Meklējam zūdošo ūdeni!

Vai viedo skaitītāju uzstādīšana daudzdzīvokļu mājās palīdz samazināt pārmaksu par ūdens zudumiem? Iedzīvotāji dalās pieredzē, eksperti komentē

Kādudien uz redakciju piezvanīja rīdziniece Jaņina: „Mūsu mājas iedzīvotāju sapulcē ieradās kāda uzņēmuma pārstāvis, kas uzstāda ūdens skaitītājus ar attālināto nolasīšanas iespēju. Viens šāds skaitītājs maksā aptuveni 80 eiro, turklāt par attālināto nolasīšanu katru mēnesi būtu jāmaksā 0,50 eiro. Vēlos uzzināt, vai šie skaitītāji tiešām palīdz samazināt ūdens zudumus mājā? Šodien katra ģimene mūsu mājā papildu savam reālajam patēriņam apmaksā vēl 2–3 kubikmetrus zudušā ūdens.”

Ūdens skaitītāju ar attālināto nolasīšanu uzstādīšana Latvijā sākās pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī šodien tas joprojām nav obligāts pasākums, iedzīvotājiem joprojām atļauts izmantot arī parastos ūdens skaitītājus.

Nav šaubu, ka attālināti nolasāmajiem skaitītājiem ir savas priekšrocības. Piemēram, ar šādām mērierīcēm dzīvokļu īpašniekiem nav reizi mēnesī jāskatās zem izlietnes un jāfiksē skaitītāju rādījumi, kuri pēc tam noteikti jānodod mājas pārvaldniekam, turklāt elektroniskā nolasīšana notiek visā mājā vienlaicīgi, kam teorētiski ir jāsamazina kopējā mājas ūdens patēriņa starpība.

Bet ne visi lietotāji, kuru dzīvokļos uzstādīti attālināti nolasāmie skaitītāji, ir apmierināti ar rezultātiem!

„Sistēmu nomainīja, bet mēs turpinām pārmaksāt...”

Svetlana Ļebedeva dzīvo Kauguros. Pirms dažiem gadiem mājas apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks piespiedu kārtā visos dzīvokļos mājā uzstādīja skaitītājus ar attālinātās rādījumu nolasīšanas iespēju.

„Ūdens zudumi mājā bija gandrīz 20 procenti no kopējā patēriņa,” stāsta Svetlana. „Diemžēl kopš jauno skaitītāju uzstādīšanas nekas nav mainījies.”

Savukārt Rīgā, Viestura prospektā dzīvojošā Jūlija M. stāstīja, ka viņas mājas dzīvokļu īpašnieki jau vairāk nekā gadu cenšas panākt, lai apsaimniekotājs Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) viņiem uzstādītu skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas iespēju:

„Parakstus vācām vairākkārt, taču apsaimniekotājam visu laiku kaut kas nepatika: vai nu protokols bija noformēts nepareizi, vai arī paraksti nebija īstie. Rezultātā pat pēc sistēmas uzstādīšanas ūdens korekcija mājā palika tāda, kāda bijusi – nemainīga. Pirms uzstādīšanas tā katru mēnesi sasniedza 16–23 kubikmetrus. Mūsu mājai, kurā ir tikai 8 dzīvokļi, manuprāt, šāds patēriņš nav saprotams, jo veido 20–25 procentus no faktiskā ūdens patēriņa pēc individuālo dzīvokļu skaitītāju rādījumu kopsummas. Tikai pēc zvanīšanas uz RNP starpība samazinājās, tomēr joprojām saglabājās.”

2017. gadā tika nomainīta grāmatvedības uzskaites sistēma. Jūlija izlases kārtībā parāda vienu no 2019. gadā saņemtajiem ūdens rēķiniem: kopējā ūdens patēriņa starpība atkal sasniedz 24,424 m³ ar kopējo ūdens patēriņu 56,000 m³.

„Vienā no beidzamajiem rēķiniem 2022. gada maijā starpība atkal bija 22,14 m³,” stāsta rīdziniece. Apsaimniekotājs vienmēr atbild vienu un to pašu: „Kāds mājā zog ūdeni...” Tādas aizdomas mums arī ir pašiem, protams, bet, lai no tā izvairītos, mēs uzstādījām skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas iespēju. Mums teica, ka skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas iespēju nevarēs apmānīt ar magnētiem.”

Pēc tam mājā Viestura prospektā ir atgadījies vēl sliktāks, patiesībā, neparedzams kāzuss. Jūlija atminas, ka kādu laiku ūdens skaitītāju attālinātās nolasīšanas sistēma darbojās, bet tad mājai beidzās līgums ar uzņēmumu, kas atbildēja par nolasījumu veikšanu.

„Tagad atkal mēs visus rādījumus iesniedzam manuāli, un apsaimniekošanas uzņēmums visus šos gadus meklē uzņēmumu, kas varētu nodrošināt mūsu mājai ūdens skaitītāju attālinātās nolasīšanas atsākšanu.”

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Laura Vaļuma situāciju komentē šādi:

– Pēc mūsu uzņēmuma rīcībā esošajiem aprēķiniem, ūdens skaitītāju ar attālinātās nolasīšanas iespēju uzstādīšana ļauj samazināt ūdens korekciju līdz trim reizēm. Lieli ūdens zudumi mājā var rasties ne tikai tāpēc, ka iedzīvotāji nekorekti nolasa skaitītāju rādījumus, bet arī tādēļ, ka mājas atsevišķos dzīvokļos ir uzstādīti zemas jutības klases mēraparāti, kaut kur ir nepamanītas noplūdes vai aizsprostojumi u. c. Atgādināšu, ja ūdens zudumi mājā trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20%, tad apsaimniekotājam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot patēriņa starpības iemeslus un informēt par to dzīvokļu īpašniekus. To nosaka likums.

Par patiesību būs jāmaksā!

Ir arī mājas, kurās attālināti nolasāmo ūdens skaitītāju uzstādīšana ir vairāk nekā attaisnojusies. Stāsta mājas Blaumaņa ielā 6 Rīgā pārvaldniece Nora Grigāne-Grīsle:

– Mūsu ēkā ir 35 privatizēti dzīvokļu īpašumi. Viens dzīvoklis ir mana vīra ģimenes ligzda, kurā tagad dzīvo mūsu ģimene. Es apsaimniekoju visu māju un zemi zem tās vairāk nekā 10 gadus no dienas, kad dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē mani ievēlēja ne tikai par pārvaldnieci, bet arī par vienīgo valdes locekli jaunizveidotajā dzīvokļu īpašnieku biedrībā Blaumaņa 6. Tādā veidā mēs veiksmīgi organizējam un nodrošinām nepārtrauktu sava īpašuma apsaimniekošanu patstāvīgi.

Uz jauniem ūdens patēriņa skaitītājiem ar attālinātās nolasīšanas sistēmu pārgājām 2014. gadā. Līdz tam starpība starp dzīvokļu individuālo ūdens skaitītāju rādījumu summu un kopējo mājas skaitītāju nemainīgi bija 20% vai vairāk. 70 dzīvokļu ēkai pietiek ar divām vai trim ģimenēm, kuras nepareizi nolasa skaitītāju rādījumus, un rodas starpība. Ko teikt mums, kur uz 35 dzīvokļiem bija četras šādas ģimenes. Parēķināju, ka vienam negodīgam dzīvokļa īpašniekam trīs gadu laikā šādi mēs esam atdevuši vairāk nekā 2000 eiro. Lūk, kādu naudu šis cilvēks nesamaksāja par aukstā un karstā ūdens patēriņu, šī maksājuma kārtošanu atstājot kaimiņiem. Tikai tad, kad uzlikām precīzus skaitītājus ar attālināto rādījumu nolasīšanas iespēju, mēs ieraudzījām, cik daudz ūdens šis dzīvoklis patiesībā patērē. Interesanti, ka pret pāreju uz attālināto nolasīšanu visskaļāk iebilda tieši šī dzīvokļa īpašnieks, kad šo jautājumu apspriedām kopsapulcēs.

Tātad mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki pieņēma kolektīvu lēmumu mainīt skaitītājus un uzstādīt attālinātās nolasīšanas sistēmu. Skaitītājus dzīvokļos iedzīvotāji mainīja par savu naudu, savukārt programmatūru un raidītāja antenu rādījumu attālinātai nolasīšanai apmaksājām no mājas uzkrājumiem remontdarbiem.

Kā mājas pārvaldniece jauno skaitītāju uzstādīšanas laiku noteicu atbilstoši verifikāciju termiņiem esošajiem skaitītājiem. Tādā veidā pusotra gada laikā izdevās nomainīt ap 75% skaitītāju. Viss pārejas process uz jauno sistēmu ilga vairāk nekā sešus mēnešus. Vienlaikus dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu apstiprināja jaunu ūdens zudumu aprēķināšanas metodiku. Pēc šīs metodikas turpmāk visi ūdens zudumi būs jāmaksā tiem īpašniekiem, kuri sabotēja vairākuma lēmumu un neuzstādīja jaunā parauga ūdens skaitītājus.

Rezultātā visos dzīvokļos ir uzstādīti un darbojas Smart+ klases skaitītāji. Ārēji tie ir līdzīgi parastajiem skaitītājiem, izmēri tiem ir vienādi, taču šīs ierīces ir precīzākas un vairāk pasargātas pret ārējo faktoru iedarbības.

Kā izrādījās, ir daudz iespēju ietekmēt ūdens skaitītājus, lai viltotu rādījumus. Sistēmas neapšaubāmā priekšrocība ir tā, ka tā signalizē par visa veida ārkārtas situācijām, skaidri norādot, kas, ko un kad darījis ar skaitītāju.

Tāpat komplektā ir iemontētas papildu ierīces, kas novērš mehānisku iedarbību uz rādītāju bultiņu caur ūdens cauruli, uz pašiem skaitītājiem ir uzlikti speciāli blīvējumi. Šie viedie skaitītāji maksā divas reizes dārgāk nekā parastie, neskaitot speciālo raidītāju izmaksas attālinātai nolasīšanai.

Saskaņojot skaitītāju nomaiņas jautājumu ar uzņēmumu Rīgas ūdens, jau 2018. gadā panācām, ka mūsu mājā tiek uzstādīts ultraskaņas skaitītājs kopējā ūdens patēriņa nolasīšanai.

Starp citu, lai arī dzīvokļos jauni skaitītāji tika uzstādīti pirms 10 gadiem, ar kopsapulces lēmumu nobalsojām, ka skaitītājus vēl neverificējam (normālā situācijā ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš ir viena reize četros gados – redakcijas piez.). Galu galā ūdens zudumi mājā tiek uzturēti vairāk nekā apmierinošā līmenī.

Visus dzīvokļu skaitītāju rādījumus attālināti ierakstu un apstrādāju pati reizi mēnesī. Visi dati ir caurskatāmi un dzīvokļu īpašniekiem pieejami – tie glabājas mājas lietā gan papīra, gan elektroniskā veidā. Tagad mūsu patēriņa starpība ir 5–7% robežās, to sedzam no mājas apsaimniekošanas līdzekļiem.

Rezumējot varu teikt, ka pāreja uz šādu ūdens uzskaites sistēmu iedzīvotājiem dod tikai plusus. Noejot šo ceļu, esmu guvusi pārliecību, ka klupšanas akmens attālināti nolasāmo skaitītāju uzstādīšanai ir nevis to lielā cena, bet gan cilvēku nevēlēšanās maksāt par brīvību, patiesību un taisnīgumu.

Laura Vaļuma: „Tādas mājas ir tikai desmit!”

Iedzīvotājiem ir tiesības noteikt, kādus skaitītājus viņi vēlas uzstādīt un kad pienāk to verifikācijas laiks.

Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas namu pārvaldnieka pārstāve Laura Vaļuma.

– Kā tiek aprēķināta ūdens korekcija, ja vieni mājas iedzīvotāji ir uzstādījuši skaitītājus ar attālināto nolasīšanas iespēju, bet citi lieto parastos?

– Maksas par ūdens zudumiem sadalē nekas nemainīsies. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar MK noteikumos Nr. 589 teikto var izvēlēties vienu no turpmāk minētajiem apmaksas veidiem.

Ūdens korekciju iespējams sadalīt:

■ atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu skaitam;

■ proporcionāli dzīvokļa ūdens patēriņam par beidzamo mēnesi;

■ proporcionāli vidējam ūdens patēriņam katrā dzīvoklī beidzamo trīs mēnešu laikā;

■ atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās dzīvojamās mājas domājamās daļas apmēram;

■ proporcionāli dzīvoklī faktiski dzīvojošo vai deklarēto personu skaitam.

– Cik uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās dzīvokļu īpašnieki jau ir uzstādījuši skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas iespēju?

– Rīgā tādu ir tikai kāds ducis.

– Vai ir mājas, kurās mājas vecākais pats veic attālināto rādījumu nolasīšanu?

– Pēc mūsu informācijas, tādu māju nav.

– Ar ko dzīvokļu īpašniekiem būtu jāsāk, ja viņi vēlas mājā uzstādīt attālinātās nolasīšanas skaitītājus?

– Pirmkārt, dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot, kāda veida attālinātās nolasīšanas skaitītājus viņi vēlas un var atļauties uzstādīt. Pēc tam ir jāizvēlas pakalpojumu sniedzējs, kam pieprasīt pakalpojuma cenu. Lēmumu par šādu skaitītāju uzstādīšanu un finansēšanas kārtību var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība kopsapulcē vai rakstiski balsojot. Darba organizēšanu var uzticēt mājas apsaimniekošanas uzņēmumam, bet iedzīvotāji darbus var organizēt arī paši pēc trīspusēja līguma.

– Vai taisnība, ka attālināti nolasāmo skaitītāju uzstādīšana palīdz ietaupīt uz to verifikāciju? Vai dzīvokļu īpašnieki ar kopsapulces lēmumu var pagarināt šādu skaitītāju verifikācijas termiņu no četriem gadiem līdz desmit gadiem vai ilgāk? 

– Dzīvojamās ēkas īpašniekiem ir tiesības noteikt jebkuru skaitītāju verificēšanas termiņu, galvenais, lai tas nepārsniegtu pašu ierīču kalpošanas laiku. Dzīvokļu īpašniekiem ar kopīgu lēmumu ir jāizvēlas arī atbildīgā persona par ūdens skaitītāju atkārtotas pārbaudes organizēšanu.

Panākumi atkarīgi no izvēlētā skaitītāja

Situāciju komentē Latvijas Ūdens un gāzes lietotāju asociācijas viceprezidents Aleksandrs Ivanovs.

– Ivanova kungs, kā parastam pakalpojuma lietotājam saprast, vai ūdens patēriņa attālinātās nolasīšanas sistēma palīdzēs risināt viņu mājas problēmu ar ūdens zudumiem?

– Nevaru neatzīmēt, ka ik pa laikam sabiedrība tiek muļķota par šo tēmu.

– Kas un kādā veidā to dara? 

– Lai saprastu problēmas būtību, nedaudz iedziļināsimies vēsturē. Tālajos deviņdesmitajos gados, kad Latvijā tikko sāka ieviest individuālās ūdens patēriņa uzskaites sistēmu, varas iestādes vienkārši nenoteica tehniskās prasības skaitītājiem. Rezultātā līdz pat šai dienai katrs dzīvokļa īpašnieks savā mājoklī liek tādus skaitītājus, kādus vēlas. Protams, iedzīvotājiem kritērijs visbiežāk ir viens – vienalga kāds skaitītājs, ka tikai vislētākais. Tā sanāk, ka vienas mājas atsevišķos dzīvokļos ir atšķirīgas kvalitātes skaitītāji un lielāko daļu no tiem var dažādi nesankcionēti ietekmēt. Lūk, jums arī rādījumu atšķirība un ūdens zudumi.

– Ko darīt?

– Uzskatām, ka katrai mājsaimniecībai par saņemto pakalpojumu jānorēķinās tieši ar ūdens piegādātāju, turklāt – tikai pēc dzīvokļa ūdens skaitītāja rādījumiem. Lai varas iestādes nosaka stingras prasības šīm mērierīcēm.

– Kāpēc mūsdienās attālināti nolasāmi ūdens skaitītāji ne vienmēr palīdz samazināt ūdens korekciju?

– Viens no iemesliem ir tas, ka tālvadības nolasīšanas blokus bieži uzliek parastajiem mehāniskajiem skaitītājiem, kurus iespējams apmānīt dažādos veidos. Lai sistēma darbotos iedzīvotāju labā, ir nepieciešams uzstādīt attālinātās nolasīšanas blokus uz jaunās paaudzes ierīcēm, kuras nodrošinātas pret vandalismu.

– Par cik var samazināt ūdens zudumus, uzstādot šādus pret vandalismu drošus skaitītājus un tālvadības blokus?

– Līdz starpībai 5–10% apmērā, kas ir mēraparātu ražotāju noteiktā pieļaujamā kļūda.

– Ja šī starpība tomēr izrādīsies lielāka par 10%?

– Tad jāmeklē defekts kopējā mājas skaitītājā, kas ir pilsētas ūdensapgādes uzņēmuma īpašums.

– Arī šis skaitītājs var darboties nepareizi? 

– Protams. Ja tas darbojas četrus gadus, tad var aizsērēties ar dažādām nogulsnēm un sākt uzskaitīt vairāk ūdens, nekā iedzīvotāji faktiski patērē. Pēc mājas vecākā pieprasījuma ūdensapgādes uzņēmumam ir jāveic ierīces ārkārtas pārbaude. Ja pārbaude uzrāda, ka skaitītājs ir kārtībā, tad par ārpuskārtas verifikāciju samaksā iedzīvotāji. Ja pierādās, ka skaitītāja darbība bijusi nepareiza, tad par visu maksā ūdens piegādes pakalpojuma sniedzējs. Ja vēl tas nepalīdz samazināt ūdens zudumus, tad ir jāmeklē noplūde mājas ūdensapgādes sistēmā.

– Pieņemsim, ka daudzdzīvokļu mājā vairāki dzīvokļu īpašnieki nolemj iegādāties jutīgos skaitītājus, bet pārējie to nedara?

– Atbilde ir skarba – atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem ietaupījuma ziņā tas nedod neko un ūdens patēriņa starpība, ja tāda būs, būs jāapmaksā tāpat.

– Kā pareizi rīkoties?

– Par jaunās paaudzes jutīgo skaitītāju uzstādīšanu ir jānobalso dzīvokļu īpašnieku vairākumam.

– Kādu secinājumu no visa iepriekš teiktā varam izdarīt?

– No ūdens zudumiem māju pasargās tikai visos dzīvokļos uzstādītie pret vandalismu drošie, ļoti jutīgie skaitītāji. Šai mērierīcei jābūt metāla rāmī, jo plastmasas korpusu var mehāniski saspiest un skaitītājs pārtrauks darboties. Vēlams, lai šādam viedajam skaitītājam varētu pieslēgt attālinātās nolasīšanas bloku.