Ūdens uzskaite: ziniet savas tiesības!

Kā par ūdens patēriņu maksāt mazāk un retāk verificēt skaitītājus? Atbildes uz jautājumiem

Avīzes redakcija saņem lasītāju jautājumus ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām, un daudzos jautājumos pausta neskaidrība attiecībā uz ūdens patēriņa skaitītājiem.

Kā verificēt skaitītājus – reizi sešos vai desmit gados?

„Dzīvoju Ogrē, Mālkalnes prospektā 14,” raksta Irina. „Mūsu mājas dzīvokļos ir mehāniskie ūdens skaitītāji ar firmas Orols uzstādīto attālinātās rādījumu nolasīšanas iespēju. Vai mums ir tiesības verificēt skaitītājus reizi sešos vai pat astoņos gados, kā to dara daudzās mājās Rīgā?”

Ministru kabineta noteikumi Nr. 40 Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu nosaka šādus ūdens skaitītāju verificēšanas periodus:

■ mehāniskie ūdens patēriņa skaitītāji – ne retāk kā reizi četros gados;

■ elektromagnētiskie un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītāji – ne retāk kā reizi sešos gados.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 pieļauj izņēmumus, kas noteikti 14.⁴ punktā: „Dzīvokļu īpašnieku kopībai vai atsevišķos gadījumos pārvaldniekam, pieņemot lēmumu par visiem dzīvokļu īpašniekiem kopīgi piederošu ūdens patēriņa skaitītāju iegādi, to vienotu uzstādīšanu, nomaiņu un atkārtotās verificēšanas nodrošināšanu, ir tiesības noteikt citu atkārtotās verificēšanas periodu, neievērojot normatīvajos aktos norādīto periodu, bet tas nedrīkst pārsniegt ūdens patēriņa skaitītāja ražotāja instrukcijā minēto lietošanas ilgumu (ja tāds ir norādīts).”

Vai ir atļauts pret iedzīvotāju gribu uzstādīt dārgus ūdens skaitītājus?

„Dzīvoju Rīgā, piecstāvu mājā Maskavas ielā, un mūs apsaimnieko uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks,” raksta Valters. „Ūdens zudumi mājā pastāvīgi pārsniedz 20%, bet mājas vecākā neiesaka man sūdzēties pārvaldniekam, baidoties no tā, ka mūsu mājai var uzspiest dārgu elektronisko ūdens skaitītāju uzstādīšanu. Vai tiešām šādus skaitītājus var uzspiest pretēji mūsu gribai?”

Normatīvie akti paredz, ka pēc tam, kad ūdens zudumi trīs mēnešu laikā pēc kārtas pārsniedz 20% no kopējā mājas patēriņa, pārvaldniekam, ja pat nav jebkādu iedzīvotāju sūdzību, ir jāsāk darboties.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 teikts, ka šādā situācijā pārvaldniekam divu mēnešu laikā jānoskaidro ūdens zudumu cēloņi, rakstiski jāinformē dzīvokļu īpašnieki par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens zudumu samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem jāizvērtē iespēja veikt zudumu novēršanas pasākumus.

Ja pārvaldniekam nav iespējams veikt pārbaudi divu mēnešu laikā, tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 prasībām viņam rakstiski jāinformē īpašnieki par reāliem pārbaudes termiņiem.

Tālāk – uzmanību! Ja pārvaldnieks savos priekšlikumos ir pieminējis skaitītāju nomaiņas nepieciešamību, vienotu prasību noteikšanu visiem dzīvokļa skaitītājiem vai kārtības grozīšanu par skaitītāju nomaiņu vai verificēšanas kārtību, tad dzīvokļu īpašniekiem tiek dots pusgads pārdomām un kopīga lēmuma pieņemšanai. Ja dzīvokļu īpašnieki tā arī nav pieņēmuši kopīgu lēmumu, tad šādu lēmumu viņu vietā un pēc saviem ieskatiem pieņems pats pārvaldnieks.

Valtera mājas vecākajai ir taisnība – Rīgas namu pārvaldnieks var uzstāt uz vienotu attālināti nolasāmo skaitītāju uzstādīšanu mājā un pat izdevumus par to iegādi iekļaut dzīvokļa rēķinā. Prakse rāda, ka Rīgā šis Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 punkts praktiski netiek piemērots, tāpēc nav iemesla atlikt sūdzību par ūdens zudumiem.

Vai jāmaksā par ūdeni, ja dzīvoklī neviens nedzīvo?

„Pirms kāda laika nomira mans brālis – dzīvokļa īpašnieks Kandavas ielā Rīgā,” raksta Janīna Petravska. „Mēs ar vīru (viņa vienīgie mantinieki) bijām tik nomākti, ka ieradāmies tukšajā dzīvoklī tikai pēc astoņiem mēnešiem, kad jau bija noformēts mantojums. Pastkastē mēs atradām apsaimniekotāja rēķinus, kuri joprojām bija izrakstīti uz brāļa vārda, un maksa par ūdeni bija aprēķināta atbilstoši normatīvam – 6 kubikmetri mēnesī. Dzīvoklī šajā laikā neviens nedzīvoja, kādēļ mums jāmaksā?”

Šādā situācijā var saprast cilvēku bēdas un jaunās rūpes, bet jācenšas saprast arī pārvaldnieku – viņš izmaiņas īpašnieku sastāvā nevar zināt, ja tās viņam netiek paziņotas. Par laimi, tieša atbilde uz Janīnas uzdoto jautājumu atrodama normatīvajos aktos. MK noteikumu Nr. 1013 29.² punktā teikts, ka:

„Pārvaldniekam ir pienākums veikt maksājumu pārrēķinu par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto maksājumu) par periodu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ja dzīvokļa īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nav varējis paziņot par prombūtni (un nodot rādījumu ar patēriņu nulle – red. piezīme) vai ir miris un šajā laika periodā atsevišķo īpašumu neizmantoja neviena persona. Dzīvokļa īpašnieks, kurš lūdz veikt pārrēķinu, pēc pārvaldnieka pieprasījuma nodrošina piekļuvi ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšanai. Pārrēķinu var veikt, attiecīgi samazinot vai paaugstinot turpmākos maksājumus.”