Sētnieka cena: sarēķināsim, par ko maksājam!

Dzīvokļu īpašnieki cītīgi mācās skaitīt savu naudu. Nesen šāds eksperiments tika veikts mūsu mājā: kaimiņi ar zīmuli rokā sarēķināja, ka tikai par sētnieka pakalpojumiem vien katru mēnesi pārskaita namu pārvaldei aptuveni 500 latu. Rezultāts mājas iemītniekus patiesi satrauca. Visi vēlējās zināt, kur paliek tik prāva naudas summa?

Sētnieks jebkādu dalību šai lietā noliedza un apgalvoja, ka no namu pārvaldes saņem aptuveni 200 latu mēnesī. Šī ziņa mājas iemītniekos viesa vēl lielāku nemieru: 300 latu liktenis bija miglā tīts, sirdī iezagās pavisam nelabas aizdomas.

Taisa Štāle piekrita rubrikā „Mājas ekonomija” pastāstīt par likumīgo kārtību, kādā sētniekam tiek aprēķināta alga.

– Latvijā pastāv divas sētnieka darba samaksas sistēmas. Vienu no tām lieto pašvaldības namu pārvaldēs, kur plānošanas nodaļa precīzi nosaka maksu par katru mājas sanitārās kopšanas darbu. Pārvaldnieks zina, kāda teritorija nodota sētnieka aprūpē, cik bieži viņam tur jāveic vieni vai otri darbi, cik katrs no tiem maksā. Saskaitot izcenojumus, iespējams aprēķināt tīrības uzturētāja vidējo mēnešalgu. Privātajos apsaimniekošanas uzņēmumos nereti rīkojas citādi – sētniekam nosaka cietu algu pēc vienošanās.

Sētnieku alga pašvaldības un privātajos apsaimniekošanas uzņēmumos parasti daudz neatšķiras (ja nu vienīgi aktīvākie iedzīvotāji, izveidojuši sabiedrību, vēlas piemaksāt sētniekam par centīgu darbu vai palielināt viņam algu, lai nezaudētu labu darbinieku).

– Jebkurā gadījumā sanitārā kopšana ir viens no dārgākajiem pakalpojumiem, ko saņem māja, – apgalvo Taisa Štāle. – Diemžēl bieži vien nākas pārliecināties, ka iedzīvotāji nesaprot, kā veidojas tā cena.

Un tad cilvēki, kā tas bija pieminētajā mūsu mājas gadījumā, dodas pie pārvaldnieka un saka: „Jūs it kā maksājot sētniekam 500 latu mēnesī... Par tādu naudu jebkurš no mums būtu gatavs to darbu darīt!” Taču tad, kad situācija ir noskaidrota, nav vairs neviena, kas vēlētos ķerties pie slotas.

– Pieņemsim, ka uz papīra sētnieka alga ir 270 latu, – saka Taisa Štāle, – bet faktiski viņš saņem tikai nedaudz virs minimālās algas. Tagad pieskaitīsim šai summai oficiālos nodokļus, kas jāmaksā darba devējam. Iznāk 335 lati. Papildus katru mēnesi mēs atskaitām līdzekļus atvaļinājumam un darba nespējas rezervei, lai izmaksātu sētniekam atvaļinājuma naudu un vajadzības gadījumā nolīgtu aizstājēju. Šim mērķim namu pārvalde var rezervēt 10 līdz 15 procentus no ikmēneša maksājumiem.

Piedevām vēl par to naudu, ko iedzīvotāji samaksā par mājas sanitāro kopšanu, pārvaldniekam jānopērk sētniekam nepieciešamais inventārs, darba apģērbs, mazgāšanas līdzekļi, saka pieredzējusī grāmatvede. Tam tiek atlikti 10 procenti no darbinieka algas.

Ar to arī aptuvenus aprēķinus var beigt. Taisa Štāle uz kalkulatora ekrāna rāda iegūto rezultātu: sanāk 469 lati. Tā ir summa, ko katru mēnesi par sētnieka darbu maksā daudzdzīvokļu māja. Pieņemsim, ka mājā ir 5000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Tādā gadījumā katram iedzīvotājam par sanitāro kopšanu nākas maksāt aptuveni 10 santīmu par kvadrātmetru.

Dzirdētais un redzētais ir viesis skaidrību, tomēr man palikuši daži jautājumi.

– Vai jūs nerīkojaties pārāk vērienīgi, ik mēnesi inventāra iegādei paredzot 30–40 latu?

 Tā ir vidējā summa, ko iesaka prakse. Taču tas nepavisam nenozīmē, ka visi ieplānotie līdzekļi tiks iztērēti.

– Kas notiek ar pārpalikumu, vai namu pārvalde to paņem sev?

– Nē, pēc noteikumiem šai naudai jāatgriežas mājas fondā. Pēc tam, ja iemītnieki tā nolemj, uz inventāra rēķina ietaupīto naudu var izlietot, piemēram, sniega novākšanas tehnikas nomai vai citām mājas vajadzībām.

– Pieņemsim, ka darbinieks nav slimojis un nav gājis atvaļinājumā. Vai pagaidu sētnieka darba samaksai paredzēto naudu arī māja saņems atpakaļ?

– Slimības pabalstam domāto naudu saņems, bet neizmantot atvaļinājumu sētniekam nav tiesību. Dažkārt cilvēki iesaka sētnieku nelaist atvaļinājumā un par ietaupīto naudu, piemēram, nokrāsot mājas ārdurvis. Mēs no savas puses varam ieteikt tikai vienu variantu: sētnieku tomēr laidīsim atvaļinājumā, tikai viņa prombūtnes laikā nealgosim aizstājēju, bet uzticēsim kopšanu pašiem mājas iemītniekiem (protams, ja viņi būs ar mieru bez maksas gādāt par tīrību). Tā māja patiešām var ietaupīt nedaudz naudas, lai veiktu nelielus remonta darbus.

Šeit izklāstītie aprēķini dod priekšstatu, kā veidojas lielas daudzdzīvokļu mājas sētnieka darba samaksa. Nelielām mājām ir savas specifiskas problēmas, ko ir vērts iztirzāt atsevišķi...