„Mēs slīkstam netīrībā!”

Karstajā laikā konteineri bioloģiskajiem atkritumiem pārvērtušies par tārpu vairošanās vietām.

Rīdzinieki lūdz pašvaldību rast jaunus risinājumus bioloģisko atkritumu šķirošanai. Brūnie konteineri, kurus caurmērā iztukšo ik pēc divām nedēļām, šajā vasarā kļuvuši par tārpu audzētavām. „Tvertnēm nav iespējams tuvoties, no tām laukā rāpjas simtiem tārpu!” Ziņo rīdzinieki no dažādiem pilsētas rajoniem.

Bet cik labi viss sākās! Rīgas pašvaldība martā paziņoja, ka pie katras mājas, kurā ir vismaz desmit dzīvokļi, jāuzstāda atkritumu šķirošanas konteiners brūnā krāsā, kas paredzēts bioloģisko atkritumu savākšanai.

Uzņēmums Clean R maija beigās ziņoja, ka 2024. gada piecos mēnešos Rīgas apkalpes zonās ir uzstādījis 2400 papildu konteinerus bioatkritumiem, ļaujot palielināt šķiroto bioloģisko atkritumu izvešanu par 89%.

Arī iedzīvotāji jau sāka pierast pie jaunajām, brūnajām atkritumu tvertnēm. Daudzi sarauca pieri, bet paklausīgi nesa tur kartupeļu mizas un zupas atliekas...

■ ■ ■

Un tad pilsētu piemeklēja karstums, un kļuva skaidrs, ka reizi divās nedēļās tukšot konteinerus ar bioloģiskajiem atkritumiem bijis slikts lēmums.

„Šie konteineri jau kādu laiku stāv pie mūsu mājas Salacas ielā 21,” stāsta Irina Surkova. – Cilvēki šķiroja bioloģiskos atkritumus. Tagad paskatieties, cik tārpu ir konteinerā. Bail atvērt vāku! Un cik šo netīrumu izplatīsies pa visu apkārtni! Turklāt šausmīgā smirdoņa!…”

Svetlana savus vārdus apstiprina ar fotogrāfiju: pa brūno konteinera vāku rāpo simtiem balto tārpu. Tie ir parasto mušu kāpuri, kurus tik ļoti mīl makšķernieki, bet tik ļoti necieš visi pārējie.

Entomologi ziņo, ka viena muša siltajā sezonā var izdēt vidēji 500–700 olu. Vasarā pilsētā var nomainīties 10–20 mušu paaudzes, tas nozīmē, ka, slikti apsaimniekojot atkritumus, tārpu skaits sasniegs miljardus.

„Šos konteinerus atvērt ir pretīgi,” apstiprina Anete Lesīte, „tie smird pat parastā laikā, bet tagad, karstumā, es tiem pat klāt neiešu. Nepieciešams nekavējoties mainīt noteikumus un izvest bioloģiskos atkritumus vismaz katru otro dienu, regulāri mainot konteinerus. Pretējā gadījumā mēs nonāksim briesmīgos antisanitāros apstākļos.”

Marika Līce raksta, ka padomju laikos rīdzinieki jau to pārdzīvoja: „Un te nu atkal! Kāpēc varas iestādes neko nemācās?”

Taču Ļubova Sedunova uzskata, ka antisanitāros apstākļus rada nevis varas iestādes, bet gan paši iedzīvotāji: „Veikalos ir maisi bioloģiskajiem atkritumiem. Ja šāds maisiņš ir cieši nosiets, konteinerī nebūs netīrumu.”

■ ■ ■

Atkritumu servisa uzņēmumā Lautus vide apstiprina, ka atkritumus brūnos konteineros var izmest papīra maisiņos vai bioloģiski noārdāmos maisos, kuriem ir īpašs marķējums.

Diemžēl daudzi iedzīvotāji bioloģiskos atkritumus izmet parastos plastmasas maisiņos. Tas nozīmē, ka visas mokas ir veltīgas, atkritumi brūnajā konteinerī tiks uzskatīti par nešķirotiem – parastiem sadzīves atkritumiem.

Lai glābtos no tārpiem, visiem iedzīvotājiem atkritumi ir jāizmet speciālajos maisos. Pietiek kaut vai vienam kaimiņam izliet atkritumus tieši konteinerā, un – sveikas, mušas!

■ ■ ■

Par krasām izmaiņām atkritumu šķirošanas politikā varas iestādes pagaidām nerunā. Kā norāda Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons, ir vairāki veidi, kā aizsargāties pret mušu kāpuriem: „Ir intensīvāk jāšķiro bioloģiskie atkritumi, kas novedīs pie biežākas atkritumu izvešanas. Atkritumi, īpaši dzīvnieku izcelsmes, jāliek speciāli marķētos maisos un jāaizsien.”

Atkritumu izvešanas uzņēmumi konteinerus bez maksas mazgā un dezinficē divas reizes gadā, sacīja Vilemsons. „Taču tas neatrisina problēmu ilgtermiņā. Reālas pārmaiņas varam panākt, tikai veicot nelielas izmaiņas savos atkritumu šķirošanas paradumos.”

Taču pagaidām izskatās, ka risinājums problēmai jāmeklē arī pašvaldībai. Pretējā gadījumā daļa iedzīvotāju vienkārši atteiksies šķirot bioloģiskos atkritumus. Vai to vēlējās varas iestādes?