Atmaksājiet mūsu 23 tūkstošus eiro!

Mājas iedzīvotāji tiesājas ar apsaimniekošanas uzņēmumu jautājumā par lieliem ūdens zudumiem

Rīdzinieks Dmitrijs stāsta, kā nederīga mājas ūdens patēriņa ievadskaitītāja un apsaimniekošanas uzņēmuma neizdarības dēļ viņa 65 dzīvokļu mājai vairākus gadus nācies maksāt lielas summas par ūdens patēriņa starpību. Nesen dzīvokļu īpašnieki cēluši prasību tiesā pret mājas apsaimniekotāju un cer atgūt pārmaksātos 23 tūkstošus eiro.

Pārmaksājām 15 eiro mēnesī

– Gadu no gada, kamēr vien dzīvojamo māju Rīgā, Klīveru ielā 1 apsaimniekoja apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), iedzīvotāji par ūdens patēriņa starpību maksāja vidēji 15–16 eiro no dzīvokļa, – stāsta Dmitrijs. – Dzīvokļu īpašnieki uz RNP nosūtīja apmēram desmit vēstules ar jautājumiem par tik lielas ūdens starpības cēloņiem, kā arī par iespējām šo problēmu novērst.

Uz katru šādu vēstuli saņēmām standarta atbildes uz trim četrām lapām, no kurām parastam cilvēkam vispār ir grūti kaut ko saprast. Viena no interesantākajām situācijām izvērtās ap jautājumu par SIA Rīgas ūdens piederošo mājas ievadskaitītāju – uzdevām jautājumu, vai šī aparāta verifikācijas termiņš nav beidzies, vai skaitītājs ir darba kārtībā. Atbildi, ka skaitītājs verifikāciju izturējis veiksmīgi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, saņēmām tieši desmit dienas pēc skaitītāja verifikācijas termiņa beigām. Turklāt, kā izrādījās, RNP jau bija saņēmis Rīgas ūdens priekšrakstu par to, kādēļ pakalpojuma piegādātājs nevar skaitītāju nomainīt un kādi tehniski trūkumi apsaimniekotājam jānovērš. Tikai uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks šos trūkumus nenovērsa divus gadus.

– Kā bija jārīkojas, lai mājā uzstādītu jaunu, verificētu ūdens patēriņa skaitītāju?

– Rīgas ūdens priekšrakstā bija skaidrojums, ka no ierindas izgājis pirms skaitītāja esošais noslēgvārsts, tāpēc pakalpojuma piegādātāja meistari nevarēja demontēt veco un uzmontēt verificētu skaitītāju. Noslēgvārsta nomaiņa ir mājas apsaimniekotāja atbildība, vienīgi RNP šo uzdevumu ignorēja vairākus gadus un neko nedarīja, lai nomainītu noslēgventili. Rezultātā dzīvokļu īpašnieki pārņēma mājas pārvaldīšanas tiesības, izvēlējās citu apsaimniekotāju, un, ticiet vai ne, situācija tika atrisināta ļoti ātri. Māju no RNP pārņēmām 2023. gada 1. aprīlī un jau 4. aprīlī saņēmām aktu, ka Rīgas ūdens skaitītājs ir nomainīts. Kopš tā laika ūdens patēriņa zudumi mūsu mājā ir minimāli.

Mēs cietām milzīgus zaudējumus

– Jūs minējāt, ka bija bojāts noslēgventilis pirms kopējā mājas skaitītāja. Ko tas nozīmē?

– Lai ūdens patēriņa skaitītāju nomainītu, vispirms ir jāpārtrauc ūdens padeve mājai, aizverot noslēgventili, tad jādemontē vecais skaitītājs, tā vietā jāuzmontē jaunais skaitītājs un atkal jāatver ventilis, atjaunojot mājai ūdenspadevi. Taču ventilis bija izgājis no ierindas – tas neslēdza ūdens padevi, tādēļ skaitītāju nebija iespējams noņemt, neapplūdinot visu pagrabu. Kad mājā darbu sāka cita apsaimniekošanas organizācija, ventili salaboja četrās dienās, turklāt darbu izmaksas bija nebūtiskas – salīdzinot, tie bija daži centi pret zaudējumiem, kas iedzīvotājiem bija nodarīti iepriekš.

– Es pareizi sapratu, ka ūdensvada noslēgventiļa remontdarbus neveica RNP?

– Šo remontu jau veica mājas jaunais pārvaldnieks.

– Un tad jūs nolēmāt sniegt prasību tiesā pret iepriekšējo apsaimniekotāju?

– Jā, pagājušā gada nogalē mūsu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pret RNP cēla prasību tiesā. Prasību pieņēma, un juriste saka, ka mums ir iespēja uzvarēt, jo dzīvokļu īpašnieku zaudējumus var pamatot ar skaitļiem, kas nemelo. Savukārt RNP jurists, kā atbildētājs, sniedzot komentāru tiesai, norādījis, ka, tā kā apsaimniekotājam ar dzīvokļu īpašniekiem nav noslēgts līgums, tad par apsaimniekotāja atbildību nevar būt ne runas (jāuzsver, ka šī viena tēze vien ir atsevišķas izpētes vērta).

– Kas veido 23 tūkstošus eiro jūsu prasībā pret RNP?

– Aprēķinājām visu ūdens patēriņa starpību, kas vairākus gadus bija norādīta rēķinos, no tās atņēmām 20 procentus, kas skaitās pieļaujamais ūdens zudums, izteicām šo apjomu naudā, un tie izrādījās 23 tūkstoši eiro. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 30. punktā noteikto, dzīvokļu īpašniekiem pat nav jāprasa apsaimniekotājam ūdens zudumu cēloņi. Tiklīdz rādījumos parādās kādas anomālijas, – to cēloņu meklēšana un novēršana ir apsaimniekotaja pienākums.

Noteikumos teikts: „Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informēt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības mazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot. Ja pārvaldnieks šajā punktā noteiktos pienākumus nevar veikt divu mēnešu laikā, par to rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus, norādot plānoto termiņu”.

Mūsdienu pasaulē, cerams, arī RNP, ir IT sistēmas, kas veic patēriņu monitorēšanu. Un, ja trīs mēnešu laikā tika novērots ūdens zudums, kas pārsniedza 20%, tam bija jākalpo par signālu, ka kaut kas nav kārtībā. Un mūsu mājas ūdens zudumi daudzus mēnešus sasniedza 70%. Taču nekādas apsaimniekotāja darbības nesekoja – RNP neatsūtīja pat santehniķi, lai gan iedzīvotāji to vairākkārt prasīja.

Daudzi skaitītāji ir bojāti

Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datiem, Latvijā 16% publisko ūdens skaitītāju ir bojāti.

Laikā no 2021. gada līdz 2023. gada jūlijam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veica inspekciju 23 pilsētās, pārbaudot 201 publisko ūdens skaitītāju. No tiem 58 nodoti neplānotai pārbaudei. Rezultāti liecināja, ka no 201 mēraparāta 33 jeb 16% tika konstatētas neatbilstības metroloģiskajām prasībām. Visbiežākais neatbilstības iemesls – ārpuskārtas verifikācijas pārbaudes neizturēšana. No 20 skaitītājiem pārbaudi neizturēja 58. Otra biežākā neatbilstība – verifikācijas pārbaužu regularitātes neievērošana, tādi bija 11 skaitītāji. Visbiežāk uzņēmumi ar verifikācijas laiku neievērošanu bija grēkojuši jauniem mēraparātiem, kuri kalpoja pirmo termiņu. Pēc PTAC datiem, 89% gadījumu pirms kopējā ūdens patēriņa skaitītāja bija uzstādīti mehāniskie filtri, kas liecina, ka pakalpojumu sniedzēji centās uzlabot ūdens kvalitāti un nodrošināt precīzāku tā patēriņa uzskaiti. Pārbaudes rezultāti apstiprināja, ka mehāniskā filtra izmantošana nodrošina precīzāku ūdens uzskaiti. Saskaņā ar PTAC datiem, neatbilstība metroloģiskām prasībām tika konstatēta arī jaunajiem skaitītājiem. Šāds rezultāts varētu būt saistīts ar sliktu ūdens kvalitāti un to, ka pat jauns ūdens skaitītājs ne vienmēr nodrošina nepieciešamo precizitāti visus četrus gadus.

Nomainīja skaitītāju – dzīve uzlabojās

– Cik ilgi mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītājs nedarbojās?

– Divus gadus skaitītājs patērēto ūdeni vienkārši uzskaitīja nepareizi, kaut arī saskaņā ar likumā noteikto apsaimniekotājam tas bija ne tikai jāredz, bet arī jārīkojas, jo īpaši tāpēc, ka mājai bija uzkrājumi remontdarbiem. Un vēl – pāris gadus pēc kalpošanas laika beigām skaitītājs darbojās, bet tā rādījumus vairs neņēma vērā: mājas ūdens patēriņu aprēķināja pēc formulas, ko veidoja acīmredzami uzpūsti vēsturiskie patēriņa dati. Tas viss sākās 2019. gadā un beidzās tikai 2023. gada aprīlī.

– Ja mājas kopējais skaitītājs bija bojāts, kā dzīvokļu īpašniekiem aprēķināja ūdens starpību? Vai to sadalīja pēc dzīvokļu platības?

– Nē, apsaimniekotājs to sadalīja vienādi visiem dzīvokļiem – neatkarīgi no tā, cik daudz ūdens iedzīvotāji patērēja, un neatkarīgi no dzīvokļu platības. Kopējā ūdens patēriņa starpība mājai bija aptuveni 600–700 eiro mēnesī, un tā tika sadalīta starp visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tiklīdz tika nomainīts skaitītājs, viss nokārtojās.

– Vai tiesas process jau ir sācies?

– Pirmā sēde bija paredzēta 10. septembrī, taču tika atlikta tiesneša slimības dēļ.

– Vai esat piesaistījuši juristu, lai tas jūs pārstāvētu tiesā?

– Jā, lietas materiāli aizņem apmēram 70 lappuses, un, kaut arī mūsu apsaimniekotājam ir jurists, nolēmām piesaistīt, tā teikt, skatienu no malas. Tāpat esam nolēmuši, ka gadījumā, ja tiesas ceļā atgūsim pārmaksāto naudu, sadalīsim to vienādi starp dzīvokļu īpašumiem (gluži tāpat kā tika aprēķināta maksa par ūdens zudumiem). Ar nepacietību gaidām, kā izvērtīsies tiesvedība.

Ja tiesā iedzīvotāji uzvarēs, tad katrs dzīvokļa īpašnieks varēs atgūt vairāku gadu laikā pārmaksāto naudu par ūdens patēriņu, kas ir vairāk nekā 350 eiro vienam dzīvoklim.

– Vai ir bijuši precedenti līdzīgās lietās pret māju apsaimniekotājiem?

– Neesam dzirdējuši par tiesvedībām, kas būtu tieši saistītas ar ūdens patēriņa zudumiem. Parasti ūdens izplūst daudz mazāk un reti sasniedz tik postošu apjomu. Ļoti reti situācija kļūst tik slikta, ka ir vērts sākt tiesvedību. Parasti viena dzīvokļa pārmaksa par ūdens patēriņu nepārsniedz 2–3 eiro mēnesī, un par tik nelielu naudu nav jēgas cīnīties tiesā – jurista pakalpojumi izmaksās dārgāk. Taču tas nenozīmē, ka nevajag novērst problēmas ar ūdens uzskaiti. Piemēram, mūsu mājā tagad ūdens starpība svārstās ap nulli.

– Ja kopējais ūdens patēriņa skaitītājs ir bojāts, to var nomainīt ātrāk, nekā ir pienācis verifikācijas termiņš?

– Jā, protams. Un tas ir norādīts uzņēmuma Rīgas ūdens mājaslapā. Mājas kopējā patēriņa skaitītāja nomaiņa ir ātrākais un lētākais risinājums, ja pastāv aizdomas, ka skaitītājs ir bojāts. Pēc iesnieguma saņemšanas pakalpojuma sniedzēja speciālisti pārbaudīs mērierīci, un, ja izrādīsies, ka tas patēriņu rāda nepareizi, skaitītāju nomainīs bez maksas un, iespējams, pat veiks pārrēķinu. Mūsu mājas gadījumā to veikt nebija iespējams – skaitītājs pēc tā verifikācijas termiņa beigām tika izmantots apmēram divus gadus. Ja pārbaudes aktā būtu fiksēts, ka skaitītājs melo, tas nevienu nepārsteigtu. Iepriekš aprakstītā kārtība attiecas uz skaitītājiem, kuru verifikācijas termiņš vēl nav beidzies. Šajā gadījumā nomaiņa izmaksās aptuveni 30 eiro.

No redakcijas. Uz lūgumu komentēt situāciju mājā Klīversalas ielā 1, kad bojāta mājas ūdens patēriņa skaitītāja dēļ izveidojās nenormāls ūdens patēriņš un iedzīvotāji cieta lielus finansiālus zaudējumus, mājas iepriekšējais apsaimniekotājs – Rīgas namu pārvaldnieks – atbildēja: „Šobrīd māja nav RNP pārziņā. Lieta tiek izskatīta, un mēs nevaram sniegt plašāku informāciju.”

Meklējiet iemeslu!

Kāda ūdens patēriņa starpība skaitās pieļaujama un pie kādas iedzīvotājiem jāsaprot, ka kaut kas sāk iet greizi? Šos jautājumus uzdevām biedrības „Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklim Vladimiram Tkačenko.

– Normatīvajā regulējumā noteiktā pieļaujamā ūdens patēriņa starpība ir līdz 20 procentiem no visa mājas iedzīvotāju patērētā ūdens apjoma – saka V. Tkačenko. – Jo lielāka māja, jo lielāka var būt starpība. Kopējais mājas skaitītājs var darboties nepareizi, tas var būt uzstādīts nepareizi, un tādā gadījumā būs vajadzīga pārbaude, kam sekos skaitītāja nomaiņa.

– Kad iedzīvotājiem jāuzmanās? Kāda ir ūdens patēriņa starpība?

– Šeit var būt dažādas shēmas. Atsevišķās mājās, jo vairāk ūdens tiek patērēts, jo lielāka arī aprēķinātā starpība; tas nozīmē, ka patēriņa starpību nesadala vienādi starp dzīvokļiem, bet gan proporcionāli individuālā skaitītāja rādījumam – jo vairāk tērē konkrētā dzīvoklī dzīvojošie, jo lielāku ūdens patēriņa starpību viņiem aprēķina. Ja ir šāda aprēķina metodika, jāsāk uzmanīties, ja šī izdevumu pozīcija strauji pieaug – tad jāmeklē iemesls. Tas varētu būt saistīts ar tarifa pieaugumu vai skaitītāja darbības traucējumiem vai kaut ko citu. Pilnībā atbrīvoties no ūdens starpības nav iespējams, taču var mēģināt samazināt to līdz minimumam. Dmitrija aprakstītajā situācijā jautājumu var atrisināt tikai tiesas ceļā.