Vai pārvaldniekam ir taisnība?

Noskaidrosim, cik bieži jāveic kāpņu telpu mitrā uzkopšana

Šajā ziemā Juglas apkaimes iedzīvotāji ar nepatiku atklāja, ka sētnieks kāpņu telpu mazgā tikai reizi mēnesī. Atbildot uz pretenzijām, namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbiniece atcirta: „Šāds grafiks ir noteikts manis veidotajā darba aprakstā!” Cik bieži normatīvajā regulējumā paredzēta kāpņu telpu mitrā uzkopšana un kā rīkoties iedzīvotājiem, ja apsaimniekotājs halturē?

„Staigājam pa netīrumiem...”

Marija dzīvo uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotā mājā Juglā.

– Šajā ziemā mūsu kāpņu telpa bija sevišķi netīra, – viņa sūdzas. – Sniga, sētnieks uz celiņiem kaisīja smiltis, bet iedzīvotāji ar apaviem netīrumus sanesa uz kāpnēm un no turienes – dzīvokļos. Es biju spiesta sava dzīvokļa grīdas mazgāt katru dienu.

Tajā pašā laikā MK Dzīvojamā mājas sanitārās apkopes noteikumos Nr. 906 teikts, ka mājas apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt koplietošanas telpu mitro uzkopšanu ne retāk kā reizi nedēļā. Ja laika apstākļi ir īpaši nelabvēlīgi (piemēram, ir daudz nokrišņu), tad saskaņā ar noteikumiem mitrā uzkopšana jāveic biežāk – apsaimniekotāja noteiktajā termiņā.

– Pajautāju sētniecei, kura uz pusstundu pie mums iegriežas tieši divas reizes nedēļā, kādēļ viņa nemazgā grīdas, – stāsta Marija. – Viņa atbildēja, ka viņas amata aprakstā paredzēta grīdu mazgāšana tikai reizi mēnesī.

Pārsteigtā Marija par šo apjautājās citiem apkārtnes sētniekiem un no visiem saņēma to pašu atbildi: viņi grīdas kāpņu telpās mazgā ne biežāk kā reizi mēnesī. Dzīvokļa īpašniece devās uz Rīgas namu pārvaldnieka Juglas filiāli un arī tur par sētnieku darbu atbildīgā persona savu padoto teikto apstiprināja.

– Jautāju, ko apsaimniekotājs saprot ar mitro uzkopšanu, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tā jānodrošina reizi nedēļā. Sētnieku brigadiere atbildēja, ka šādas iknedēļas mitrās uzkopšanas ietvaros sētniekam ar mitru lupatu vajadzētu tikai noslaucīt pastkastītes, margas, lifta pogas..., – stāsta avīzes lasītāja. – Tajā pašā laikā mūsu sētniece saņem minimālo algu, kas ir 700 eiro mēnesī.

Marija iesniedza sūdzību RNP centrālajā birojā un, pēc viņas teiktā, tikusi uz pieņemšanu pie uzņēmuma valdes priekšsēdētāja, taču arī tur diemžēl saprotamu atbildi nav saņēmusi:

– Tad jautājumu nosūtīju Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam. Šī iestāde nezināja, kā tieši būtu skaidrojama koplietošanas telpu mitrā uzkopšana un ieteica mūsu lasītājai rakstīt uz Ekonomikas ministriju, kuras ierēdņi savulaik sagatavoja konkrētos MK noteikumus par māju sanitāro apkopi.

Mūsu lasītāja līdz Ekonomikas ministrijai vēl nav nonākusi, taču mēs gan esam.

Kas teikts RNP instrukcijā?

Tiesa, vispirms vērsāmies pie situācijas vaininieka – uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks. Uz mūsu jautājumiem atbildēja Māju un teritoriju uzkopšanas nodaļas vadītājs Kaspars Laizāns.

– Kas īsti ir noteikts RNP mājās strādājošo sētnieku darba instrukcijā? Vai viņiem ir katru nedēļu jāmazgā grīdas koplietošanas telpās?

– Nē, saskaņā ar instrukciju sētniekam ir pienākums reizi nedēļā veikt mitro uzkopšanu, ar to saprotot pastkastīšu, kāpņu margu, palodžu mazgāšanu ar mitru sūkli. Savukārt kāpņu telpas ar ūdeni un mazgāšanas līdzekli sētniekam jāmazgā vienu reizi mēnesī. Tiesa, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas, viņi kopsapulcē var pieņemt lēmumu ar prasību par biežāku grīdu mazgāšanu, piemēram, reizi nedēļā. Taču tajā pašā lēmumā viņiem nekavējoties jāparedz, no kādiem līdzekļiem tiks maksāts par papildu pakalpojumu. Parasti tas nozīmē ikmēneša apsaimniekošanas maksas palielināšanu.

– Ekonomikas ministrijā mums skaidroja, ka ar koplietošanas telpu mitro uzkopšanu likumdevējs ir domājis grīdu mazgāšanu reizi nedēļā. Kāpēc jūs iedzīvotājiem nenodrošināt šo pakalpojumu?

– MK noteikumi Nr. 906 paredz, ka reizi nedēļā mājā jāveic mitrā uzkopšana, taču, kas tieši ar to domāts, nav izskaidrots nevienā normatīvajā aktā. Uzskatām, ka valdības nolūks bija noteikt mājokļa saglabāšanai nepieciešamās darbības atbilstīgi rekomendācijām, kas bija aktuālas vairāk nekā pirms 15 gadiem, kad šis regulējums stājās spēkā.

– Kas varētu būt mainījies 15 gadu laikā?

– Tīrīšanas tehnoloģijas ir attīstījušās, piemēram, RNP uzturētajās mājās tagad bieži tiek izmantoti ar ķimikālijām piesūcināti mopi. Tātad termins mitrā uzkopšana ir novecojis.

Turklāt kopš 2021. gada ir stājies spēkā standarts LVS 1051-1:2021, kurā noteikta tīrīšanas kvalitāte, taču tur vispār nav atrodams jēdziens mitrā uzkopšana. Tā vietā ir tikai jēdziens tīrīšana, kas ietver tādus pakalpojumus kā putekļu, traipu un citu virsmas piesārņotāju tīrīšanu telpās.

Citiem vārdiem sakot, ir dažādas tīrīšanas metodes, kas sniedz rezultātu. Tieši tie arī ir jāvērtē.

– Tomēr šobrīd mūsu lasītāji ir neapmierināti ar tīrīšanas rezultātiem un uzskata, ka, nemazgājot grīdas reizi nedēļā, kāpņu telpas kļūst ļoti netīras. Vai dzīvokļu īpašnieki var nodrošināt regulāru grīdu mazgāšanu, par to nobalsojot kopsapulcē?

– Jā, protams. Dzīvojamās ēkās dzīvokļu īpašnieki var pieņemt kopības lēmumu, patstāvīgi izveidojot uzkopšanas grafiku. Bet, ja viņi vēlas saņemt pakalpojumus, kas pārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteikto minimumu, viņiem jāpieņem papildu lēmums, kurā jānosaka, kā šie pakalpojumi tiks finansēti. Piemēram, vai iedzīvotāji būs gatavi apsaimniekošanas maksas paaugstināšanai?

Par ko ir atbildīgs tīrīšanas speciālists?

– Problēma ir tā, ka atsevišķās mājās sētnieki nepilda pat Ministru kabineta noteikumos noteikto minimumu. Ko darīt, ja kāpņu telpās atkritumi guļ vairākus mēnešus?

– Sētnieku darbu uzrauga uzkopšanas meistars. Katrreiz, pārbaudot konkrēto objektu, tiek sastādīts pārkāpuma protokols.

– Vai jūs informējat konkrētās mājas iedzīvotājus par sētnieka darba pārbaudes rezultātiem?

– Nē. Savukārt dzīvokļu īpašnieki vienmēr var rakstiski uzdot jautājumus un saņemt rakstiskas atbildes. Tāpat dzīvokļu īpašnieki var iepazīties ar nekvalitatīvas sanitārās tīrīšanas pārskatiem, kas glabājas mājas lietā. Lai to izdarītu, jāsarunā tikšanās ar mājas pārvaldnieku un jāinformē, ka īpašnieks vēlas iepazīties ar mājas lietu.

– Vai katram dzīvokļa īpašniekam pie apsaimniekotāja ir iespējams iepazīties ar pilnu mājas sētnieka darba instrukciju?

– Nē, jo galvenais dzīvokļu īpašniekiem pieejamais dokuments ir konkrētās mājas uzkopšanas grafiks. Un sētnieka darba pienākumi ir iekļauti viņa amata aprakstā (mājas lietā tie neietilpst – red. piezīme).

– Vai uzkopšanas speciālistam jāreaģē uz iedzīvotāju sūdzībām?

– Sētnieku darba uzraudzīšana plānota bez viņu iepriekšējas brīdināšanas. Taču sūdzības nepaliek bez ievērības.

Kam sūdzēties par sētnieka darbu?

– Teiksim, mājas apsaimniekotājs saņēmis iedzīvotāju sūdzību par sētnieka darbu: viņš kāpņu telpu nav slaucījis kopš gada sākuma. Kas notiek tālāk?

– Kad saņemta sūdzība, par to ziņo konkrētam uzkopšanas speciālistam, kurš apseko objektu un sastāda aktu par uzkopšanas darbos konstatētajiem trūkumiem. Ja tiešām sūdzība apstiprinās, tad sētnieks saņem uzdevumu noteiktā laikā novērst pārkāpumus, pēc tam objekts tiek pārbaudīts atkārtoti.

– Kā sodīt sētnieku, ja pārbaudes rezultāti parāda, ka viņš savu darbu veicis pavirši?

– Konstatējot nepilnības, tiek veiktas pārrunas ar sētnieku, kam seko pastiprināta darba kontrole.

– Ko nozīmē pastiprināta kontrole? Vai inspektors katru dienu iet skatīties, kā strādā sētnieks?

– Nē, bet šī sētnieka darba neplānotās pārbaudes notiks biežāk.

– Vai par negodprātīgu pienākumu pildīšanu sētnieku var atbrīvot no darba?

– Jā, gadās arī situācijas, kad darba tiesiskās attiecības ar sētniekiem tiek pārtrauktas. Taču vispirms cenšamies organizēt pārrunas un pastiprināti kontrolējam darbu. Dažkārt sastādām protokolus par sētnieka neierašanos darba vietā, kas kalpo par pamatu darba attiecību pārtraukšanai.

– Kam tieši lai sūdzas, ja sētnieks patiešām ir nolaidīgs?

– Ja klientiem šķiet, ka darbs veikts pavirši, sūdzība jāsūta uzkopšanas speciālistam. Viņa kontakti atrodami uz ziņojumu dēļa sētnieka darba grafikā.

Grafiks – uz ziņojumu dēļa

– Kur var redzēt tīrīšanas grafiku?

– Grafikam ir jābūt izliktam uz ziņojumu dēļa katras mājas ieejas mezglā. Turpat jābūt norādītam arī konkrētā sētnieka tiešā darba vadītāja tālruņa numuram.

– Bet mēs bieži redzam, ka grafika nav, lai gan tāds bijis. To noplēš...

– Atbildīgi par to, lai grafiks vienmēr būtu tur, kur tam jābūt, proti, uz ziņojumu dēļa pie mājas ieejas, ir sētnieks un viņa darbu uzraugošais meistars (apkopšanas brigādei tas ir uzkopšanas darbu vadītājs). Ja mājas iedzīvotāji ierauga, ka grafika nav, nekavējoties jāinformē vai nu sētnieks, vai apsaimniekošanas uzņēmums.

– Kāds ir sētnieka standarta darba grafiks? Iedzīvotāji bieži stāsta, ka ar savu sētnieku uz pusstundu sastopas labi, ja divas reizes nedēļā.

– Katrai mājai ir savs individuālais uzkopšanas grafiks, taču vidēji šajā grafikā ir iekļauta mitrā uzkopšana reizi nedēļā, kā arī ķīmiskā tīrīšana, kuras biežums var atšķirties.

„Paļaujamies uz sētnieka goda prātu!”

– Kā stāsta mūsu lasītāja, sētniece viņu mājā iegriežas divas reizes nedēļā uz pusstundu un par darbu saņem minimālo algu – 700 eiro bruto. Vai iedzīvotāji par šādu darbu nemaksā pārāk daudz?

– Sētnieka darba grafiks, kā jau minēts, ir norādīts informatīvajā lapā, kas karājas pie ieejas. Kad pieņemam darbinieku, viņš piekrīt pildīt savus pienākumus. Paļaujamies uz viņa godīgumu un apzinīgu attieksmi pret darbu, uzraugām veiktā darba apjomu un kvalitāti. Šeit der atzīmēt, ka ir situācijas, kad dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka sētnieks neveic savu darbu, jo, piemēram, pulksten 8.00 kāpņu telpas vēl nav iztīrītas. Dažiem sētniekiem ir vairākas apkopjamās mājas, tāpēc tās visas nebūs iespējams iztīrīt vienlaikus. Sētnieki vienkārši ir cilvēki, kuri savu darbu dara pēc iespējas labāk, tomēr gadās, ka arī viņi saslimst, un tad darbu veic aizvietotājs, kas nozīmē, ka darbu izpilde var kavēties pat veselu dienu.

– Kā rīkoties, lai sētnieku izsauktu, piemēram, dienas vidū, ja kāds uz kāpnēm apgāzis bundžu ar krāsu vai piemētājis ar būvgružiem?

– Ja tā notiek, iedzīvotājiem jāinformē vai nu uzkopšanas meistars, vai īpašuma apsaimniekotājs.

Raksti, zvani, informē

Ja uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klientiem ir pretenzijas vai komentāri par sētnieku darbu, kā arī ja mājā nav uzkopšanas grafika, par to var ziņot vairākos veidos:

■ zvanīt pa informatīvo tālruni 8900 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00;

■ rakstīt uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.;

■ sūtīt personisku ziņu sociālajos tīklos (Facebook – https://www.facebook.com/rigasnamuparvaldnieks vai X (Twitter) – https://twitter.com/rnparvaldnieks);

■ zvanīt savas ēkas pārvaldītājam, kura kontakti norādīti e-parvaldnieks.lv.

Svarīga piezīme: ieteicams sūtīt ne tikai sūdzības, bet arī nekvalitatīvi veiktās tīrīšanas fotofiksācijas.

„Mēs tīrīsim paši!”

– Cik mājās Rīgā joprojām strādā sētnieki un cik mājas uzkopj apkopēju brigādes, kuru ieviešana savulaik izraisīja lielu iedzīvotāju neapmierinātību?

– Mūsu uzņēmums nodrošina vairāk nekā 3000 māju teritoriju un telpu uzkopšanu. No tām brigādes, kas uzkopšanu nodrošina reizi ceturksnī, strādā aptuveni 100 mājās, vēl aptuveni 300 mājās šīs brigādes nodrošina koplietošanas iekštelpu tīrīšanu, bet sētnieki uzkopj mājām piegulošo teritoriju.

– Zināms, ka līdzekļu taupīšanas nolūkos iedzīvotāji kopsapulcē var nobalsot par atteikšanos no sētnieka pakalpojumiem un viņa darbu veikt paši. Cik daudzās no jūsu uzņēmuma apsaimniekotajām mājām ir pieņemts šāds lēmums?

– Aptuveni 200 mājās dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši lēmumu par teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšanu pašu spēkiem bez mājas apsaimniekotāja līdzdalības. Savukārt 300 mājās uzņēmuma sētnieki un brigādes apkopj piegulošo teritoriju, bet paši dzīvokļu īpašnieki uz kopīga lēmuma pamata uztur kārtībā kāpņu telpas.

Kas rakstīts līgumā?

Vai uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadībai ir tiesības tik brīvi interpretēt dzīvojamo māju sanitārās apkopes noteikumus? Ar šo jautājumu vērsāmies Ekonomikas ministrijā.

– Jā, Ministru kabineta noteikumos nav uzskaitītas manipulācijas, kas ir ietvertas mitrās uzkopšanas koncepcijā. Protams, ka mitrā uzkopšana ietver arī grīdu mazgāšanu, – skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

– Šajā gadījumā izrādās, ka valsts lielākais apsaimniekošanas uzņēmums pārkāpj tieši šos noteikumus, liekot sētniekiem koplietošanas telpu grīdas mazgāt tikai reizi mēnesī?

– Atkārtoju, ka mitrā uzkopšana nenozīmē pastkastu, margu, palodžu atbrīvošanu no putekļiem, bet gan koplietošanas telpu mazgāšanu. Tas izriet no sanitārās apkopes noteikumu punkta, kurā minēts, ka sliktos laika apstākļos mitrā uzkopšana jāveic biežāk. Pilnīgi pašsaprotami, ka minētajā gadījumā biežāk jāmazgā koplietošanas telpu grīdas, nevis biežāk jāslauka pastkastes un palodzes.

– Kur iedzīvotāji var sūdzēties par savu apsaimniekošanas uzņēmumu, ja rodas šaubas par pārvaldnieka rīcības likumību?

– Attiecīgajai pašvaldībai vai tiesai. Protams, pastāv iespēja sazināties ar Ekonomikas ministriju, bet mēs nerisinām konkrētus strīdus, mums nav tādu pilnvaru.

– Ko darīt, ja iedzīvotāji vēlas, lai koplietošanas telpu grīdas tiktu mazgātas biežāk nekā reizi mēnesī, bet nama apsaimniekotājs spītējas?

– Dzīvokļu īpašnieki ar kopsapulces lēmumu uzkopšanu var pārņemt savās rokās, nosakot atbildīgo personu un darbu regularitāti. Tāpat kopsapulcē var noteikt, cik bieži uzdod pārvaldītājam organizēt uzkopšanas darbus.

Meklējiet citu mājas pārvaldnieku

– Uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks, veicot dzīvojamās mājas sanitāro apkopi, ir jāievēro MK noteikumi, – situāciju komentē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. – Ja dzīvojamās mājas pārvaldnieks neievēro Ministru kabineta noteikumus un pārvaldīšanas līguma nosacījumus, tad dzīvokļu īpašnieki var pieņemt lēmumu izvēlēties citu apsaimniekošanas uzņēmumu.

– Pārvaldnieka maiņa lielā ēkā nav vienkārša, nepieciešama vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Vai tā vietā pašvaldība varētu pārbaudīt, vai apsaimniekotāja rīcība ir likumīga?

– Ja dzīvojamo māju apsaimnieko pašvaldības apsaimniekotājs Rīgas namu pārvaldnieks, tad dzīvokļu īpašnieki var vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (Rīgā, Brīvības ielā 49/53, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.), kur vērtēs pārvaldnieka rīcības atbilstību normatīvajam regulējumam.

– Vai Rīgas domē var vērsties tikai to ēku iedzīvotāji, kuras apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība?

– Jā, pašvaldība nekontrolē privātos apsaimniekotājus. Ja pārvaldītāja rīcībā saskatāmas Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes, dzīvokļu īpašniekiem jāvēršas Valsts policijā, bet, ja tas ir civiltiesisks strīds, civiltiesiskā kārtībā jāceļ prasība tiesā.