ko nopelnīs!). Savukārt, ja ar siltināšanas ideju klajā nāk mājas vecākais, kaimiņiem var rasties aizdomas, ka viņš lobē konkrēta būvuzņēmuma intereses. Cilvēki labi saprot, ka mēs nu gan esam pilnīgi neatkarīgi, pārstāvam pašvaldību intereses un varam novērtēt situāciju no malas, tāpēc mūsu aģentūras dalībai sarunās bieži vien ir liela nozīme.

– Kāda šobrīd ir situācija ar siltināšanu Zemgalē?

– Kad programma nupat tikai startēja, priekšgalā izvirzījās Kurzeme un Vidzeme, kur arī iepriekš plašāk tika veikti siltināšanas darbi, turpretī no Latgales un Zemgales puses projektu tikpat kā nebija. Tagad mēs droši ieņemam trešo vietu valstī ar pieklājīgu skaitu uz renovāciju pretendējošo māju. Tikai Jelgavā vien notiek darbs pie četriem dzīvojamā nekustamā īpašuma objektiem (divi ir projekta stadijā, divi jau tiek realizēti), Auce un Ozolnieki konkursam iesnieguši pa trim projektiem, Bauska – divus, vēl divas mājas ir gatavas veikt renovāciju Jēkabpilī. Kā redzat, mēs esam aptvēruši visas pašvaldības, kas arī bija mūsu tuvākais mērķis.

– Ar kādām problēmām jūs saskaraties, noformējot ar projektu saistītos papīrus?

– Pēdējā laikā problēmas tiešām ir radušās, turklāt ne tikai Zemgalē, bet visā Latvijā. Pirmās pazīmes pamanījām vasarā. Agrāk projektus, kuru realizācijai vēlējās saņemt naudu no ES fondiem, izskatīja Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra (BEMA). Pieteikumu saskaņošana tur vienmēr notika paredzētajā laikā un pēc mums saprotamiem principiem. Tagad, kad BEMA ir likvidēta, Ekonomikas ministrijā notikusi funkciju pārdale, un nu par Eiropas atbalsta programmu mājokļu renovācijai atbildīga ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Latvija uzreiz izjuta, ka konkursam iesniegtie projekti, kā lai to saudzīgāk pasaka, tiek apzināti piebremzēti. Agrāk izskatīšana ilga līdz diviem mēnešiem, tagad gadās, ka LIAA šajā termiņā neiekļaujas. Jāteic, ka mūsu māju projekti ir viena tipa, tāpēc tik ilgas izskatīšanas iemesli nav saprotami. Tiesa šobrīd ir informācija, ka izskatīšanas termiņi pakāpeniski tiks samazināti līdz vienam mēnesim.

– Varbūt pieteikumu ir pārāk daudz?

– Iespējams, bet galvenā problēma, kas „uzpeldēja” pavisam nesen, ir noraiditie projekti. To skaits krasi pieaudzis līdz 60%, turklāt ierēdņi nevis palūdz pieteikumus papildināt vai pielabot, bet uzreiz atzīst projektus par nederīgiem. Kāpēc? Atteikuma pamatojums ir it kā kļūda energoauditā, par kuru nav pat ne vārda konkursa nolikumā. Ekonomikas ministrija un aģentūra atsaucas viena uz otru, bet, cik nu mums lemts saprast, viena no šīm struktūrām ir izgudrojusi izgudrojusi „īpašu formulu” ar kuras palīdzību tiek izvērtēts katrs energoaudits, par pamatu ņemot normatīvos datus. Ja aprēķinu rezultāts komisiju neapmierina, projektu atdod atpakaļ iesniedzējiem ar piebildi, ka energoaudita rezultāti nav ticami un rezultāts nav sasniedzams.

– Formula jums ir zināma?

– Nē! Izbrīnu rada tas, ka LIAA ne tikai izgudrojusi kādu mums nezināmu formulu, bet arī uzlikusi aprēķinu rezultāta latiņu, zem kuras mājām nav ļauts nolaisties. Esam mēģinājuši uzzināt, pēc kādiem principiem tiek veikti aprēķini, bet pagaidām mums tas nav izdevies. Lielais jautājums ir, kāpēc formulu nevarētu publiskot? Tādā gadījumā energoauditori un iedzīvotāji pirms dokumentu izstrādes paši varētu ierakstīt tajā savas mājas datus un uzreiz noteikt, vai ir vērts iesniegt dokumentus LIAA!

– Vai šī problēma ir skārusi arī jūsu projektus?

– Interesanta situācija šai ziņā izveidojusies Aucē. Tur trīs mājas ir ieinteresētas veikt renovāciju. Visas trīs piedalījās valsts programmā (MK noteikumi Nr. 59) un saņēma no budžeta 1000 līdz 2000 latu pilnīgai dokumentu izstrādei, tai skaitā energoaudita veikšanai. Atļausimies apgalvot: valsts tādā veidā ir atzinusi, ka mājas nepieciešams siltināt, un pati apmaksājusi renovācijas priekšdarbu pirmo posmu! Taču pirms dažām dienām mēs saņēmām no LIAA atteikumu – Auces projekti ir atzīti par nederīgiem dalībai Eiropas konkursā. Ko tas nozīmē? Vai to, ka valsts nauda energoaudita posmā ir izmesta vējā? Neticu! Mēs esam likuši lietā visus savus sakarus, lai par absurdo situāciju informētu Ekonomikas ministrijas vadību, un šķiet, ka LIAA lēmumi Auces lietā tiks anulēti.

– Tā ir laba ziņa! Tātad Auces iedzīvotāji varēs vēlreiz pretendēt uz Eiropas naudu.

– Diemžēl šāda birokrātija var aizkavēt projektu realizāciju. Auces iedzīvotāji jau bija sagatavojušies siltināšanai un cerēja, ka darbus izdosies paveikt šoruden un ziemā būs ietaupījums. Bet birokrātiskās kavēšanās dēļ mājas Aucē labākajā gadījumā daļēji tiks renovētas šogad, bet daļa darbu tiks veikta vēlāk. Tādā veidā LIAA soda nevis energoauditorus, nevis namu pārvaldniekus, bet gan iniciatīvu izrādošos dzīvokļu īpašniekus.

– Ja problēma ir tik nopietna, kāpēc par to nerunā augstākajā līmenī?

– Energoauditori un namu pārvaldes baidās par saviem nākamajiem projektiem. Taču mēs sevi uzskatām par pilnīgi neatkarīgu iestādi, tāpēc varam publiski runāt par problēmu, par kuru ir noraizējusies visa Latvija. Lai iešūpotu šo valstij jauno programmu, bija vajadzīgs laiks. Ekonomikas ministrija rīkoja seminārus un tikšanās ar iedzīvotājiem, centās pierunāt, pārliecināt. Bet tagad, kad dzīvokļu īpašnieki ir redzējuši pirmos rezultātus un noticējuši renovācijas izdevīgumam, dalība projektā viņiem kļūst grūti sasniedzama! It kā kāds mums neizprotamu iemeslu dēļ būtu uzsitis pa bremzēm.

Varbūt LIAA tādā veidā cenšas cīnīties pret negodprātīgiem energoauditoriem, kuri savos slēdzienos sola cilvēkiem brīnumus, piemēram, siltumenerģijas patēriņu 20–30 kilovatstundu apjomā uz kvadrātmetru. Mums visiem ir skaidrs, ka tā nevar būt. Tas ir pasīvas mājas standarts. Bet šobrīd atlasi nav izturējusi Auces māja, kurā pēc renovācijas energopatēriņam būtu nedaudz jāpārsniedz 100 kilovatstundu. Tādu pieeju nav iespējams izskaidrot, tas ir liels trieciens iedzīvotājiem.