Ķer siltumu!

Saskaņā ar Latvijas Ministru kabineta noteikumos noteikto, šajā apkures sezonā temperatūra dzīvokļos nedrīkst pārsniegt +19 grādus. Energoefektivitātes jautājumu speciāliste Olga Levinoka dod padomus, kādus pasākumus veikt mājoklī, lai pasargātu tik dārgo siltumu. 

– Visām padomju gados būvētajām mājām ir novērojami lieli siltuma zudumi, – saka Olga Levinoka. – Īpaši nopietni zudumi veidojas caur nekvalitatīvi nostrādātām starppaneļu šuvēm. Apsaimniekotājam ir jāseko līdzi šuvju hermētiskumam, pretējā gadījumā tas ir melnais caurums, kurā pazūd siltumenerģija un iedzīvotāju nauda.

Vai siltināt no iekšpuses?

Pirmais, kas ienāk prātā, ir dzīvokļa sienu siltināšana no iekšpuses, taču Olga Levinoka šādam risinājumam uzskaita arī mīnusus:

– Lai sienu uzskatītu par kvalitatīvi nosiltinātu no iekšpuses, vajadzīgajam siltināšanas materiāla biezumam jābūt 10–15 centimetri. Pēc speciālistes vārdiem, piemērotas ir, piemēram, kokšķiedru plātnes. Divi šādi plātņu slāņi, kam pāri uzlikta dekoratīvā apdare, un dzīvoklī būs siltāks.

– Stūra dzīvokļa īpašniekam jābūt gatavam, ka samazināsies viņa mājokļa platība. Ja istaba nav liela (līdz 10 kvadrātmetriem), var gadīties, ka pārņem saspiešanas izjūta.

Ko glābs logi?

Ir zināmi citi efektīvi siltināšanas paņēmieni. Olga Levinoka pirms aukstuma iestāšanās iesaka pārbaudīt logu hermētiskumu. To var izdarīt patstāvīgi: iebāzt starp vērtnēm papīra lapu un aizvērt logu. Ja papīrs, neskatoties uz aizvērtajām vērtnēm, ir viegli izraujams, tad jāveic pasākumi. Vai nu jāpieregulē blīvums, vai arī jāmaina logs, ja hermētiskuma regulēšanas pasākumi nepalīdz. Kā variants – uz ziemas sezonu jāaizlīmē logi, kas laiž cauri siltumu.

Ja dzīvokļa īpašnieks izlemj mainīt logus, rodas daži jautājumi. Ir uzskats, ka pieckameru logi labāk nodrošinās siltumnoturību nekā trīskameru. Vai tā ir?

– Jautājumos par kameru skaitu valda īstens juceklis, – uzskata Olga. – Cilvēki domā, ka ir svarīgs kameru skaits pašā stikla paketē, taču aritmētika ir pavisam cita – viena kamera stikla paketē nozīmē, ka logam ir divi stikli, divas kameras – attiecīgi trīs stikli. Lai nodrošinātu siltumnoturību, pilnībā pietiek ar vienkameru logu ar diviem stikliem. Divkameru logi jau ir superefektīvs risinājums, kas turklāt aizsargā no ielu trokšņa.

Lielāka nozīme, pēc speciālistes vārdiem, ir gaisa kameras pašā loga rāmī, kas var būt no trim līdz septiņām:

– Tās ir kā sava veida tukšuma norobežojumi – jo vairāk norobežojumu, jo mazāk gaisa iekļūst loga rāmī. Manuprāt, lai saglabātu siltumu telpā, pietiek ar piecām šādām kamerām.

Pārdošanā esošajai stikla paketei uz iepakojuma tiek norādīts tās siltumnoturības koeficients. Kvalitatīviem logiem šāds koeficients ir 1,1–1,4. Jo zemāks koeficients, jo labāka siltumnoturība un, saprotams, aug­stāka logu cena.

Vai paklājs palīdzēs?

Ne tik senā pagātnē daudziem cilvēkiem sienas patika nosegt ar bieziem paklājiem. Vai šādu paklāju var pielīdzināt savdabīgam siltinājumam?

– Nē, paklājs nav līdzeklis mājokļa siltināšanai, – skaidro Olga Levinoka. – To var izmantot tikai vienā gadījumā – ja cilvēks vēlas izvairīties no nepatīkamas sajūtas, ko rada saskaršanās ar aukstu sienu.

Savukārt padoms aplīmēt ar foliju sienu aiz radiatora gan ir efektīvs. 

– Folija gluži vienkārši atstaro siltumu. Patlaban būvniecības veikalos pārdošanā ir speciāla pašlīmējošā folija, bet sienas izolācijai aiz radiatora noderēs arī parastā, – padomu dod Olga. – Tātad siltums no radiatora tiks atstarots atpakaļ dzīvoklī, nevis sildīs dzīvokļa ārsienu. Galvenais, lai starp radiatoru un foliju paliktu vismaz 1 cm gaisa sprauga, kas ir nepieciešama siltuma cirkulācijai. Starp citu, šo materiālu ražotāji apgalvo, ka šādā veidā telpās var paaugstināt temperatūru par 2 grādiem. Es personīgi domāju, ka temperatūras paaugstināšanās istabā nepārsniegs 1 grādu, bet arī šāds rādītājs ir būtisks, īpaši, pašreizējos apstākļos.